Acs uzbūve ir sarežģīta. Tā sastāv no radzenes, lēcas, tīklenes, sklēras (acu baltuma). Bet 80 % no acu ābola tilpuma veido stiklveida ķermenis ar caurspīdīgu želejveida struktūru, kas atrodas starp lēcu un tīkleni. Stiklveida ķermeņa galvenie uzdevumi ir saglabāt acu formu, piedalīties augšanas procesu regulācijā, mazināt trieciena iedarbību uz blakusesošām struktūrām, kā arī uzturēt iekšējo spiedienu acs ābolā, noturot tīkleni vietā. 98 % želejveidīgās masas veido ūdens, bet 2 % – glikoze, neorganiskie sāļi, askorbīnskābe, otrā tipa kolagēns un hialuronskābe.
Peldoši apduļķojumi stiklveida ķermenī parādās visiem, sasniedzot noteiktu vecumu. Bet apduļķojumi iespējami arī dažādu traumu un slimību rezultātā jebkurā vecumā, piemēram, pēc galvas traumām, fiziskām slodzēm, asinsspiediena svārstībām, lietojot antikoagulantus, vai grūtniecības laikā.
Izmaiņas stiklveida ķermenī var sajust kā plankumus, kas veido izlocītas un cirkulāras līnijas vai punktus. Pie acs kustībām peldošie plankumi pārvietojas, radot pelēkas ēnas uz tīklenes kā zirnekļa tīklus, matus, mušiņas, u.c. Tos var redzēt, skatoties uz kaut ko viendabīgu, gaišu – kad cilvēks lasa, skatās debesīs vai griestos.
Peldošie apduļķojumi iedalās 2 grupās: nekaitīgie apduļķojumi (tieši neietekmē redzes funkciju, bet ir traucējoši) un patoloģiskie apduļķojumi (piemēram, tādi, kuri radušies iekaisumu, svešķermeņu vai acs traumu rezultātā). Svarīgi saprast, kad tos uzskatīt pat normālu novecošanās procesa sastāvdaļu un kad – par nepieciešamību griezties pie acu ārsta, lai diagnosticētu acs vai sistēmisku saslimšanu.
Kā "mušiņas" rodas?
45 - 50 gadu vecumā stiklveida ķermenī sākas želejveida daļas apjoma samazināšanās un attiecīgi šķidrās daļas apjoma palielināšanās, ko cilvēks izjūt kā peldošus plankumus. Ja 14 – 18 gadu vecumā stiklveida ķermeņa šķidrā daļa veido 20 % no tā tilpuma, tad 80 – 90 gados vairāk nekā puse no stiklveida ķermeņa ir šķidra. Stiklveida ķermeņa ļoti agrīnas sašķidrināšanās un mugurējās atslāņošanās dēļ daudz biežāk rodas tīklenes plīsumi un tās atslāņošanās.
Visbiežākā sastopamā novecošanās procesa izpausme stiklveida ķermenī ir atslāņošanās, kad mugurējā stiklveida ķermeņa garoza atdalās no tīklenes iekšējās robežmembrānas. Vecuma grupā no 54 līdz 65 gadiem mugurējo stiklveida ķermeņa atslāņošanos sastop līdz 6 % pacientu, bet vecuma grupā no 65 līdz 85 gadiem – līdz 65 % pacientu!
Stiklveida ķermenis no tīklenes var atslāņoties pilnīgi vai daļēji. Ar daļēju stiklķermeņa atslāņošanos, kustinot acis, rodas atrakcijas jeb vilkšanas spēks, ko pacients subjektīvi izjūt kā zibeņošanu, dzirksteļošanu. Šīs pašas sajūtas rodas, saņemot sitienu pa aci, kā rezultātā redzamas "zvaigznītes".
Stiklķermeņa masām atraujoties no tīklenes, zibeņošanas ar pārtraukumiem var turpināties vairākas nedēļas. Tā ir parasta parādība acij novecojot, un uztraukumiem nav pamata. Ļoti reti zibeņošanu izsauc liels skaits jaunu "mušiņu" aizsedzot daļu redzeslauka. Ja tā notiek, nekavējoties jāgriežas pie acu ārsta, lai noskaidrotu, vai nav izveidojies tīklenes plīsums vai atslāņošanās.
Zibeņošana, kas izpaužas robainu vai viļņveidīgu līniju veidā un ilgst 10 - 20 minūtes, var būt smadzeņu asinsvadu spazmu rezultāts. Šajos gadījumos var sekot galvassāpes, vai otrādi – no galvassāpēm zibeņošana.
Tālredzība un tuvredzība
Tuvredzīgiem pacientiem stiklveida ķermenis ir šķidrāks, tāpēc stiklveida ķermeņa saduļķojumi veidojas desmit gadus agrāk, nekā pacientiem ar labu redzi vai pacientiem ar tālredzību.
Zelta un sudraba lietus
Dažreiz sastopamas vel retākas parādības, kad cilvēki redz ļoti daudz sīku punktiņu – tās ir asteroidahialoze un holesteroze. Asteroidahialoze jeb sudraba lietus, ir stāvoklis, kad stiklveida ķermenī peld baltie kalcija un fosfolipīdu fragmenti, cilvēks sajūt sīkas ēnas, parasti vienā acī. "Un, kad mēs skatāmies acīs, viss spīd un laistās punktiņos," stāsta ārste.
Bet holesterozes gadījumā tas ir zelta lietus – stiklveida ķermenī peld zelta krāsas putekļi. Tas ir saistīts ar holesterīna līmeņa paaugstināšanos asinīs.
Obligāta pārbaude pie acu ārsta
"Pacientus ar sūdzībām par peldošiem apduļķojumiem nepieciešams rūpīgi izmeklēt. Izslēgt tīklenes plīsumus perifērijā un frakcijas makulas apvidū. Lai zinātu, vai nekas cilvēkam nedraud un tās tiešām ir tikai "mušiņas". Ja tie ir tikai saduļķojumi, tad tos izārstēt nevar un ar "mušiņām" ir jādzīvo tālāk. Tās ir neatgriezeniskas izmaiņās. Bet ir nepieciešams pārliecināties, vai nav kādu citu redzes problēmu," skaidro Alīna Molčāne.
Izmeklēšana notiek dažādi, atkarībā no atslāņošanās smaguma pakāpes. "Apskatām acs dobumu, veicam acs sonogrāfisko izmeklēšanu, lai pārliecinātos, vai nav atslāņojusies tīklene. Un būtu labi, ja ārstam būtu pieejams, kā pie mums, Rīgas 1. slimnīcā, OCT aparāts jeb acu tomogrāfs," – stāsta ārste.
Manipulācijas ar lāzeri (lāzerfotokoagulācija) ir nepieciešamas tad, ja ārsts, apskatot tīklenes perifēriju, ir pamanījis apaļas vai citas formas tīklenes plīsumu. Tiek veikta norobežojošā lāzera koagulācija. Pēc operācijas stāvoklis ir jānovēro tālāk.
Pierakstīties konsultācijai iespējams tiešsaitē vai zvanot pa reģistratūras tālruni +371 67366323
