Kā norādīja premjers, valstī jāattīsta arī enerģijas ieguve no atjaunojamajiem energoresursiem - koksnes, vēja un saules, kā arī jāturpina energoefektivitātes pasākumi - namu siltināšana.
Valdības vadītāja nostājai par lielākas enerģētiskās neatkarības iegūšanu piektdien visai tiešu atbalstu izteica arī augsti stāvošas ES un ASV amatpersonas, kas bija ieradušās Rīgā.
"ES ir svarīgi izveidot vienotu enerģijas tirgu, kas būtu labs garants pret enerģijas krīzi," tā paziņoja Eiropas Komisijas (EK) Enerģētikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Haincs Hilbrehts.
Elektrības tirgū šajā jomā esot panākts progress, ko nevar teikt par dabasgāzes sektoru.
Savukārt ASV gatavību stiprināt gan Baltijas reģiona, gan visas ES enerģētikas tirgus drošību un attīstību vakar izteica ASV speciālais sūtnis Eirāzijā enerģētikas jautājumos Ričards Morningstars. Viņš ieradies Latvijā, lai pārrunātu enerģētikas jautājumus ar Dombrovski, ekonomikas ministru Arti Kamparu (JL) un ārlietu ministru Aivi Roni.
Tādējādi Krievijas naftas un gāzes lobijiem Latvijā dota skaidra norāde, ka Rietumu pasaules vadošās valstis ir gatavas aktīvāk iesaistīties Krievijas politikas ietekmes mazināšanā Baltijas reģionā.
Neskatoties uz EK pārstāvja optimismu, pagaidām Latvijā ir maz darīts, lai sasniegtu ES enerģētikas politikas mērķus, tostarp - panākt Baltijas valstu iekļaušanu kopējā ES enerģētikas tīklā. Joprojām Latvija, Lietuva un Igaunija ir saistītas kopējā energotīklā ar Krieviju un Baltkrieviju. Turklāt energotīklu jauda pakāpeniski tiek ierobežota - Baltkrievija uzlikusi jaudas ierobežojumus savienojumam ar Smoļensku, savukārt Igaunija objektīvu apstākļu dēļ ierobežojusi jaudu enerģijai no Narvas.
Vienlaikus kaimiņvalstis veido starpsavienojumus ar ES valstīm - Lietuva turpmāko gadu laikā izveidos savienojumus ar Poliju un Zviedriju, bet Igaunija - papildu starpsavienojumu ar Somiju, kā arī plāno uzstādīt jaudīgus vēja ģeneratorus kopumā ar jaudu 1000 megavati (MW). Salīdzinājumam - Latvijā iecerētās ogļu biomasas stacijas jauda paredzēta 400 MW.
AS "Latvenergo" valdes loceklis Aigars Meļko atzīst, ka līdz ar Ignalinas AES slēgšanu Latvija apstākļos, kad trūkst jaudas, to spiesta vairāk iepirkt no Krievijas - vēl pērn kopējā patēriņā iepirkums no Krievijas bija tikai 4%, šogad - jau 24%. Energoatkarību no Krievijas palielinās arī Rīgas TEC - 2 rekonstrukcijas otrā kārta, kur iecerēts enerģiju un siltumu saražot no Krievijas piegādātās dabasgāzes. Jauda - ap 420 MW.
"Latvenergo" pārstāvja teiktais gan liecina, ka uzņēmums ir gatavs "pieslēgties" ES kopējai enerģētikas politikai un iecerētā TEC - 2 rekonstrukcija ir pragmatisku apsvērumu rezultāts. Enerģija no gāzes esot divas ar pusi reizes lētāka nekā no atjaunojamajiem energoresursiem.
Par "Latvenergo" došanos ES virzienā liecina ieceres jau šoruden sākt Kurzemes elektroapgādes tīklu jaudas palielināšanu, lai jau 2013. gadā tam varētu pieslēgt potenciālos vēja parkus ar jaudu 300 MW. Turklāt kopīgi ar Zinātņu akadēmiju tiek vērtētas iespējas atomelektrostacijas būvniecībai, kas būtu jāsāk pēc 2020. gada.
Meļko uzskata, ka "ar kodolenerģiju, ogļu - biomasas staciju HES enerģiju Latvijai pietiktu un vēl paliktu pāri eksportam".
Kur tad paliek Latvijā visnopietnākais energoresurss - koksne? Šā resursa izmantošanai atbalsts šobrīd ir tikai vārdos un reālu projektu ir ļoti maz, īpaši tādēļ, ka "Latvenergo" to neuzskata par pietiekami izdevīgu. Koksnes izmantošanu veicinošas valsts politikas trūkums ir arī pamats tam, kādēļ eksperti apšauba, vai Latvijai izdosies sasniegt mērķi - 2020. gadā 40% no patērētās enerģijas būs radīti ar atjaunojamajiem resursiem.
Uzziņa:
Latvijas izmantotie energoresursi
Naftas produkti - 37%
Gāze - 30%
Atjaunojamie energoresursi - 31%
Akmeņogles - 2%