Foto: DELFI

Par ārzonas kompānijas "Kaywood International Services" patiesā labuma guvēju pēc Aivara Lemberga drauga un studiju biedra Vitāla Lejiņa nāves kļuvis Anrijs Lembergs ar māsu Līgu Lembergu, ceturtdien Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā "Lemberga lietā" liecināja Anrijs Lembergs.

Nemierā vēl pirms sēdes sākuma

Ceturtdienas tiesas sēde gan iesākās neraksturīgi spraigi: pirms vēl lietā apsūdzētais Anrijs Lembergs bija sācis liecināt, otrs apsūdzētais – viņa tēvs Aivars Lembergs, lūdza tiesu atļaut filmēt 6. oktobra sēdi. Zālē jau atradās operators, kurš bija ieslēdzis videokameru un sācis notiekošo filmēt vēl pirms atļaujas saņemšanas. Aivars Lembergs tiesai sacīja, ka ir publiska persona un viņam nav ko slēpt no saviem vēlētājiem. "Šī ir tāda stadija, kad Anrijs liecinās, tad es liecināšanu…," sāka skaidrot Lembergs, bet tiesa viņu pārtrauca. Pret sēdes filmēšanu iebilda prokurori, norādot, ka kārtībai attiecībā uz sēžu atspoguļošanu būtu jāpaliek tādai pašai kā līdz šim, proti, filmēšana nebūtu jāatļauj. Tiesa sēdi filmēt neatļāva.

Tāpat Aivars Lembergs vēl pirms dēls bija sācis sniegt liecības, izteica neapmierinātību ar to, ka tiesa ceturtdien piedāvāja sēdē rīkot pārtraukumu pusdienām 40 minūtes, nevis stundu. Lembergs klāstīja, ka viņš brokastojis jau pulksten 7, turklāt pusdienām viņam nepietikšot ar 40 minūtēm, tāpēc viņš palikšot neēdis. Vaicāts, kāpēc gan viņš laika ekonomijas nolūkos nevarētu paēst Rīgas apgabaltiesas pagrabstāvā esošajā kafejnīcā, Lembergs atbildēja lakoniski, sakot, ka šī kafejnīca esot "smirdīga". "Smirdīga un negaršīga. Kāpēc man jāēd? Kas es nevaru izvēlēties, kur ēst Rīgā," savu neapmierinātību pauda apsūdzētais. Tiesa noteica, ka sēdē pārtraukums pusdienām būs vienu stundu garš.

Vitāla Lejiņa mantojums

Lembergs jaunākais savu liecību sāka ar to, ka ir studējis Latvijas Universitātē, bet pēc tam Londonā. Pirms Vitāla Lejiņa nāves viņš nav bijis saistīts ar uzņēmējdarbību un Ventspils uzņēmumiem. Anrijs Lembergs skaidroja, ka viņam bijis zināms Lejiņa plāns viņu pēc mācību pabeigšanas iesaistīt uzņēmējdarbībā, kā arī piešķirt starta kapitālu, taču precīza summa viņam neesot bijusi zināma. Lembergs jaunākais arī savās liecībās sacīja, ka 1997. gadā Luksemburgā esot ticies ar kādu Klausu Boleru, lai informētu par Lejiņa nāvi un trasta fondu.

Lembergs juniors atminējās, ka Lejiņš Aivaram Lembergam bija atstājis mantojumu. Apzinot tā apjomu un vērtību, viņa tēvs esot vadījies pēc Lejiņa pierakstiem, un savam dēlam par to neesot atskaitījies, sacīja Anrijs Lembergs. Viņš gan atminējās, ka pastāvējusi vienošanās: nepieciešamības gadījumā tieši viņš stāsies Aivara Lemberga vietā mantojumā atstāto kompāniju un aktīvu pārvaldīšanā. 1997. gada vidū tēvs informējis, ka viņam vairs neesot laika nodarboties ar Lejiņa mantojuma jautājumiem, un lūdzis tālāk to uzņemties dēlam.

Anrijs Lembergs atminējās, ka ticis nolemts dibināt jaunu fondu, kurā labuma guvēji būs viņš un māsa Līga Lemberga. Šo lēmumu pieņēmis tēvs, jo krusttēvs Lejiņš jau iepriekš esot atbalstījis Anriju un plānojis viņu iesaistīt uzņēmējdarbībā, liecināja Anrijs Lembergs.

Visu atbildību uztic Lembergam junioram

Klausam Boleram ticis paziņots, ka būs jauns konts un Anrijs vienpersoniski būs atbildīgs par fonda darbību. Pēc tam Anrijs Lembergs esot turpinājis komunicēt ar Boleru. Par šo pavērsienu informēts arī Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kurš tobrīd bijis arī Anrija Lemberga advokāts. Toreiz neviens papīrs nesot ticis parakstīts bez Meroni akcepta, ceturtdien atminējās apsūdzētais.

Anrijs Lembergs tiesā apgalvoja, ka uzņēmumā "Kaywood International Limited" viņš un māsa Līga ir vienīgie patiesā labuma guvēji. Iepriekš kompānija piederējusi Lejiņam. Visus dokumentus saistībā ar uzņēmumu sagatavojis Meroni, jo viņam bijušas zināšanas ārzonu kompāniju darījumos un pārvaldīšanā. Savukārt Gintu Laiviņu-Laivinieku Meroni piedāvājis Anrijam Lembergam iecelt kompānijas pārstāvja amatā. Meroni sniedzis detalizētas atskaites par kapitāla palielināšanu. Viņa veiktās darbības bijušas saistītas ar nodokļu optimizāciju vēlākā laika periodā.

Vēlāk nodibinātas arī kompānijas "Netherfin Financial Services B.V." un tās mātes sabiedrība "Barnaby International N.V.". Meroni kļuvis par direktoru, bet Anrijs Lembergs un Līga Lemberga bijuši patiesie labuma guvēji.

"Latvijas Naftas" nauda un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

Runājot par darījumiem ar SIA "Latvijas nafta" un apsūdzībām par noziedzīgu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, Anrijs Lembergs tiesā noliedza, ka viņš būtu zinājis par mantas izcelsmi. Lembergs skaidroja, ka pat, ja noziedzīgu līdzekļu legalizācija lielā apmērā bija notikusi, tad tas noticis līdz viņa 20 gadu jubilejai. Tēvs viņu neesot informējis par apstākļiem saistībā ar uzņēmumu "Latvijas Nafta". Lembergs uzsvēra, ka netic tam, ka viņa tēvs būtu legalizējis noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus. Arī trešais lietā apsūdzētais Ansis Sormulis un Laiviņš-Laivinieks, kura lietu izdalīja atsevišķā kriminālprocesā, Anriju Lembergu par šādām darbībām neesot informējuši.

Anrijs Lembergs tiesā skaidroja, ka "Latvijas Naftas" kapitāldaļas piederējušas "Keywood", bet pēcāk pārgājušas "Netherfin" īpašumā, savukārt Anrijs Lembergs darbojies tikai savā labā un interesēs, un nav zinājis, ka, rīkojoties ar "Latvijas Naftas" kapitāldaļām, iesaistītos noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļu legalizācijā.

Arī "Netherfin" naudu Andrijs Lembergs pats izlēmis īstenot nekustamo īpašumu investīciju projektus. Tirdzniecības centra projekta investīcijas esot viņa projekts un atbildība māsas priekšā. SIA "NFS" dibināts un tā pamatkapitālā tikusi ieguldīta "Netherfin" nauda. Vienīgais, par ko Anrijs Lembergs apspriedies ar tēvu saistībā ar "NFS", esot bijusi potenciālā direktora kandidatūra.

Kā izvēlējās vadītājus

Lembergs jaunākais jautājis tēvam viedokli, bet konkrētības sarunās neesot bijis. Aivars Lembergs esot minējis vairākas personas, tostarp Guntaru Ikertu. Anrijs Lembergs norādīja, ka viņam nav zināms, ka Laiviņš-Laivinieks Anrija Lemberga izvēli par direktoru iecelt Ikertu būtu saskaņojis ar Aivaru Lembergu. Tādas runas noteikti ir meli, pauda Lembergs juniors. Aivara Lemberga interese par projektu bijusi tikai kā pilsētas mēram. Projekta īstenošanai ņemts kredīts, tāpēc tas, Anrija Lemberga ieskatā, liecinot par to, ka nav notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Pēc tirdzniecības centra atvēršanas Anrijs Lembergs ar māsu nodibinājuši "TC Tobago". Andris Vilcmeiers uzaicināts kā uzņēmuma vadītājs, bet atteicies, iesakot savu paziņu Aivi Lauci. Viņš arī kļuvis par centra valdes priekšsēdētāju, tiesā liecināja Aivars Lembergs.

Arī kompānijā "Netherfin" Anrijs un Līga Lembergi bijuši vienīgie patiesā labuma guvēji, un neesot zināms, ka šis fakts būtu atsaukts vai grozīts, bet Aivaram Lembergam joprojām nav un nekad nav bijusi saistība ar šo uzņēmumu.

Depozīts ar 11% likmi

1999. gada novembrī vai decembrī Meroni sazinājies ar Anriju Lembergu, informējot par Ventspils apvienotās Baltijas bankas vadītāja Anša Sormuļa piedāvājumu par depozīta noguldījumu 3-5 miljonu ASV dolāru apmērā ar procentu likmi, kas būtu aptuveni 11% gadā. Meroni arī norādījis, ka banka varētu vērsties ar oficiālu piedāvājumu depozīta izvietošanā. Anrijs Lembergs apstiprinājis, ka gan investīciju izvietošana, gan piedāvātā procentu likme viņu ieinteresējusi. Viņš centies iegūt papildu informāciju, neizmantojot sava tēva informācijas kanālus. Vienlaikus Lembergs jaunākais piemetināja, ka viņu gan esot mulsinājis fakts, ka kredītņēmējs bijusi Ventspils brīvostas pārvalde.

Viņam esot izdevies noskaidrot, ka Ventspils brīvostas pārvaldei nepieciešams papildu finansējums attīstībai, bet valsts finansējumu nepiešķiršot. Depozītnoguldījums bijuši 3 miljoni ASV dolāru, taču "Netherfin" kontā neesot bijis pietiekoši daudz līdzekļu. Finansējums ieskaitīts no cita fonda. Pārskaitījumu bijis plānots veikt vairākās daļās 2000. gada janvārī, bet no Anrija Lemberga liecības izrietēja, ka ar to bijušas problēmas, jo Meroni īstenojis kaut kādas shēmas. Beigās cerēto 3 miljonu ASV dolāru vietā esot tikuši pārskaitīti tikai 1,99 miljoni ASV dolāru. Anrijs Lembergs norādīja, ka šāda pārskaitījuma apmēra iemeslus viņš nevarot pamatot.

Anrijs Lembergs skaidroja, ka personīgi neko no šī depozītdarījuma neesot ieguvis, arī viņa māsa – nē. Vienīgais ieguvējs šajā darījumā esot Meroni, bet Aivaram Lembergam nedz ar "Netherfin", nedz darījumu nekādas saistības neesot. Savukārt ar Sormuli Anrijs Lembergs esot komunicējis tikai par noguldījumu.

Meroni un citi liecībās melojuši

Savās liecībās tiesai Anrijs Lembergs vairākkārt uzsvēra, ka Meroni, liecinot tiesā, melojis. Tāpat melojuši arī Eva Ciniņa, Vladimirs Krastiņš un citi. Melu iemesls esot nauda, precīzāk, liela nauda.

Anrijs Lembergs uzsvēra, ka, piemēram, ar Krastiņu viņam joprojām norit civiltiesisks strīds, un Krastiņa melu mērķis esot panākt situāciju, kad viņš var Lembergam jaunākajam naudu, ko ir parādā, neatdot. Tāpat no Anrija Lemberga liecības izrietēja, ka Krastiņš viņam visas krimināllietas norises laikā draudējis ar iespējamu jaunu faktu atklāšanu lietā. Savukārt Meroni apgalvojis, ka bijis finanšu konsultants, nevis advokāts, un paudis uzskatu, ka tieši Anrijs Lembergs ir parādā viņam aptuveni miljonu ASV dolāru, liecināja apsūdzētais.

Savu taisnību gan Anrijam Lembergam esot problemātiski pierādīt, jo Meroni viņa pieprasījumus ignorējot, pamatojot, ka manta ir arestēta, tāpēc viņam neesot pienākuma sniegt atskaites par uzņēmumiem. Vienlaikus Meroni ignorējot arī Līgas Lembergas pieprasījumus, lai arī viņa nav nedz apsūdzēta, nedz viņas manta arestēta.

Anrijs Lembergs apgalvoja, ka vairāki dokumenti ir noformēti ar atpakaļejošu datumu. Šādu praksi viņam iepriekš vēl kā Anrija Lemberga advokāts atklājis pats Meroni.

Savukārt tiesā liecinot, Meroni uz viņam neērtiem jautājumiem atbildējis, ka neatceroties, ka viņam esot jāpapēta faili. Anrijs Lembergs par to pauda neizpratni, sakot, ka tas apliecina, ka šādi dokumenti Meroni ir, bet tiesa tos nav izprasījusi.

Anrijs Lembergs arī sacīja, ka nesen viņa rīcībā nonākusi Meroni rakstīta e-pasta vēstule, kurā Meroni norādot uz virkni kompāniju, kas attiecoties uz Lembergu junioru. Vēstuli izdrukātā veidā viņš lūdza arī pievienot lietas materiāliem. Anrijs Lembergs uzsvēra, ka arī tajā kā beneficiārs šajos uzņēmumos figurē vien Anrijs Lembergs, nevis "Lembergu ģimene" vai Aivars Lembergs kā Meroni izteicies iepriekš. Apsūdzētais pauda viedokli, ka Meroni savas liecības cenšas pieskaņot vai saskaņot ar prokuroru uzdotajiem jautājumiem.

Meli par tikšanos Kopenhāgenā

Kā piemēru melošanai, Anrijs Lembergs minēja arī kādu tikšanos Kopenhāgenā. Iepriekš tiesā Laiviņš-Laivinieks un Meroni esot liecinājuši, ka Anrijs Lembergs tajā piedalījies, taču iepriekš eksperti viņa balsi lietā esošajā audioierakstā neapstiprināja. Ceturtdien tiesā Anrijs norādīja, ka viņam ir "Swedbank" izdruka, kas apliecina, ka šajā laikā viņš atradies Londonā nevis Kopenhāgenā. Londonā viņš norēķinājies gan ar maksājumu karti, gan izņēmis naudu no bankomāta. Apsūdzētais aicināja tiesu vēlreiz liecību sniegšanai uzaicināt Meroni un izprasīt dokumentus par "Kaywood", "Barnaby" un "Netherfin" kompānijām.

Noslēdzot savu liecību, Anrijs Lembergs sacīja, ka savas liecības vēl papildinās, bet viņam jāiegūst nepieciešamie dokumenti, tāpēc viņš tiesai lūdza saprātīgu termiņu papildu liecību sagatavošanai. Savukārt uz procesa dalībnieku jautājumiem atbildēt Lembergs juniors atteicās.

Apsūdzētā aizstāvis advokāts Oskars Rode tiesā sacīja, ka, viņaprāt, Anrija Lemberga lūgums krimināllietas materiāliem pievienot tādus dokumentus kā viņa izglītību apliecinošos diplomus, bankas izdrukas un e-pasta vēstuli, ir pamatots, savukārt valsts apsūdzības uzturētāji pret šo dokumentu pievienošanu iebilda. Prokurors norādīja, ka vispirms jānovērš vairāki trūkumi, piemēram, jautājums par oficiālu dokumentu tulkojumu, un tikai tad var lemt par to pievienošanu lietai. Tiesa iepazinās ar abu pušu viedokļiem un pasludināja pārtraukumu līdz 10. oktobrim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!