Ekonomikas ministrija dokumentos valdībai norāda, ka iepriekš noteiktie aprēķini balstījās uz pieņēmumu, ka IKP pieaugums vidējā periodā jeb šogad būs 10%, toties ilgtermiņā – 2030. gadā – 5%. "Šobrīd IKP ir ievērojami krities un nav gaidāms, ka tas tuvākajā laikā varētu strauji pieaugt. Protams, pašreiz Latvijas rūpniecība nav izteikti energoietilpīga, tādēļ relatīvi liela un energoietilpīga uzņēmuma biznesa uzsākšana var būtiski izmainīt pieprasījumu," teikts ministrijas sagatavotājā ziņojumā.
Tā atgādina, ka jau pērn ir mainīta energoenerģijas patēriņa un slodzes prognozes. Tajā, piemēram, prognozēja, ka 8000 gigavatu stundā lielu patēriņu Latvijā sasniegs ap 2016. gadu, toties 9000 – ap 2020. gadu. Savukārt vēl 2008. gadā, kad krīze asāk izpaudās vien gada nogalē, paredzēja, ka ar katru gadu elektroenerģijas patēriņš tikai augs. Tādējādi jau pieminētajā 2016. un 2020. gadā patēriņš būtu attiecīgi apmēram 10 000 un 11 000 gigavati.
Pieticīgāka kļuvusi arī maksimālās slodzes prognoze. Ja 2008. gadā izstrādātās prognozes norādīja, ka šogad maksimālā slodze varētu sasniegt apmēram 1600 megavatus, taču pērnie paredzējumi apstājušies pie mērenāka rezultāta ap 1300 – 1400. Savukārt 2020. gadā maksimālajai slodzei pēc vecākajām aplēsēm vajadzēja pārsniegt 2000 megavatus, bet jaunākajām – 1600.
Cita starpā Ekonomikas ministrija atzīst, ka patlaban Latvijas primāro resursu piegādē dominē trīs energoresursu veidi – naftas produkti, galvenokārt benzīns un dīzeļdegviela, dabas gāze un koksne. Latvija gan vēl joprojām ir ļoti atkarīga no energoresursu importa, kas gan pēdējos 20 gados līdz ar plašāku koksnes resursu izmantošanu, ir samazinājies no 86% līdz 54%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
