Kas būs Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē galvenās prioritātes un kā tās tika pieņemtas? Tas bija valdības lēmums?
Sabiedrība par Latvijas prezidentūras prioritātēm diskutēja jau 2012. un 2013. gadā. Debates norisinājās 5 Latvijas pilsētās un tajās piedalījās vairāk nekā tūkstotis dalībnieku, pārstāvot visdažādākās iedzīvotāju grupas - uzņēmējus, jauniešus, zinātniekus, seniorus. Pērnā gada nogalē prezidentūras sekretariāts apkopoja sabiedrības piedāvājumu, izvirzot trīs galvenos vadmotīvus - izaugsmi, ilgtspēju un iesaistīšanos. Turpinot publiskās un arī politiskās diskusijas, iezīmējās virzieni, kuros kā prezidējošā valsts strādāsim. Tie ir ES konkurētspēja, digitālā dienaskārtība un ES lomas stiprināšana globālā mērogā. Prioritātes tika apspriestas atklāti, tā ļaujot uzzināt sabiedrības viedokli un katram interesentam tapt sadzirdētam. Eiropas viena no būtiskākajām vērtībām ir tieši sabiedrības iesaistīšanās un dialoga veidošana.
Dialogs ar sabiedrību skan skaisti, taču kādas ir reālās iespējas? Ne vienmēr visi var klātienē piedalīties diskusijās. Kā nodrošināsim plašu aptvērumu un iesaisti?
Latvijā jau ir ļoti labas iestrādes sabiedrības līdzdalības jomā digitālā formātā - darbojas viedokļa izteikšanas platforma Manabalss.lv, visi interesenti var sekot līdzi Ministru kabineta un Saeimas sēdēm tiešsaistē, Valsts kanceleja ir izveidojusi aplikāciju "Futbols", ar kuras palīdzību var novērtēt valsts pārvaldes darbu. Digitālajā jomā mēs esam soli priekšā lielai daļai Eiropas valstu un viens no prezidentūras mērķiem ir attīstīt šo jomu vēl tālāk. Jaunās tehnoloģijas ir pamatā Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, un mūsu pieredze būs izšķiroša nākamgad, kad visa Eiropa pievērsīsies digitālā sektora attīstībai. Dienaskārtībā būs jautājums par vienotu digitālo tirgu, datu drošību, autortiesībām digitālajā tirgū, digitālās plaisas mazināšanu. Te Latvija var nākt ar savu piedāvājumu tēmām, kas šajā kontekstā ir saprotamas ikvienam eiropietim, piemēram, informācijas tehnoloģijas un bērnu izglītība vai drošība, visām vecuma grupām pieejamas e-prasmes. Jo īpaši tādēļ, ka mums šajā laukā ir nopietnas iestrādes kā E-klase vai ikgadējā E-prasmju nedēļa.
Pateicoties Krievijas propagandai un arī vietējiem propagandas upuriem, Latvijas eiroskeptiķu pulciņš joprojām ir gana stabils. Kā ieinteresēt sabiedrību ES jautājumos un iespējās? Vai Latvijas prezidentūra te spēs palīdzēt?
Kopumā skepse pret Eiropu ir saistīta ar iedzīvotāju neuzticēšanos politiskajai elitei, ES svarīgu lēmumu pieņemšanu tālu no cilvēku dzīves vietām un nespēju izskaidrot saprotamā veidā pieņemto politiku nozīmi un ietekmi uz ikviena dzīvi. Prezidentūras laikā Latvijas viena no prioritātēm ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai padarītu ES konkurētspējīgu, tā vienlaikus rūpējoties par katras atsevišķas iedzīvotāju kopienas labklājību. Labvēlīgos ekonomiskos apstākļos arī neuzticēšanās varai sarūk. Turklāt gribu uzsvērt, ka atbalsts Latvijas dalībai ES aug un pēc SKDS datiem šobrīd ir pozitīvākais kopš 2010. gada.
Cik lielā mērā mēs varam justies droši Eiropā? Dzīvoju Daugavpilī, kur labi var sajust Krievijas centienus ietekmēt notikumus Latvijā... Taču ES līmenī mēs pat nespējam tikt galā ar atklāti melīgu un cenzētu TV kanālu reģistrāciju dažās ES valstīs, nemaz nerunājot par vienotu aizsardzības un ārpolitiku. Ukrainas piemērs rāda, ka destabilizācijai pilnīgi pietiek ar nelielu bruņotu profesionāļu grupu plus 10-15% vietējo iedzīvotāju atbalstu, ko Latgales rusificētajos rajonos viņi noteikti saņemtu.
Mūsu valsti nenoliedzami ietekmē procesi, kas notiek aiz Eiropas robežām. Tieši tādēļ, stiprinot Eiropas kā globālā spēlētāja lomu, īpašu uzmanība Latvijas prezidentūras laikā tiks pievērsta Austrumu partnerības valstīm - Armēnijai, Azerbaidžānai, Baltkrievijai, Gruzijai, Moldovai, Ukrainai - un Centrālāzijai. Lai šī sadarbība būtu ilgtspējīga un abpusēji izdevīga, ir nepieciešam vienoties par sadarbības prioritātēm, darbības principiem un ilgtermiņa interesēm. Viena no svarīgākajām ir izpratne par demokrātiju. Tas, kāda ir situācija katrā no šīm valstīm, ietekmē drošību visā reģionā un tieši attiecas arī uz mūsu valsti. Līdz ar to mēs esam ieinteresēti, lai situācija būtu mierīga arī pie mūsu kaimiņiem ārpus Eiropas. Atgādināšu - Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, atšķirībā, piemēram, no Ukrainas. Protams, mums ir jāpievērš uzmanība centieniem destabilizēt iekšpolitisko situāciju un tos novērst, taču tā lielā mērā ir arī mūsu valsts atbildība. Eiropa var rīkoties vienoti, piemēram, nosakot sankcijas pret agresoru, taču jāapzinās, ka ES nav militāra savienība.
Kas, jūsuprāt, ir priekšnoteikumi, lai Latvijas pirmā prezidentūra ES padomē noritētu godam? Vai esam gatavi stāvēt pretī arī mūsu valsts diskreditācijas kampaņām, kādas tika novērotas Lietuvas prezidentūras laikā?
Ņemot vērā, ka šī ir mūsu valsts pirmā prezidentūra, protams, gribas, lai tā noritētu raiti. Kā rāda pieredze, prezidentūras tiek izvērtētas pēc vairākiem aspektiem. Viens no tiem ir izvirzīto mērķu sasniegšana. Otrs - procesa organizācija un pārvaldība, dažādi praktiski jautājumi. Te gan bažām nevajadzētu būt, jo gatavošanās ir notikusi ilgstoši, veikta ierēdņu nopietna apmācība un ir piesaistīti vairāk nekā simts praktikantu uz delegāciju pavadīšanu vien. Smagākais, jo neprognozējamākais, ir trešais - krīžu jautājums, jo tās nekad nav iespējams paredzēt. Piemēram, Polijai prezidentūras laikā nācās atteikties no vairāku mērķu sasniegšanas, jo pasauli pārsteidza smagā finanšu krīze. Te būtu svarīgi, lai valsts ir gatava negaidītiem pavērsieniem, lai prezidentūras personāla struktūra nebūtu cirsta akmenī, bet gan elastīga un piemēroties dažādām situācijām gatava. Jau tagad mums būtu jābūt gataviem, ka prezidentūras laikā iespējami būs spiediens no Krievijas Federācijas, kas izrāda īpašu neapmierinātību pret Austrumu partnerību atbalstošām valstīm. Latvijas drošības iestāžu atbildība ir novērst iespējamās nestabilitāti provocējošas darbības un to iespējamo ietekmi uz prezidentūras gaitu.
Jūsuprāt, ko mums visiem nozīmēs tas, ka uz pusgadu būsim ES Padomes prezidējošā valsts? Vai spēsim sajust un pārliecināties, ka modernajā Eiropā arī salīdzinoši maza valsts var būt ietekmīga?
Šī būs lieliska iespēja Latvijas iedzīvotājiem izjust, ka jau vairāk nekā desmit gadus esam ES dalībvalsts un ka tas līdzi nes ne tikai ieguvumus, kā, piemēram, iespēju attīstīt dažādus projektus par "Eiropas naudu", bet arī atbildību. Šis noteikti būs interesants laiks, kad par daudziem politiskajiem procesiem nāksies beidzot domāt starptautiskā kontekstā, nevis tikai un vienīgi savtīgās kategorijās. Iespējams, tas liks arī mūsu politiķiem paraudzīties ārpus ierastā rāmja un samērot savas vēlmes ar sabiedrības interesēm. Valsts izmērs nevar būt arguments prezidentūras panākumiem vai neveiksmēm - pēc mums prezidentūru pārņems Luksemburga, kuras iedzīvotāju skaits ir trīs reizes mazāks, taču šī valsts jau vairākkārt ir veiksmīgi novadījusi prezidentūru. Turklāt jāatceras, ka Latvijas virsuzdevums prezidentūras ES Padomē laikā ir nevis lobēt savas vajadzības, bet nodrošināt ES dienaskārtības veidošanu visu ES dalībvalstu interesēs.
Raksts tapis sadarbībā ar Valsts kanceleju un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu.
Jaunumi un aktualitātes par ES Padomes prezidentūru: