Nakts piesegs nepalīdzēs jeb miega slimībām nav jābūt tabu tematam

Nonācis Čikāgā, Dainis sekoja savam aicinājumam un neatlaidīgi darīja visu, lai arī ASV varētu uzsākt ārsta darbu. "Laimīgas sakritības – kā satikšanās ar latviešu ārstu Kristapu Zariņu, kā iespēja iegūt pieredzi miega laboratorijā, strādājot par tehniķi, satikšanās ar "pustraku" francūzi, pasniedzēju, kurš kā apsēsts interesējās par miega medicīnu, un citas, ļāva man atrast īsto vietu gan medicīnā, gan dzīvē. Un tad, kad es to jau biju atradis ASV, es sapratu, ka arī Latvijā cilvēki cieš no miega slimībām, tādēļ nolēmu izveidot miega medicīnas centru Rīgā, vēlāk arī Igaunijā – Tallinā un Veru," stāsta Dainis Irbe.

Izrādās, slimības, ko dēvē par miega slimībām, piemeklē 3 – 9% sabiedrības. Un tas nav mazs skaits. Miega speciālista pacienti visbiežāk ir pārmēru noguruma nomocīti – tikai tāpēc, ka viņi nevar pienācīgi izgulēties, atjaunot spēkus nakts miera laikā, jo šis nakts miers ir traucēts. "Lai cik arī tas paradoksāli neizklausītos, Latvijā cilvēki ir gatavi runāt un atzīt, ka viņiem ir problēmas saistībā ar sirdi, aknām, nierēm, ka viņi ir veikuši vienu vai otru operāciju, ka uzlabojuši izskatu ar plastisko operāciju palīdzību, bet atzīt un atnākt pie ārsta ar tekstu – ziniet, dakter, es naktīs krācu, nevaru izgulēties, vai arī - man ir raustīgās kājas, kas liek pat līdz 350 reizēm naktī noraustīties, esmu hroniski noguris, nezin kāpēc ir tāda kā tabu tēma. Manuprāt, ir laiks šo tabu plīvuru noņemt, un aicinu visus, kam ir šāda veida veselības problēmas, nekautrēties, runāt par to ar ārstu, uzticēties ārstam, sadarboties ar ārstu un sasniegt jaunu dzīves kvalitāti – gan sev, gan savai ģimenei, kas neizbēgami arī ir cietējas lomā, ja kāds no ģimenes ir hroniski noguris, vai vēl bīstamāk – viņa veselība un pat dzīvība ir apdraudēta miega apnojas dēļ", saka miega speciālists Irbe.

Kas liecina, ka cilvēkam varētu būt miega slimības?

Ir dažādi simptomi:

Īpašas "attiecības" miega slimībām ir ar krākšanu - tā ir simptoms, kas liecina par iespējamo miega apnoju, faktiski krākšana ir miega apnojas sākumstadija. Un to cilvēks pats nejūt. Ja cilvēks krāc, agrāk vai vēlāk viņam miega apnoja būs, tikai jautājums, kādā pakāpē. Tādēļ ļoti liela loma miega slimību diagnostikā ir cilvēka gultas partnerim, kurš otra krākšanu dzird un bieži vien, vairs nespējot to paciest, sūta partneri pie ārsta. Miega apnoju veicina arī dažādas slimības veicinošais liekais svars, alkohola lietošana, hroniska neizgulēšanās, kas var padarīt nestabilus jeb vājināt augšējos elpošanas orgānus. Tāpat pārēšanās vai pārlieku liela šķidruma uzņemšana vakaros nenāk par labu miega kvalitātei. Ja kuņģis ir pārpilns, var rasties reflukss jeb atvilnis, kas nelabvēlīgi atsaucas arī uz elpceļiem. Daudziem arī kafijas dzeršana jau pēc 17.00 pēcpusdienā rada saraustītu miegu, izprovocē saraustītu elpošanu un krākšanu. Ar alhoholu ir tā, ka tas relaksē gan ķermeņa muskuļus, gan augšējo elpošanas orgānu muskuļus, un tā ir liela problēma. Alkohols iedarbojas sedatīvi pirmās 2-3 stundas, taču pēc tam, jau ap diviem naktī, tā iedarbība ir pretēja, miegs kļūst nemierīgs, saraustīts. Līdz ar to elpošana ir nemierīga, rodas spēcīgāka krākšana. Noteikt miega apnojas risku var šeit http://www.miegacentrs.lv/lv/92-miega-apnojas-tests

Kurš krīt ap kaklu miega speciālistam?

Dainis Irbe stāsta, ka nereti viņam pateicībā un priekā par "dzīvē atgriezto" vīru, viņu apskauj sievietes, kuras vairs nav varējušas izturēt vīru krākšanu un izteikušas ultimātu – vai nu tu ej ārstēties, vai arī es ar tevi vienā istabā negulēšu. Jā, sievietes ir lieliski slimības liecinieki, taču 80% vīriešu ir neizmantojami liecinieki, jo viņi partneres krākšanu nedzird. 60% vīriešu atnāk pie miega speciālista tādēļ, ka sieva lika. Diemžēl, ne tikai neizgulēšanās vien sievietēm liek būt neapmierinātām, vēl ir arī otrs faktors – libido samazināšanās. Vīrietis no krākšanas, noguruma un enerģijas trūkuma jau ir tik tālu nomocīts, ka viņam samazinās seksuālā funkcija. Cilvēks ir miega badā, bet bieži kļūdaini tiek domāts, ka tas ir no garajām darba stundām. Un, atrisinot miega problēmas, libido un erekcija atgriežas.

Biežāk krāc un ar miega apnoju slimo vīrieši, proporcija varētu būt 6/4, bet pēdējā laikā manu praksi apmeklē arvien vairāk sieviešu, jo no neizgulēšanās cieš arī viņu dzīves kvalitāte. Viņas jūtas nogurušas, neizgulējušās, viņu darba spējas ir ierobežotas. Sievietes hormonālu un ķermeņa izmaiņu ietekmē vairāk sāk krākt pēc menopauzes.

Ir labi, ka sabiedrība kopumā kļūst arvien informētāka par iespējām atbrīvoties no šādiem simptomiem – gan pasaulē, gan Latvijā. Te jau miega laboratorijas klienti ir skaitāmi tūkstošos, un visi kā viens par galveno ieguvumu atzīst dzīves kvalitātes būtisku uzlabošanos – tajā ietilpst gan pašsajūta, veselība, ģimenes dzīve, ar bērniem kopā pavadītais laiks un tā kvalitāte, dzīvesprieks utt., jo, ja cilvēks nakts laikā pārstāj elpot 400 reizes, tas nevar neatsaukties uz visu organismu.

Uzziņai:

Normālā miegā dziļā miega fāzes mijas ar REM miegu jeb sapņošanas fāzi katras 90 - 110 minūtes. Krākšana to ritmu izjauc, un cilvēks iet gulēt un mostas noguris.

Nemierīgo kāju sindroms pieder pie cirkādiskajām miega slimībām, un pie miega slimībām to pieskaita tādēļ, ka šis sindroms izpaužas tikai vakaros un naktī. Dienas laikā cilvēks var dzīvot pavisam normālu dzīvi. Tā nav neiroloģiska rakstura slimība.

Ar miegu saistīti traucējoši notikumi, kustības, uzvedība – stenēšana miegā, staigāšana miegā, sišana miegā, lamāšanās u.c. Viens no kuriozākajiem parasomnijas veidiem ir sekssomnija, kad cilvēks miegā nakts vidū seksuāli uzmācas partnerim uz spontāno dzimumaktu, vai arī masturbē, ja partnera līdzās nav, un to visu dara miegā, no rīta neatceroties, ka kaut ko tādu ir darījis. Tas notiek dziļā miegā. Tie ir miega traucējumi, tas nav saistīts ar psihi, bet gan vairāk ar sapņošanas fāzēm naktīs.

Paaugstināts arteriālais asinsspiediens, cukura diabēts, neregulāra sirdsdarbība, miega apnoja palielina miokarda infarkta un insulta risku. Var pasliktināties arī redze, migrēnas tipa galvas sāpes u.c.

Tiek diagnosticēta visa ķermeņa funkcija. Ir jānovēro elpošana, sirds darbība. Tādēļ cilvēks nāk uz miega laboratoriju gandrīz kā uz viesnīcu, svarīgi ir apstākļus pietuvināt mājas ikdienas apstākļiem, lai stāvokli izvērtētu pēc iespējas objektīvāk. Ar speciālu aparatūru tiek veikti mērījumi un pēc tam izvērtēta situācija. Izmeklējumi parāda, vai cilvēka nakts miegs ir normāls ar normālu elpošanu, vai arī viņam ir saraustīts miegs ar elpošanas pārtraukumiem, vai tas notiek ar pamošanos, vai bez. Mūsdienās ļoti bieži izmeklējumi tiek veikti arī mājās ne tikai miega laboratorijās. Latvijā šobrīd tas ir populārākais diagnostikas veids, jo pacientam par diagnostiku jāmaksā pašam un tas taupa līdzekļus.

Līdz 300 krākšanas reizēm naktī, ja tā ir bez pamošanās, un līdz 30 miega apnojām naktī tiek uzskatīta par normu. Cilvēks pārstāj elpot, un pats to vispār nepamana, nezina. Cita norma ir, ja cilvēks pārstāj elpot 5 reizes stundā uz 10 - 20 sekundēm. Viegla miega apnoja ir tad, ja pārstāj elpot 15 reizes stundā jeb vidēji 90 – 100 reizes naktī. Tomēr jau ar šādu vieglu miega apnoju cilvēki dienā jūtas noguruši.

Pārsvarā miega apnoja netiek izārstēta (to iespējams tikai ķirurģiski), bet gan novērsta ar miega aparātu, mutes ieliktņiem, atsevišķiem medikamentiem – tas nozīmē, kamēr to lieto, ir labi, tiklīdz to pārtrauc izmantot – kaut vai uz nedēļu, tā cilvēks atkal sāk krākt. Ļoti liela nozīme ārstēšanas procesā ir liekā svara mazināšanai, kā arī pareizai miega higiēnai. Miega aparāts darbojas ļoti vienkārši – tas tikai pūš cilvēkam elpceļos mitrinātu gaisu. Un tam ir vairāki pozitīvi efekti – atbrīvojas elpceļi, pazūd deguna aizlikums. Bet sāksim jau ar to, ka, pirmkārt, miega aparāts rada tā dēvēto balto skaņu, kas palīdz iemigt, nomācot apkārtnes skaņas un nomierinot. Otrkārt, tas padara neiespējamu krākšanu, tā vienkārši pazūd. Treškārt, tas seklo un saraustīto elpošanu padara retāku un dziļāku, iedarbojoties gandrīz kā hipnozei, kā miega zālēm. Miega apnojas pacients var gulēt 6 vai 11 stundas, viņš tāpat pamostas neizgulējies – miega kvantitāte nepārtop kvalitātē. Bet miega aparāts atgriež šo kvalitāti, jo atjauno normālu miega ciklu - dziļā miega fāze – sapņošanas fāze, un 6 stundu laikā, ko cilvēks pavada veselīgā miegā, viņš ir pilnībā atjaunojies.

Latvijā ir interesants fenomens – cilvēki ir vairāk gatavi operācijai, bet negrib ne dzirdēt par miega aparātu, savukārt ASV ir gluži pretēji – pacienti ir gatavi lietot aparātu, ka tikai varētu iztikt bez ķirurģiskas iejaukšanās, jo tā ir salīdzinoši smaga, tās laikā ir jālauž žoklis un jāpārbīda uz priekšu, lai paplašinātu elpošanas ceļus, un mēle tādējādi mazāk kristu elpceļiem priekšā (miega apnojas laikā mēle aizkrīt atpakaļ un aizšķērso elpošanas ceļu, un cilvēks sāk rīstīties, lai dabūtu elpošanas ceļus vaļā). Toties miega aparāta metode ir neinvazīva, viegli pieejama, salīdzinoši nekomplicēta.

- Dzimis 1961. gadā Alūksnē.

- 1985. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu, iegūstot ārsta kvalifikāciju. Rezidentūrā apguvis neirologa specialitāti.

- 1990.gadā pārcēlies uz dzīvi ASV.

- ASV mācījies Emorija universitātē Atlantā, praktizējot un zinātnisko darbību veicot Emorija universitātes slimnīcā.

- Ieguvis miega speciālista kvalifikāciju līdzās neirologa&psihiatra specialitātei.

- Bijis Emorija universitātes Bērnu miega centra medicīniskais vadītājs (1999.- 2001.)

- 2001. gadā kopā ar partneriem izveidojis privātpraksi – miega centru "Emerald Sleep Disorders Center" Jūdžīnā

- 2001. gadā ieguvis ASV pieaugušo un bērnu neiroloģijas un miega slimību ārsta licences

- 2004. gadā sadarbībā ar "Veselības centru 4" izveidojis miega diagnostikas kabinetu Rīgā

- 2006.gadā izveidojis SIA "Miega slimību centrs" Rīgā

- 2006.gadā izveidojies miega centru Tallinā un Veru

- Precējies, sieva Anda (Latvijā strādājusi par pneimonoloģi), divi bērni – dēlam 4 gadi, meitai 10 mēneši.

Vairāk uzzini apmeklējot : http://www.miegacentrs.lv/lv