Ģenētiskās problēmas ir izpaudušās ne tikai garīgās attīstības atpalicībā. Mazajam rokām un kājām ir seši pirkstiņi. Liekie pirksti uz rokām jau ir izoperēti, bet operācija uz kājām ir tikai gaidāma. Savā vecumā zēns nespēj rāpot un patstāvīgi sēdēt. Kājiņas viņam ir stipras, bet rokas joprojām ir ļoti vājas, jo tikai nesen Jegors ir sācis taisīt vaļā dūrītēs savilktās plaukstas. Puisītim nepatīt gulēt uz vēdera un rāpot.
Daugavpilī, kur dzīvo ģimene, Jegora rehabilitācijas iespējas ir minimālas. Šim nolūkam ir jābrauc uz Rīgu. Galvaspilsētā, protams, var nodrošināt rehabilitācijas pasākumus, bet par efektīvu ārstēšanu runa neiet. Bez tā puisītim ir ļoti vāja redze, tāpēc jau dažus mēnešus viņš nēsā brilles. Palīdzēt Jegoram ir apņēmušies Sanktpēterburgas ārsti. Viņi mēģinās veikt muguras smadzeņu elektrostimulāciju. Zēnu arī konsultēs neirologs, ortopēds un vertebrologs.
Visus, kas gribētu palīdzēt Jegoram attīstīties, lūdzam ziedot zēna ārstēšanai Sanktpēterburgā, izmantojot zemāk norādīto informāciju:
90006560 – viena zvana maksa ir 4 eiro 27 centi.
90006684 – viena zvana maksa ir 1 eiro 42 centi.
AS Swedbank:
SWIFT: HABALV22
Konts LV05HABA0551037000771
Nordea Bank AB Latvijas filiāle,
SWIFT NDEALV2X
EUR – LV19NDEA0000083088858
USD – LV72NDEA0000083088874
RUB – LV12NDEA0000083088887
Saņēmējs: Labdarības fonds "Ticība, Cerība, Mīlestība", reģ. Nr. 50008173931
To, ka Sanktpēterburgas ārsti var, liekas, neiespējamo, apstiprināja mazās Stefanijas Bideles piemērs. Meitenei hidrocefālijas dēļ strauji auga galva. Latvijas speciālisti ievietoja šuntu, bet viņš tā arī nesāka strādāt, šķidrums neizgāja. Sanktpēterburgas ārstiem ir izdevies izlabot situāciju: veco šuntu nomainījuši, spiediens galvā normalizējies, bet tās izmēri ir samazinājušies. Mēs ceram, ka meitenītei viss būs labi!
Vairāk bērnu likteņu stāstu – mūsu vietnē.