Līdzīgs princips jau pastāvēja, uzstādot konteinera tipa ar biogāzi darbināmu koģenerācijas staciju Latvijas Lauksaimniecības universitātes saimniecībā Vecaucē. "UPB holdings" prezidents Uldis Pīlēns norādījis, ka Latvija ar savu izkliedēto apdzīvotību esot piemērota augstākai decentralizācijas pakāpei enerģētikā. "Nav jānostāda centralizētā enerģētikas politika pret decentralizāciju, bet gan jādomā par mūsu reģionu īpatnībām atbilstošāku proporciju, kopumā padarot energopolitiku efektīvāku," atzīmējis uzņēmējs.
Paredzēts, ka līgumus slēgs ar mazajiem ražotājiem, zemnieku saimniecībām un pašvaldībām, kam nepieciešama efektīvāka izmantošana objektos, bet, kas vēl nav gatavi investēt koģenerācijas iekārtās. "Vienīgais, kas ir nepieciešams, līdzīgi kā autoindustrijā - jābūt ražošanai, servisa bāzei, apmācītiem braucējiem un saprātīgai kontrolei," piebildis Pīlēns.
Viņš skaidrojis, ka koģenerācijas staciju izplatība varētu notikt, sadarbojoties finanšu un tehnoloģiskajiem partneriem, kas zemniekiem, pašvaldībām un uzņēmumiem piedāvās ko līdzīgu operatīvajam līzingam.
Pēc Biogāzes asociācijas datiem biogāzes koģenerācijas stacijā uz 1 kilovatu būs nepieciešamas 2500 līdz 4500 eiro ( aptuveni 1750 līdz 3150 latu) lielas investīcijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
