A klases biroju telpu segmentā nomas maksa, par kuru patlaban notiek darījumi, ir 7 līdz 8 eiro (4,9 – 5,6 lati) par kvadrātmetru mēnesī, B klases biroju telpu segmentā – 5 līdz 7 eiro (3,5 – 4,9 lati) par kvadrātmetru mēnesī. Kopš 2007.gada, kad Rīgas biroju telpu nomas maksa sasniedza augstāko atzīmi, tā ir samazinājusies par 50–70%.
Brīvo platību īpatsvars Rīgas biroju telpu segmentā šā gada pirmajā ceturksnī bija 30–40%. Jaunajās biroju ēkās atkarībā no to atrašanās vietas, kvalitātes, telpu plānojuma pielāgošanas iespējām un nomas maksas politikas neiznomāto platību apjoms svārstījās no 20% līdz pat 80%.
"Latio" Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns uzskata, ka vairāku jauno biroju ēku zemais aizpildījums saistīts ar dažādiem faktoriem. Bieži vien būvniecību finansējusī banka ēkas attīstītājam neļauj samazināt piedāvāto telpu nomas maksu. Nereti arī potenciālie nomnieki ir jāsaskaņo ar banku. Ja kredītiestādei pēc nomnieka pārbaudes nav pārliecības par tā maksātspēju vai reputāciju, telpu iznomāšana tiek atteikta. Tāpat vairākas jaunās biroju ēkas ir gandrīz tukšas, jo šo projektu īpašnieki būvniecības laikā bija pārāk optimistiski savos vērtējumos par ekonomiskās situācijas attīstību un nepareizi noteica iznomājamo platību apjomu un iespējas piesaistīt tā saucamos enkurnomniekus, norāda Šīns. "Ēkām bez lieliem nomniekiem, kas aizņemtu līdz 50% no biroju telpām, ir ļoti lielas grūtības piesaistīt citus nomniekus," norāda eksperts.
Vērtējot piedāvājuma izmaiņas, viņš norāda, ka daļa patlaban tukšo vai nepabeigto biroju telpu drīzumā nonāks banku izveidoto meitas uzņēmumu īpašumā. "Vai šīs telpas tiks iznomātas, vai nē, būs atkarīgs no banku politikas. Pagaidām šī politika neparedz iznomāt. Ja banku nostāja mainīsies, tad telpu piedāvājums mazliet palielināsies," stāsta Šīns.
Tāpat kā 2009.gadā arī šogad lielākais pieprasījums ir pēc birojiem platībā līdz 120 kvadrātmetriem. Saskaņā ar "Latio" datiem, pagājušajā gadā 27% uzņēmumu vēlējās nomāt 31–80 kvadrātmetrus lielus birojus, bet 22% – 81–120 kvadrātmetrus lielus birojus. Par 121–200 kvadrātmetrus plašām telpām interesējās 17% potenciālo nomnieku, bet biroji platībā virs 1000 kvadrātmetriem bija nepieciešami 5% uzņēmumu.
Vislielākais pieprasījums ir pēc birojiem Rīgas centrā. Uzņēmumi vēlas nomāt kvalitatīvi remontētas telpas ēkās, kurās ir laba apsaimniekošana un servisa līmenis. Svarīgs faktors ir autostāvvietas pieejamība. Nelielās biroju platības īpašniekiem izdodas iznomāt salīdzinoši īsā laikā, bet par telpām 500–800 kvadrātmetru platībā interese nav liela. Šādu telpu īpašniekiem ir vērts apsvērt to sadalīšanu mazākās platībās.
"Nomniekiem patlaban svarīgākais kritērijs biroja telpu izvēlē nav vienīgi lētākais piedāvājums, bet gan telpu nomas maksas un kvalitātes atbilstība. Daudziem nomniekiem, sevišķi starptautiskajām kompānijām, ļoti svarīgi ir arī tas, lai telpu iznomātājs būtu stabils uzņēmums ar pieredzi un labu reputāciju," norāda Šīns.
Vērtējot pēc darbības nozares, lielākais pieprasījums pēc biroju telpām šā gada sākumā ir no uzņēmumiem, kuri strādā finanšu, juridiskajā, konsultāciju, transporta un loģistikas jomās. Daļu pieprasījuma veido arī ārvalstu uzņēmumi, kas sniedz transporta, finanšu pakalpojumus. Šogad samazinājies pieprasījums pēc telpām no valsts pārvaldes iestāžu puses.
"Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un attīstības prognozes, būtiskas izmaiņas biroju telpu segmentā, kā arī komercīpašumu jomā kopumā tuvākajā laikā nav paredzamas. Telpu nomas maksas vēl turpinās samazināties, jo brīvo telpu ir daudz, bet pieprasījums strauji nepalielināsies. Aktivitātes pieaugums komercīpašumu segmentā varētu būt gaidāms nākamā gada pavasarī," prognozē Šīns.