15 jautājumi dermatovenerologam, par ko kautrējamies runāt

Ādas slimības

Kādas slimības saasinās rudens un ziemas sezonā?

Aukstā un slapjā laikā vienmēr saasinās hroniskas ādas slimības: psoriāze, ekzēma, atopiskais dermatīts. Pacienti ar minētajām diagnozēm šajā laikā jūtas sliktāk. Kontagiozo slimību (pedikulozes, cirpējēdes) uzliesmojums notiek rudens sākumā, kad beidzas atvaļinājumu laiks un bērni dodas uz skolām un bērnudārziem.

Ja cilvēkam ir hroniska ādas slimība, viņš var tikt pie mūsu centra dermatologa valsts kvotu ietvaros. Taču tam ir nepieciešams ārsta nosūtījums.

Venērisko slimību vai lipīgu ādas slimību, piemēram, gonorejas vai kašķa, gadījumā ārsta nosūtījums nav nepieciešams. Ārstēšana arī tiks veikta kvotu ietvaros. Bērniem – bez maksas.

Venēriskās, sēnīšu un citas lipīgas slimības sezonalitāte neietekmē. Ar tām pacienti vēršas pēc palīdzības visu gadu.

Vai sabiedriskajā transportā ir iespējams inficēties ar kašķi?

Ar kašķi var inficēties, saskaroties ar priekšmetiem, ko ir lietojis slims cilvēks. Piemēram, sabiedriskajā transportā, veikala pielaikošanas kabīnē, frizētavā, skaistumkopšanas salonā vai izglītības iestādē. Var saslimt arī savā ģimenē. Inficēšanās notiek ātri, taču arī ārstējama šī slimība ir viegli, ja vien tiek savlaicīgi konstatēta.

Ārstam ir svarīgi apzināt pacienta sadzīves situāciju, noskaidrot, vai bērns apmeklē izglītības iestādi un ar ko kontaktējas, respektīvi, tiek veikti profilakses pasākumi infekcijas lokalizēšanai.

Ar kādām slimībām vēl var inficēties sadzīvē?

Ar pedikulozi, sēnīšu infekcijām (pēdu kārpām, nagu sēnīti, sēnītes izraisītu ēdi).

Vasarā pie mums biežāk vēršas pacienti ar nagu sēnīti. Taču tas nav saistīts ar sezonalitāti. Cilvēkus vairāk traucē kosmētiskais defekts, jo ziemā nagus var paslēpt slēgtos apavos, bet vasarā gribas staigāt sandalēs, un neglīti nagi tam nav piemēroti.

Vai visas ēdes ir lipīgas?

Cirpējēde ir ļoti lipīga infekcijas slimība, kas biežāk apdraud bērnus. Bet inficēties var ne tikai no kaķa, bet arī no cilvēka, nonākot saskarē ar sadzīves priekšmetiem – lakatu, cepuri, dvieli, ķemmi vai gultasveļu. Klasiskie gadījumi ir viegli pamanāmi – bērnam sāk lūzt un izkrist mati, un šādi perēkļi ar ādas zvīņošanos parādās galvas apmatojuma zonā, ēdes skartie rajoni var būt arī uz ķermeņa.

Taču ir arī, piemēram, krāsainā ēde. Tā nav lipīga. Ēdes parādīšanās liecina, ka slimniekam ir novājināta imunitāte un viņš ir pakļauts kādu ārēju faktoru ietekmei. Tās, piemēram, var būt problēmas ar žultspūsli vai aknām, plankumi var rasties arī saules staru iedarbībā. Krāsainās ēdes gadījumā ir obligāti jāvēršas pie ārsta, lai izslēgtu arī citu slimību iespēju. Piemēram, sekundāro sifilisu, kura izpausme ir tādi paši plankumi.

Vitiligo: vai ir izredzes izārstēties?

Šī slimība absolūti nemaz nav bīstama, taču ietekmē dzīves kvalitāti. Diemžēl vitiligo (baltie plankumi) bojā redzamās ķermeņa daļas – seju, rokas, proti, tās vietas, ko nenosedz apģērbs. Šos plankumus redz visi. Dažiem tie parādās jau bērnībā, citiem – līdz ar vecuma palielināšanos. Diemžēl šī ir autoimūna slimība, un mēs ne vienmēr skaidri varam zināt tās cēloni. Taču varam to kontrolēt un nepieļaut tās izplatīšanos.

Vai pusaudžiem ir jātiek vaļā no pūtītēm un pinnēm?

Katrs pacients ir individuāls. Kas der vienam, to nevar izmantot kādam citam. Mēdz būt tā, ka vienādas diagnozes un līdzīgas klīniskās ainas gadījumā, ārstējot ar vienu un to pašu preparātu, efektivitāte ir dažāda. Iemesls, kādēļ jauniešiem rodas pūtītes un pinnes, ir šķietami skaidrs. Tomēr var gadīties arī tā, ka pusaudži cieš no kādas blakusslimības, piemēram, cukura diabēta. Un šīs slimības ietekmē ārstēšanas gaitu. Var būt arī tā, ka parastās pūtītes ir kādas citas slimības sekundārais sindroms. Un tad tās ir jāārstē.

Vai ādas slimības var izārstēt, meklējot risinājumu internetā?

Ir cilvēki, kuri ar ādas slimību simptomiem var nemaz neatnākt pie ārsta. Tomēr ar pašārstēšanos, jo īpaši – vadoties pēc interneta forumos vai rakstos atrastiem ieteikumiem, labāk nenodarboties. Pat es, profesionāla ārste, neārstēju pēc fotogrāfijām. Viens attēlā redzams plankums nevar kalpot par pamatu slēdzienam. Es vienmēr aicinu pacientus uz sarunu klātienē.

Dažkārt cilvēki kaut ko iegādājas pēc draugu ieteikuma vai to, kas viņiem iepatīkas. Taču pēc tam sūdzas, ka viņiem tas nav palīdzējis. Teikšu tā: patstāvīgi var lietot nekaitīgas bezrecepšu ziedes vai kosmētiskos krēmus. Aktīvus ārstnieciskus līdzekļus ieteikt pacientiem internetā vai pa tālruni nevar.

Vai var saviem spēkiem izārstēt nagu sēnīti?

Tieši sēnīte ir viena no slimībām, kas jāapstiprina laboratoriski. Cilvēki ir pārliecināti, ka nagu bojājumi vienmēr ir radušies sēnītes dēļ. Taču ir ļoti daudz citu ādas slimību, kuru gadījumā cieš nagi. Piemēram, psoriāze. Tādēļ sēnīte ir jāapstiprina laboratorijā. Nozīme ir arī sēnītes veidam. To ir daudz. Un ne visi medikamenti vienādi labi iedarbojas uz dažādiem sēnītes veidiem. Mēdz būt tā, ka cilvēkam uzsējumā izaug trīs tās veidi. Ārstēšanas shēma tiek izvēlēta, balstoties uz analīžu rezultātiem.

Vai viss, kas izraisa ādas niezi, ir ekzēma?

Ādas slimības, ko pavada vienādi simptomi – sulojošas brūcītes, apsārtums, zvīņošanās un nieze, – sauc par ekzematozu reakciju. Ekzematoza reakcija izpaužas vienādi. Taču tās cēloņi var būt visdažādākie. Atkarībā no pacienta vecuma mēs izvirzām aizdomas par atopisku dermatītu, hronisku ekzēmu vai alerģiskiem dermatītiem.

Ja pacients lieto kosmētisko krēmu, slimība var pāriet, līdzko attiecīgā līdzekļa lietošana tiek pārtraukta. Alerģiskas reakcijas pāriet, ja tiek noskaidrots to cēlonis. Savukārt endogenas ekzēmas, psoriāzes gadījumā, kuru cēlonis ir ļoti grūti noskaidrojams, ne vienmēr izdodas izārstēt pilnībā. Var rasties to recidīvi. Turklāt Latvijā valdošais klimats nav labvēlīgs ekzēmas pacientiem. Šīs dermatozes var rasties arī stresa dēļ.

Turpinājums sekos.

Pierakstīties konsultācijai iespējams tiešsaistē, vai zvanot pa reģistratūras tālruni +371 67366323.