Foto: Publicitātes attēls
1915. gada augustā apritēja gads, kopš Pirmā pasaules kara norises bija pārņēmušas visu Eiropu. Situācija īpaši smaga bija Latvijā — vācu karaspēks okupēja Kurzemi un Zemgali, apdraudot jau Rīgu. Šādos apstākļos ziņas par atļauju latviešiem dibināt savas nacionālās vienības saviļņoja daudzus. Brīvprātīgi stāties pretī ienaidniekam plecu pie pleca ar saviem tautiešiem vēlējās tūkstošiem Latvijas vīru.

1915. gada 1. jūnijā  Rīgā, Tērbatas ielā 1/3, notika Latviešu sabiedrisko, politisko darbinieku un karavīru sanāksme, kurā nolēma vērsties pie Krievijas armijas vadības ar lūgumu ļaut dibināt nacionālas latviešu karaspēka vienības.

10. jūnijā advokāts Gustavs Ķempelis iesniedza lūgumrakstu Krievijas impērijas armijas virspavēlniekam kņazam Nikolajam Nikolajevičam par latviešu nacionālo karaspēka vienību dibināšanu.

1. augustā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs izdeva pavēli par pirmo divu brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljonu (1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas) formēšanu un Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejas izveidi.

10. augustā laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" publicēja rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes sacerēto un Krievijas Valsts Domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša parakstīto uzsaukumu "Pulcējaties zem latviešu karogiem", kas aicināja brīvprātīgos vecumā no 17 līdz 35 gadiem pieteikties latviešu strēlnieku bataljonos.

12. augustā Rīgā darbu sāka pirmā brīvprātīgo latviešu strēlnieku uzņemšanas komisija, un divu dienu laikā pieteicās 472 brīvprātīgie, bet jau 14. augustā notika pirmo brīvprātīgo latviešu strēlnieku svinīga pavadīšana uz Daugavmalu, no kurienes viņi tālāk devās uz apmācības vietu Mīlgrāvī.

Atceroties tā laika notikumus, 1.augustā Rīgā norisināsies latviešu strēlnieku simtgadei veltītie tautas un armijas svētki "Latviešu strēlniekiem - 100", kuros piedalīties aicināts ikviens interesents.

Latviešu strēlnieku simtgadei veltītos tautas un armijas svētkus veidos vairāki pasākumi.

Plkst.12 notiks Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltītas piemiņas plāksnes atklāšana pie ēkas Tērbatas ielā 1/3.
Latvijas Kara muzeja rīkotajā piemiņas plāksnes atklāšanā piedalīsies valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija.

Pasākumu atklās aktieris Gundars Grasbergs, nolasot 1915. gada 10. augustā laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" publicēto rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes sacerēto un Krievijas Valsts Domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša parakstīto uzsaukumu "Pulcējaties zem latviešu karogiem", kas aicināja brīvprātīgos vecumā no 17 līdz 35 gadiem pieteikties latviešu bataljonos.

Pēc uzrunas Kara muzeja direktore un Valsts prezidents atklās Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltīto piemiņas plāksni, kuras dizaina centrālais tēls ir latviešu strēlnieku simbols - krūšu nozīme, kas plāksnē veidota bronzas lējumā. Piemiņas plāksnes autors ir mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

Svinīgo pasākumu noslēgs svinīgs gājiens uz  Vērmanes dārza estrādi.

Plkst.12:45 Vērmanes dārza estrādē notiks koncertuzvedums "Latviešu strēlnieku bataljoniem - 100".
Tajā atainos brīvprātīgo iesaistīšanos latviešu strēlnieku bataljonos pirms 100 gadiem. Koncertuzvedumā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Prezidiju konventa vīru koris un aktieri Gundars Grasbergs, Inga Misāne-Grasberga un Arturs Krūzkops. Koncertuzveduma režisors ir Mārtiņs Eihe.

Pirms pasākuma jaunsargi dalīs bukletus ar latviešu strēlnieku dziesmām, lai šīs kara vīru dziesmas koncertuzvedumā varētu dziedāt līdzi.

Plkst.14:30 sāksies tautas un armijas gājiens no kinoteātra "Splendid Palace" uz 11.novembra krastmalu.
Atceroties 1915. gada 14. augustā notikušo pirmo brīvprātīgo latviešu strēlnieku svinīgo pavadīšanu no Elizabetes un Tērbatas ielas stūra uz Daugavmalu, no kurienes tie tālāk ar liellaivām devās uz apmācības vietu Mīlgrāvī, mūsdienu karavīri, zemessargi un jaunsargi dosies gājienā uz 11. novembra krastmalu. Gājienu ievadīs vīru kopa "Vilki", folkloras kopa "Vilkači", bruņoto spēku orķestris, kam sekos Valsts prezidents un aizsardzības nozares vadība. Gājienu noslēgs militārais moto klubs "Patrioti".

Pievienoties gājienam aicināts ikviens interesents, jo arī toreiz strēlniekus pavadīja tūkstošiem laužu - viņu piederīgie vai vienkārši ziņkārīgie, pārvēršot gājienu par tautas svētkiem. Šis gājiens nav armijas parāde, kurā vērtēt karavīru ierindas soli. Gājiens ir cieņas un goda izrādīšana varoņiem, kuri piepildīja tautas sapni par neatkarīgu valsti. Pievienojies!

Plkst.15 11.novembra krastmalā sāksies bruņoto spēku paraugdemonstrējumi un svētku koncerts "Latviešu strēlniekiem - 100". 
Jau no plkst.14:50 apmeklētājus, gaidot krastmalā ierodamies svētku gājiena dalībniekus, priecēs dūdu un bungu grupa "Auļi".
Svētku koncerts, kas sāksies ar goda viesu uzrunām un mīsies ar Štāba bataljona un Jaunsardzes defilē programmu, aptvers plašu latviešu karavīra spektru - no sendienām līdz mūsdienām, ar dziesmām atainojot viņu senatnē, gan arī kā strēlnieku, brīvības cīnītāju, leģionāru un šodienas tēvzemes brīvības un neatkarības sargu.

Koncertā piedalīsies Ance Krauze, Zigfrīds Muktupāvels, Andris Ērglis, Ingus Pētersons, Adrians Kukuvass, Lauris Reiniks, Valters Frīdenbergs, Andris Baltacis, Normunds Pauniņš, Nikolajs Puzikovs, Miks Dukurs, kā arī Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Zemessardzes orķestris, Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā "Skyforger", "Auļi", "Vilki", "Vilkači", "Dobeles zemessargi", instrumentālais ansamblis Jura Kristona vadībā un citi.

Pēc koncerta - aptuveni plkst.19 - sāksies divu stundu ilga zaļumballe ar dejām bruņoto spēku orķestra un Zemessardes orķestra pavadījumā.

Krastmalā varēs apskatīt regulāro spēku un Zemessardzes vienību ekipējumu un ieročus. Savukārt militārā tehnika būs novietota atsevišķi - iepretim Triangula bastionam.

Sauszemes spēku kājnieku brigādes karavīri piedāvās uzlaikot kājnieka ekipējumu, bet Štāba bataljons - nofotografēties goda sardzes karavīra postenī, kā arī patrenēties ierindas solī. Savukārt Militārā policija iepazīstinās ar četrkājaino dienesta biedru spējām, demonstrējot arī savas tuvcīņas iemaņas. Jūras spēku flotile aicinās tevi sacensties, uz laiku mugurā velkot glābēja tērpu. Ar izpletņlēkšanas un šaušanas iemaņām iepazīstinās Speciālo uzdevumu vienības kaujinieki, bet Gaisa spēku aviācijas bāze kopā ar mūsu sabiedrotajiem būs sarūpējusi arī gaisa kuģu pārlidojumu virs pasākuma norises vietas.

Zemessardze sadarbībā ar Jaunsardzi būs sarūpējusi aktivitātes bērniem, bet viņu vecākajiem brāļiem un māsām būs iespēja uzzināt par dienesta iespējām bruņotajos spēkos, nokārtot fiziskās sagatavotības pārbaudes normatīvus, kā arī šaut šaušanas apmācības simulatorā. Par to visu būs parūpējusies Mācību vadības pavēlniecība. 

Pasākuma rīkotāji aicina uz svētku pasākumiem ierasties, piespraužot pie apģērba, cepures vai matos baltu puķi.

Puķi (ziedus, zaļumus, pušķus)  pie apģērba, formas tērpa vai cepures piesprauda karavīri, aizejot "kara dienestā". Tā darīja arī mobilizētie un, protams, arī brīvprātīgie latviešu strēlnieki. Ziedus dāvināja arī sajūsminātie pavadītāji 1915.  gada 14. augustā, norāda Latvijas Kara muzejs.

Kara muzejā gan nav nekādu ziņu par konkrēti strēlnieku izmantotām baltām puķēm - strēlnieki rotājušies dažādi. Fotogrāfijas liecina, ka ziedi bijuši gaiši vai balti - bieži rozes, arī krizantēmas u.c. ziedi, kas tajā laikā ziedēja dārzos un pļavās. Izmantoti arī mākslīgi ziedi un ziedu pušķīši.  Bet, protams, no melnbaltām bildēm  grūti nolasīt ziedu patieso krāsu, atzīst muzejs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!