Latvijas prezidentūra Eiropā - tas skan lepni. Bet ko tas nozīmēs man kā uzņēmējam, kurš nodarbina gandrīz 300 cilvēkus un piegādā maizi visai Latvijai?
Sešus mēnešus Latvija būs Eiropas starmešu gaismā. Šī būs mūsu lielā iespēja iepazīstināt visas Eiropas iedzīvotājus ar Latviju. Daudzveidīgā ekoloģiskā pārtika, skaistā jūra, plašie priežu meži, augsta līmeņa kultūras notikumi - tas viss mums ir, un svarīgi šo daudzveidību prast parādīt. Latvija būs uzmanības centrā, un to noturēt var ne tikai ar dabas daudzveidību, bet arī vietējo ražotāju produktiem. Esam godīgi pret sevi. Produktus, ko līdz šim neesam baudījuši, parasti iepazīstam īpašās situācijās - kāds par to pastāsta, aizbraucam un nogaršojam, baudām kādā prezentācijā. Nākamajā pusgadā Latvijā viesosies ļoti daudzi cilvēki, tā ir mūsu iespēja iepazīstināt ar mūsu izcilo pārtiku. Man ir patiess gandarījums, ka ļoti daudzi uzņēmēji jau līdz šim ir izrādījuši aktīvu interesi, kā iepazīstināt ar savu produkciju.
Man ir svarīgi, lai mani bērni saglabātu latviskumu. Vai, arvien vairāk integrējoties Eiropā, mēs varēsim saglabāt Latvijas vērtības?
Viena no idejām, kas man personiski Eiropas Savienībā ir pati svarīgākā - mēs esam vienoti mūsu daudzveidībā. Tas, ka integrējam ekonomiskās saites, nenozīmē, ka mēs gribētu atteikties no nacionālās identitātes. Tieši otrādi - tas drīzāk rada ekonomisko pamatojumu, lai mūsu nacionālā identitāte attīstītos. Latviešu valoda ES institūcijās skan nereti pat biežāk kā pārējās, neraugoties uz Latvijā izskanējušo piesardzību iepretim prezidentūrai, tieši salīdzinoši mazās dalībvalstis iestājas par rotējošo prezidentūru Eiropas Savienībā. Tas apliecina nacionālo valstu gatavību uzņemties atbildību par kopējo Eiropas Savienības projektu.
Gribu arī atgādināt, ka pirms pieciem gadiem ES dalībvalstu līderi vienojās par Lisabonas līgumu, kas dod krietni lielākas pilnvaras nacionālajiem parlamentiem ietekmēt ES likumdošanas iniciatīvas. Tas nozīmē, ka Latvijas Saeimai ir visas iespējas ietekmēt vai pat noraidīt ES likumus, kas neatbilst Latvijas interesēm. Lai arī par Latvijas vērtību saglabāšanu ir jādomā mums pašiem, varam teikt, ka ES vienmēr ir bijusi gatava sniegt visu nepieciešamo atbalstu.
Es cepu maizi pēc sentēvu receptēm, ko ir novērtējuši ne tikai latvieši. Vai Eiropai ir vajadzīgas mūsu senās tradīcijas, kas garantē kvalitāti?
Noteikti - viena no viskarstākajām diskusijām Eiropas mērogā vienmēr ir par norādēm uz preču izcelsmes vietu jeb ģeogrāfiskām indikācijām, lai ne tikai Eiropas, bet starptautiskā mērogā aizsargātu Eiropas īpašos produktus. Turklāt ir izveidota īpaša pārtikas produktu kvalitātes aizsardzības shēma, kas akcentē nacionālās tradīcijas un Eiropas līmenī pieskata, lai šādi produkti ar pievienoto vērtību tiktu saglabāti. Mūsu pašu sklandrausis un salinātā rudzu maize ir iekļauti Garantētas tradicionālas īpatnības shēmā, kurā savu kārtu vēl gaida pelēkie zirņi un Jāņu siers. Visā ES arvien lielāku popularitāti iegūst pārtikas produkti ar vietējās izcelsmes sastāvdaļām, jo īpašu uzmanību pievēršot to veselīgumam. Uzskatu, ka Latvijā uz vietas cepta maize ir mūsu dārgums, ko ir jālolo un jāceļ godā pie katras izdevības. Gan man, gan maniem Briseles kolēģiem visbiežākā lieta, ko lūdz atvest pēc viesošanās mājās, ir rupjmaize. Ļoti lepojos ar ES atbalstu veselīgas pārtikas ieviešanu Latvijas skolās - te var minēt programmas "Skolas piens" un "Skolas auglis". Vienlaikus arī nacionālā līmenī mēģinām izskaust neveselīgus našķus no bērnu ēdienkartes, šajā aktivitātē Eiropa no mums var tikai mācīties.
Ko Eiropa domā par Meistariem - kā tie integrējas modernā ES izglītības sistēmā, cik un vai vispār Eiropai tādi meistaru, zeļļu amati ir svarīgi?
Kad esmu Latvijā, bieži izmantoju iespēju apmeklēt kādu no mūsu amatnieku tirdziņiem. Bagātīgas krāsas, tradicionālos audumus un unikālās Latvijas garšas ir izdevies saglabāt un attīstīt, pateicoties cilvēkiem, kurus aizrauj viņu izvēlētais profesionālais ceļš. Amata meistari pie mums un visā Eiropā tiek turēti ļoti augstā godā un varam tikai apbrīnot viņu spējas savu amatu pielāgot šodienas iespējām un vajadzībām. Tāpat ik gadu meistari tiek godināti "Eiropas amatu prasmju dienās", kurās visi interesenti var iepazīties ar tradicionālo amatniecību.
Mēs varam būt lepni par katru jaunu cilvēku, kas ir apguvis arodu. Kā zināms, visā ES liela problēma ir jauniešu nodarbinātība - gados jaunu cilvēku bezdarbs ir sasniedzis ārkārtēju līmeni, arī Latvijā jaunieši bez izglītības un amata prasmēm ir nopietns izaicinājums. Kopš šī gada sākuma arī Latvijā ir sākusi darboties ES programma "Jauniešu garantija", kas palīdz jauniem cilvēkiem atrast savu vietu darba tirgū, nepieciešamības gadījumā atrodot iespēju papildu izglītībai. Viens no veidiem, kā jaunieti iesaistīt darba tirgū, ir ar darba devēja līdzdalību - no ES līdzekļiem daļēji tiek finansēts jaunieša atalgojums, savukārt darba devēja interese un arī pienākums ir jaunieti apmācīt. Tāpēc uzskatu, ka mēs arī šodien varam runāt par zeļļa un meistara attiecībām, nu jau citā līmenī.
Ekonomiskā situācija tomēr Latvijā ir tāda, kāda ir un bieži vien cilvēki izvēlas nevis kvalitatīvo, bet lētāko produktu. Vai to ir iespējams mainīt?
Noteikti. Vispirms mums ar lielu pārliecību jāspēj sev atzīt, ka patiesībā pie iespējas mēs taču izvēlamies Latvijas produktus. Un labumi no laukiem jau taču ir visīstākie Latvijas produkti! Bet nopietnāk runājot, protams, daudzos gadījumos izvēli nosaka lētākais piedāvājums. Bet es patiesi ticu, ka tajā brīdī, kad ne tikai Latvija, bet arī Eiropa pamazām atgūsies no ekonomiskās krīzes, kurā mūs visus noveda nepārdomāta fiskālā politika, mēs atgriezīsimies pie paraduma vispirms paraudzīties uz Latvijas produktiem.
Tomēr rūpniecības attīstība vienlaikus var arī apdraudēt apkārtējo vidi. Vai mums nebūtu jādomā ilgtermiņā?
ES politika ir vērsta uz ilgtermiņa attīstību un, protams, viena no prioritātēm ir saglabāt dabas resursus. ES ir vairākas programmas, kas vērstas uz vides aizsardzību, taču šobrīd aktualitāte ir darbs pie Klimata un enerģētikas paketes, kuras pamatmērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, lai nodrošinātu dzīvošanai drošu vidi. Tāpat ES prasības katrai dalībvalstij ir līdz minimumam samazināt apkārtējās vides piesārņojumu, kas radies saimnieciskās darbības rezultātā. Līdz ar to gribētu teikt, ka droša vide mums un mūsu bērniem ir Eiropas darba kārtības pašā augšgalā.
Vai ES tirdzniecības līgums ar ASV nebūs drauds Latvijas uzņēmējam, kurš savu darbību balsta uz vietas audzētu produktu patēriņā? Esam taču dzirdējuši, ka no Amerikas ievestās izejvielas ir lētākas...
Gribētu teikt, ka šobrīd tirdzniecības līgums ar ASV būtu jāskata plašākā kontekstā. Tā ir arī Eiropas ģeopolitiska izvēle. Ja mēs vēlamies, lai ES kļūtu par globāli nozīmīgu spēlētāju, sadarbībai ar citām valstīm ir jāiet uz priekšu. ASV un ES kopā veido ap 50% no pasaules ekonomikas, līdz ar to ir tikai pašsaprotami, ka ir pienācis brīdis šīs attiecības stimulēt abpusēju ieguvumu vārdā. Aprēķini liecina, ka no līguma noslēgšanas ES ieguvums ekonomikai būs vismaz 119 miljardi eiro gadā, turklāt tiks samazināta birokrātija, ļaujot slēgt izdevīgākus līgumus. Ja raugāmies uz brīvās tirdzniecības līgumiem no mazas, liberālas ekonomikas perspektīvas, tad jāatzīst, ka šis regulējums piedāvā iespējas, ko divpusēji panākt ir daudz sarežģītāk.
Mums aiz robežas ir nokaitēta situācija, mūsu kaimiņvalsts pamazām kļūst par agresoru. Kā gan mēs varam neuztraukties par to, kas notiek Austrumos no Eiropas?
Diemžēl dzīvojam laikā, kad situācijā Eiropas kaimiņos ir ļoti sarežģīta. Tas attiecas gan uz notikumiem Eiropas dienvidos - Sīrijā, Irākā, Islama valsts aktivitātes, gan joprojām nav atrisināta Ukrainas krīze. Arī Latvijā dzirdam dažādus viedokļus, kā vajadzētu reaģēt uz šiem notikumiem. Esmu pārliecināta, ka tā ir mūsu konceptuāla un ideoloģiska izvēle, vai atbalstām Ukrainas sabiedrības vēlmi tuvoties Eiropas demokrātisko vērtību sistēmai, cīnīties pret korupciju, veidot labi funkcionējošu tiesu sistēmu un līdz ar to labvēlīgu investīciju vidi, tai skaitā arī Latvijas investīcijām.
Jūsuprāt, ko mums visiem nozīmēs tas, ka uz pusgadu būsim ES Padomē prezidējošā valsts?
Lai arī ļoti aizraujoša pieredze, prezidentūra ES Padomē nav ne dzīves sākums, ne beigas. Tā nav arī privilēģija - tas ir pienākums, ko noteiktā kārtībā uzņemas visas ES dalībvalstis. Tomēr Latvijai šī prezidentūra būs īpaša. Mēs varam teikt, ka esam gatavi uzņemties šo pienākumu, un man nav šaubu, ka nākamo pusgadu pierādīsim savas organizatoru spējas ES procesu koordinēšanā. Tā būs nenovērtējama pieredze visiem iesaistītajiem un, ceru, tas, ka Latvija būs prezidējošā valsts, mudinās arī visus iedzīvotājus vairāk iedziļināties ar ES saistītos jautājumos un apzināties - Eiropa nav nekas tāls un svešs, Eiropa esam mēs paši.
Raksts tapis sadarbībā ar Valsts kanceleju un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu.
Jaunumi un aktualitātes par ES Padomes prezidentūru: