Lindermans iesniegumā atgādina, ka 2002.gada 22.oktobrī Drošības policijas sevišķi svarīgu lietu inspektors policijas leitnants Ilmārs Grigjānis pieņēma lēmumu par kriminālprocesa sākšanu pret Lidermanu. Šī lieta jau patlaban ir iztiesāta divās tiesu instancēs.
"Kriminālprocess tika sākts, un es tiku apsūdzēts, pamatojoties uz safabricētiem pierādījumiem," šādu viedokli iesniegumā pauž Lindermans, gari un plaši atreferējot toreizējos notikumus, kā arī atsaucoties uz vairāku likumu pantu iespējamiem pārkāpumiem, ko veikušas tiesībsargājošo institūciju amatpersonas.
Iesniegumā Lindermans norāda, ka Krimināllikuma 289.pants nosaka, ka kriminālatbildība iestājas par apzināti nepatiesu pierādījumu radīšanu vai apzinātu esošo pierādījumu slēpšanu, ja to izdarījis tiesnesis vai pirmstiesas izmeklēšanas izdarītājs, otrajā daļā norādot, ka par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā vai lietās par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
"Kā redzams no komentāriem Krimināllikuma 289.pantam, nepatiesus pierādījumus var radīt dažādā veidā, piemēram, noformējot viltotus dokumentus, ierakstot procesuālos dokumentos nepatiesas ziņas, sagrozot to saturu, falsificējot lietiskos pierādījumus," raksta nacionālboļševiks.
Lindermans uzskata, ka ar pierādījumu viltošanu saistīts inspektors Grigjānis un viņa darbībās saskatāms arī noziedzīga nodarījuma sastāvs, kas paredzēts Krimināllikuma 290.panta otrajā daļā.
Lindermans lūdz sākt kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem pret jurisdikciju un viņu lietā atzīt par cietušo.
Rīgas apgabaltiesa 6.oktobrī, apelācijas kārtībā izskatot nacionālboļševika Lindermana krimināllietu, atzina viņu par vainīgu neatļautu sprāgstvielu glabāšanā un piesprieda apsūdzētajam viena gada nosacītu brīvības atņemšanu ar tikpat ilgu pārbaudes laiku.
Līdz ar šo spriedumu ir atcelts Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedums, ar kuru Lindermans šajā apsūdzībā tika pilnībā attaisnots.
Pilns Rīgas apgabaltiesas sprieduma teksts krimināllietā pieejams no 6.novembra, un pēc tam desmit dienu laikā to iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Kā ziņots, izskatot lietu pirmajā instancē, šā gada 3.jūlijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa Lindermanu attaisnoja viņam uzrādītajā apsūdzībā, tomēr jau pēc dažām nedēļām Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūra par minēto spriedumu iesniedza apelācijas protestu.
Kā toreiz sacīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa, valsts apsūdzības uzturētājs uzskata, ka attaisnojošais spriedums ir bijis nepamatots un nelikumīgs, jo lietā savāktie pierādījumi, prokuratūras ieskatā, bijuši pietiekami, lai tiesa taisītu notiesājošu spriedumu.
Tiesas debatēs Centra rajona tiesā prokurore lūdza atzīt apsūdzēto par vainīgu un sodīt viņu ar pusotra gada cietumsodu, savukārt Lindermana advokāte Jeļena Kvjatkovska savā aizstāvības runā vairākkārt norādīja uz paviršībām un nepilnībām izmeklēšanas gaitā.
Kā uzskata apsūdzība, Lindermans savā dzīvesvietā Rīgā, Pērnavas ielā, ir neatļauti glabājis trotilu un divus detonatorus. Drošības policijas (DP) veiktās kratīšanas laikā minētie sprādzienbīstamie priekšmeti atrasti, iebūvēti klubkrēslā, kas bijis novietots dzīvoklī, kurā mitinājies ne tikai pats apsūdzētais, bet arī viņa bērni un tuvinieki. Tā kā uz Lindermana izmazgātā krekla vēlāk atrasti mikroskopiski trotila putekļi, apsūdzība uzskata, ka tieši viņš bijis tas, kurš sprāgstvielas noslēpis krēslā.
Kā ziņots, sākotnēji Lindermanu prokuratūra apsūdzēja par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 233. un 81.pantā. Viņam tika inkriminētas trīs nozieguma epizodes, taču uz tiesu tika nosūtīta tikai lieta pēc Krimināllikuma 233.panta 3.daļas par vienu nozieguma epizodi.
Kā iepriekš skaidroja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, krimināllieta pārējā daļā pret viņu izbeigta, taču prokuratūra izdalījusi jaunu kriminālprocesu pēc abiem iepriekšminētajiem likuma pantiem un nodevusi to tālākai izmeklēšanai DP. Tas nozīmē, ka prokuratūrai trūka materiālu Lindermana vainas pierādīšanai par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vienai epizodei, kas saistīta ar ieroču nelikumīgu glabāšanu, taču, tā kā pats fakts ir noticis, tas jāturpina izmeklēt.
Lindermans, kurš pazīstams arī ar iesauku "Ābels", šā gada februārī tika aizturēts Krievijas galvaspilsētā. Maskavas Izmailas rajona tiesa nolēma, ka Lindermans deportējams no valsts, jo viņš pārkāpis vīzu režīmu - ilgstoši atradies Krievijas teritorijā bez atbilstošiem dokumentiem.
Uz Latviju Lindermans tika deportēts 19.martā, pēc tam viņš atradās apcietinājumā.
Pirms tam Lindermans atradās starptautiskajā meklēšanā par aicinājumiem vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu.
Nacionālboļševiks Krievijā bija aizturēts jau vairākkārt, solot viņu izdot kriminālvajāšanai Latvijai, taču iepriekš nezināmu iemeslu dēļ tas netika izdarīts.
Lindermans Krievijā ieradās 2002.gada novembrī, lai kā galvenais liecinieks piedalītos nacionālboļševiku partijas līdera Eduarda Ļimonova tiesas procesā. Tiesā Lindermans paziņoja, ka viņš ir teksta "Otrās Krievijas teritorija" autors. Šā teksta dēļ Ļimonovam bija izvirzītas apsūdzības. Dažas dienas pēc Krievijā notikušā tiesas procesa Latvijā tika apcietināti vairāki nacionālboļševiku organizācijas biedri, kā arī veikta kratīšana Lindermana dzīvoklī, kur tika atrastas sprāgstvielas.
Lindermans vērsās pie toreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina, lūdzot viņam piešķirt Krievijas pilsonību, taču tā viņam tika atteikta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
