Laikā, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtēja "ABLV Bank" iesniegto pašlikvidācijas plānu, kādu ilggadējo komisijas darbinieku gandrīz notriekusi automašīna, ziņo sabiedrisko mediju portāls LSM.lv.
FKTK uzskata, ka notikušais nav uzskatāms par mēģinājumu ietekmēt komisijas lēmumu bankas pašlikvidācijas plāna lietā. "Visdrīzāk, ka nē. Cik mēs saprotam no policijas, tad nē. Tas var notikt ar mums jebkuru, tas nav saistīts ar profesionālo darbību," Latvijas Radio norādījis FKTK vadītājs Pēters Putniņš.
FKTK darbinieks, kurš vērsies Valsts policijā ar iesniegumu par mēģinājumu viņu nobraukt ar automašīnu, "ABLV Bank" pašlikvidācijas plāna izvērtēšanā bijis iesaistīts vien pavisam neilgu laiku, Latvijas Radio apgalvo komisijas priekšsēdētājs: "Viņš bija tikai aizvietotājs. Tur droši būtu citi cilvēki, kas bija vairāk iesaistīti. Bet viņš, kamēr kolēģis nebija vienu dienu uz vietas, viņš aizvietoja."
Valsts policija plašākus komentārus par šo izmeklēšanu nesniedz.
Jau ziņots, ka FKTK 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lēmuma projektu par "ABLV Bank" licences anulēšanu.
"ABLV Bank" kreditoru pieprasījumu pieņemšana sākās 2018. gada 18. jūnijā un ilgs līdz 18. septembrim (ieskaitot).
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt "ABLV Bank" advokāti atbildes vēstulē aicinājuši "FinCEN" atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis "pārspīlētas apsūdzības", par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. "FinCEN" nav arī ņēmis vērā "ABLV Bank" paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat "ABLV Bank" un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi. Bankas advokāti no "DLA Piper" Vācijas biroja "ABLV Bank" un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret Vienoto noregulējuma valdi. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un Vienotā noregulējuma valde. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).
