www.virtualization-symposia2008.lv
Pašreiz biežāk sastopami uzņēmumi, kuros serveru skaitu nosaka uzņēmumā izmantoto atšķirīgo sistēmu dažādība, jo serveru tehnoloģija līdz šim neļāva vienā serverī apvienot vairākas operētājsistēmas vai uzņēmumam pielāgotās programmas. Šī iemesla dēļ uzņēmumos lietoto serveru izmantošanas produktivitāte pēc dažādiem datiem sasniedz tikai 10-15%.
No brīža, kad tiek noteikta jauna servera nepieciešamība līdz tā nodošanai ekspluatācijā paiet vidēji 3-4 nedēļas (ņemot vērā gan uzstādīšanu, gan sagatavošanu darbam). Izmantojot mūsdienu virtualizācijas tehnoloģijas, šis process ilgs 30-60 min. atkarībā no sistēmas.
Resursi - maksimāli izlietojami
Virtualizācijas programmatūra ir uzstādāma serveros vēl pirms operētājsistēmas. Pēc tam var izveidot tādu skaitu virtuālu serveru, kādu ierobežos tikai servera resursi. Virtuālajiem serveriem piemīt arī atsevišķu serveru fiziskas iezīmes. Katra virtuālā servera darbība pilnībā ir izolēta no pārējiem serveriem, tādējādi viena servera bojājuma gadījumā, pārējie turpinās funkcionēt.
Uzņēmumam, atkarībā no lieluma, var piederēt tikai daži vai arī pat vairāki desmiti serveru. Virtualizācijas gadījumā tā pati darbība var tikt realizēta ar ne mazāku aprīkojuma skaitu.
Virtualizācijas princips ir diezgan vienkāršs - paslēpt datora un tā sastāvdaļu patieso struktūru no operētājsistēmas. Operētājsistēma redz tikai to, ko ļauj virtualizācijas līmenis. Pieņemsim, ja mums ir daži nelielas ietilpības cietie diski, ar noteikta virtualizācijas darbarīka palīdzību tos var savienot vienā lielas ietilpības diskā. Operētājsistēmā pat nebūs informācijas, ka patiesībā tur ir nevis viens, bet vairāki diski.
Virtualizācija izveido sava veida resursu pūlu, kurā atrodas virtuālie serveri. Piemēram, ja ir 3 vienādas konfigurācijas serveri ar 2 procesoriem un 10 Gb operatīvo atmiņu katrā, tad virtualizācija rada resursu pūlu ar 30 Gb atmiņu un 6 procesoriem. Virtuālie serveri var brīvi pārvietoties pa pūlu no viena fiziskā servera uz otru. Tādā veidā virtualizācijas sistēma var ne tikai sadalīt slodzi starp fiziskiem serveriem, bet arī sekot, lai brīvie resursi tiktu nodoti tam virtuālajam serverim, kuram tas ir nepieciešams.
Jauns serveris pusstundas laikā
Tie, kas strādā IT sfērā, zina, ka jauna servera pasūtīšana, piegāde, konfigurācija un uzstādīšana var ieilgt pat mēnesi. Savukārt, lietojot virtualizētu IT infrastruktūru, jaunu serveri var uzstādīt pusstundas vai stundas laikā.
Piemēram, Latvijas Republikas Valsts zemes dienestā, kurā virtualizāciju izmanto kopš 2007. gada augusta, sistēmu administrēšana ir daudz vienkāršāka nekā citās organizācijās. Ar virtualizācijas palīdzību gatavojot jaunu serveri darbam, pietiek nokopēt dažus failus no cita, jau konfigurēta servera, kurš atbilst sagatavojamā servera prasībām. Izpildām operāciju "copy-paste", norādām jauno tīkla adresi, servera vārdu, un pusstundas laikā mums jau ir jauns serveris.
Pēc VZD sistēmu administratora teiktā, fiziska servera pārveidošana par virtuālu aizņem laiku no 20 minūtēm līdz dažām stundām - atkarībā no pārrakstāmo datu daudzuma. Savukārt pavisam jauna virtuāla servera uzstādīšana ilgst 1-1,5 stundu.
Pastāv arī citas priekšrocības - nevajag pirkt jaunus serverus, lauzīt galvu par to, kur tos likt, var samazināt izdevumus, kurus izlieto serveru uzstādīšanai, kā arī ievērojami samazināt izdevumus par izlietoto elektroenerģiju.
Lielāka produktivitāte ietaupa naudu
Virtualizācijas uzstādīšana vienam serverim maksā, sākot no 500 LVL. Tas ir lētāk nekā iegādāties jaunu serveri (to cenas tirgū svārstās no 1000 līdz 20 000 LVL).
Virtualizācija ir arī alternatīvais risinājums nelieliem uzņēmumiem, kas nevar atļauties investēt uzticamā IT infrastruktūrā, bet vēlas nodrošināt biznesa turpmāko darbību. Ar 2-3 fiziskiem serveriem un to apvienošanu uzņēmumi ne tikai samazina investīcijas, bet arī risku, kas veidojas tehnisku bojājumu dēļ.
Gadījumā, ja apstājas viens fiziskais serveris, tad visas tajā strādājošās sistēmas automātiski sāk darboties citos fiziski pieejamos serveros. Klastera ierīce, kas var nodrošināt tādu pašu darbības principu, maksā daudz dārgāk, un Latvijā to izmanto tikai lielos uzņēmumos.
Jau minētā Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Skaitļošanas centrā ir 16 fiziski serveri, bet, pateicoties virtualizācijai, tajos ir uzstādīti 27 virtuāli serveri. Konkrētajā gadījumā virtualizācija ļāva samazināt serveru skaitu un piespieda ražīgāk darboties esošajai sistēmai. Ja kaut kas strādā ražīgāk, tas nozīmē, ka to pašu rezultātu var sasniegt, tērējot mazāk.
Ar virtualizācijas palīdzību var sasniegt pat 80 % serveru darba produktivitāti (parasti tas sasniedz 10-15%).
Vieni izmanto, citi nezina
Jautāsiet: ja virtualizācija ir tik lieliska, kādēļ tā vēl nav populāra Latvijā? Patiešām, uzņēmumu, kuri savā IT infrastruktūrā izmantotu virtualizāciju, mums ir mazāk nekā somiem vai amerikāņiem. Latvijā izveidojusies paradoksāla situācija - vieni uzņēmumi virtualizāciju plaši lieto, bet citi par to nemaz nav dzirdējuši.
Ir bezmaksas produkti, ar kuru palīdzību, neiztērējot ne latu, var virtualizēt serveri vai datoru, lai tajos būtu iespējams uzstādīt dažas atšķirīgas operētājsistēmas. Tomēr uzņēmējdarbībai efektīvāka būtu resursu konsolidēšana. Tā kā šie virtualizācijas produkti ir jāpērk, populārāki ir bezmaksas piedāvājumi.
Taču komerciāli produkti ne tikai apvieno resursus un garantē augstu sistēmu uzticamību, bet nodrošina arī ātru sistēmas atjaunošanos. Sistēmas atjaunošana ir populārākais virtualizācijas pakalpojums, kuru Baltijas valstīs lieto apmēram 10 000 privātie lietotāji un uzņēmēji. Turklāt pēc vadošo ekspertu novērtējuma, šobrīd virtualizācija ir viena no trim perspektīvākajām datortehnoloģijām. Daudzi eksperti arī paredz, ka ap 2015. gadu aptuveni puse visu datorsistēmu būs virtuālas.
Komentāri
EUR 0,70280
USD 0,47100
RUB 0,01640
