Rimšēvičs, kurš bijis arī sēdes moderators, norādījis, ka situācija Baltijas jūras reģionā ir jāuztver optimistiski. Par spīti globālajai likviditātes krīzei, Baltijas jūras reģiona vadošo finanšu sfēras dalībnieku apņemšanās un stratēģijas nav mainījušās. LB norādījis, ka globālā likviditātes krīze ir beigusies un tās ietekme Baltijas jūras reģionā ir minimāla.
Vēl pārliecinošāku viedokli par Baltijas jūras reģiona finanšu sistēmas nesatricināmību pauda "DnB Nord" bankas direktors Svens Herlins. "Mums pamazām jābeidz nepārtraukti diskutēt par mīkstu vai cietu piezemēšanos Baltijas valstīs," viņš norādījis, piemetinot, ka Baltijas valstis var piedzīvot pat nulles izaugsmes periodu. "Taču ilgtermiņā ir daudz iespēju vēl stabilākai izaugsmei reģionā," uzsvēris Herlins, piebilstot, ka Baltijas jūras reģiona finanšu tirgus jau ir kļuvis ļoti integrēts un būs saliedēts, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu Baltijas valstu topošajai ekonomikai.
Savukārt "Nordea" pārstāvis Tomass Nekermans atzīmējis, ka Baltijas valstīs vērojamā tendence atgādina tā saukto "portugāļu slazdu". Tas raksturo situāciju, kad pēc straujas izaugsmes perioda, iestājas nepietiekamas izaugsmes periods, kas savulaik pēc ES paplašināšanās bija vērojams Portugālē.
Uz to atbildot Rimšēvičs sacījis, ka "Baltija ir apņēmusies pierādīt, ka tā ir daudz gudrāka un spēs izvairīties no portugāļu slazda". Viņš arī piemetinājis, ka augstā mijiedarbības pakāpe Baltijas jūras reģionā nozīmē, ka Baltijas jūras reģiona tirgus ir drošs un to nevar ietekmēt negatīvās pārmaiņas ASV augsta riska aizdevumu tirgū.
Tiesa, "SEB" galvenais ekonomists Roberts Bergkvists atzīmējis, ka pašreizējās situācijas ekonomikā iznākums izraisīs ievērojamas pārmaiņas varas sadalījumā globālā un reģionālā mērogā. Tādēļ šobrīd Baltijas jūras reģiona valstīm ir svarīgi izvairīties no protekcionisma un turēt savas robežas atvērtas.
Visbeidzot, Krievijas "Alfa Bank" prezidents Pjotrs Avens Krievijas finanšu sistēmu un ekonomiku raksturojis kā stabilu, norādot, ka ir izdevies izvairīties no globālās krīzes negatīvās ietekmes.
Kopumā plenārsēdē piedalījās valdību vadītāji un pārstāvji no 11 valstīm un institūcijām: Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Īslandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Eiropas Komisijas.
Divas dienas ilgusī konference Rīgā noslēdz Latvijas prezidentūru Baltijas Jūras valstu reģiona biznesa konferencē.