VID portālu "Delfi" informē, ka grupējums nodarbojās ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem valsts budžetam nodarītais zaudējumu apmērs ir vairāk nekā 1,7 miljoni eiro. Aizturēts grupējuma kodols jeb četras personas, tostarp arī viena VID galvenā nodokļu inspektore, kurai šobrīd ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, tai skaitā aizliegums ieņemt iepriekšējo amatu.

Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka organizēta grupa piecu personu sastāvā, izmantojot VID darbinieces sniegto informāciju par VID PVN atmaksu riska analīzes sistēmas darbības principiem, veidoja vairākas nelielas un vienkāršas PVN izkrāpšanas shēmas.

"Nekā personīga" informē, ka ceturtdienas rītā Finanšu policija aizturēja Cēsu VID nodaļas darbinieci Agnesi Leimani. Viņa tiek vainota, ka no 2013.gada janvāra kopā ar trim uzņēmējiem izveidojusi shēmu PVN izkrāpšanai.

Viens no viņas sadarbības partneriem par finanšu noziegumiem četrus gadus pavadījis cietumā. Finanšu policisti veikuši kratīšanas 37 vietās Rīgā, Cēsīs un Valmierā, tostarp Leimanes darba vietā un mājoklī.

Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš raidījumam atzīst, ka šajā noziedzīgajā grupā diemžēl ir arī VID Nodokļu pārvaldes darbiniece. Viņa "būtībā arī personiski izdomājusi noziedzīgo shēmu, kādā veidā apiet Valsts ieņēmumu dienesta riska analīzes sistēmas, kādā veidā organizēt pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu".

"Būtībā viņa bija grupējuma stūrakmens, kas arī sniedza visas konsultācijas un domugraudus, kā pastrādāt noziegumu," "Nekā personīga" skaidro Podiņš.

Finanšu policijas pārvaldes vadītājs secinājis, ka noziegumu bijis iespējams paveikt, jo VID ir bijis liels caurums PVN atmaksas piešķiršanas kontrolē. Viņa vērtējumā šādu shēmu varējis izdomāt tikai VID darbinieks, kas pārzina sistēmu un tās trūkumus. Noziedzīgās darbības notikušas no 2013. gada janvāra līdz pat šodienai. Šajā laikā nevienam VID nav radušās aizdomas.

Identificēti arī citi gadījumi, kas liecina, ka PVN atmaksas kontroles sistēma darbojas ļoti vāji, norāda Podiņš.

Medijiem izplatītā paziņojumā VID skaidro, ka dienests nodokļu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos saskaņā ar komersanta pieprasījumu veic PVN pārmaksas atmaksu. Taču, lai novērstu negodīgas konkurences iespējas uzņēmumiem, kuri nepilda savas nodokļu saistības un savā darbībā izvēlas krāpnieciskas metodes, tajā skaitā – PVN pārmaksas izkrāpšanu, VID kopš 2010. gada darbojas PVN pārmaksu riska analīzes programmatūra. Ar tās palīdzību VID informācijas sistēmā tiek analizēti un elektroniski novērtēti visi PVN maksātāji un to deklarētie dati uzreiz pēc PVN deklarācijas iesniegšanas. Tā ir viena no vairākām dažādām speciālajām informāciju tehnoloģijas lietojumprogrammām, ko VID izmanto savā darbā riska analīzes vajadzībām, un tajā definētie riski tiek atjaunināti nepārtraukti. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tajos gadījumos, kad tiek konstatētas jaunas PVN krāpšanas metodes, saņemot informāciju no citām VID struktūrvienībām, tajā skaitā – VID Finanšu policijas pārvaldes, kā arī pārņemot ārvalstu nodokļu administrāciju darba pieredzi, normatīvo aktu grozījumu gadījumā.

Pagājušajā gadā PVN pārmaksu riska analīzes sistēma tika padziļināti izvērtēta un tajā tika ietvertas jaunas metodes, lai novērstu iespējamo nodokļu izkrāpšanu jau sākotnējā posmā un liegtu iespēju ļaunprātīgiem nodokļu maksātājiem tikt piereģistrētiem PVN maksātāju reģistrā, kā arī nepamatoti saņemt PVN pārmaksu.

Tādējādi 2015. gadā, veicot uzraudzības pasākumus, VID ir novērsis iespēju no valsts budžeta izkrāpt PVN 151,8 miljonu eiro apmērā, uzsver dienests.

2014. gada nogalē, pilnveidojot riska vadības principus, tika pieņemts lēmums PVN pārmaksu riska analīzes programmatūru ietvert datorizētajā nodokļu maksātāju (juridisko personu) riska novērtēšanas sistēmā (ESKORT). Integrējot PVN pārmaksu analīzes sistēmu vienotajā riska novērtēšanas sistēmā, būs iespējams vienoti veikt PVN pārmaksu un augsta riska nodokļu maksātāju riska analīzi. Tādējādi jau preventīvo pasākumu laikā varēs veikt kompleksu nodokļu maksātāju riska analīzi. Pašlaik tiek atjaunināti un papildināti sistēmā integrējamie riski, kā arī izstrādāts jauns sistēmas modulis, kas automatizēs darba procedūras.

Tas ļaušot vairāk laika veltīt tieši pašam analīzes procesam un nodrošinās informācijas uzkrāšanu, sistematizēšanu un efektīvu divlīmeņa darba procesa uzraudzības sistēmu, sola VID. Tas kopumā padarīs riska analīzes procesu vēl efektīvāku un nodrošinās iespēju risku analīzi, nodokļu maksātāju atlasi preventīvajiem un kontroles pasākumiem organizēt uzraudzīt un organizēt vienotā sistēmā.