Deniss Čalovskis tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta, taču šajā lietā apsūdzības ir nopietnas, komentējot tā dēvētā Imantas hakera lietu, saka ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala.
"Ņemot vērā iespējamo līdzdalību, ASV viņam ir izvirzītas apsūdzības krāpniecībā un liela mēroga kibernoziegumu veikšanā ar mērķi nelikumīgi iegūt banku kontu informāciju, ieskaitot lietotāju vārdus un paroles. Nozieguma veikšanas laikā tika veikta krāpnieciska pieeja banku datiem, ielaušanās datoros, krāpniecība internetā un personas datu zādzība. Vīruss, ko radīja un uzlaboja Čalovskis un viņa līdzdalībnieki, ir inficējis vismaz vienu miljonu datoru visā pasaulē un 40 000 datorus ASV, nodarot desmitiem miljonu lielus zaudējumus privātpersonām, uzņēmumiem un valdības iestādēm," skaidro diplomāts.
Viņš norāda, ka notikušo varētu salīdzināt ar situāciju Ventspilī vai Rēzeknē, ja ikkatrs pilsētas iedzīvotājs ciestu finansiālus zaudējumus datorvīrusa dēļ, informēja ASV vēstniecības Latvijā Preses un kultūras nodaļā.
Pekala atzīst, ka ASV acīmredzami ir ieinteresēta apsūdzībās, kuras izvirzītas par Čalovska noziedzīgajiem nodarījumiem, kas arī ietilpt ASV jurisdikcijā. "Šiem noziegumiem par upuri kļuva mūsu cilvēki un mūsu bankas. Šīs lietas virzībā ir ievēroti gan ASV, gan Latvijas likumi. Drīzumā Ministru kabinets lems par to, vai apstiprināt Čalovska izdošanu ASV, ko jau ir apstiprinājusi Augstākā tiesa. Ja Ministru kabinets piekritīs un Deniss Čalovskis tiks izdots, nākamais solis būs krimināltiesa, balstoties izvirzītajās apsūdzībās, kas noritēs atbilstoši ASV likumiem un procesuālajai kārtībai. Soli pa solim notiks kustība šajā divvirzienu ielā, līdz tiks spriesta taisna tiesa."
Vēstnieks noraida bažas par tiesiskās palīdzības lūgumu ignorēšanu, norādot, ka kopš 2006.gada ASV Latvijai ir izdevusi trīs personas, bet 2012.gada septembrī Latvija savu pilsoni izdeva ASV saistībā ar apsūdzībām krāpniecībā.
"2010.gadā tika arestēts kāds bijušais armijas virsnieks, kurš par nopietniem noziegumiem bija apsūdzēts citā valstī. Viņš tika izdots valstij, kas to pieprasīja. Standarta procedūra. Kur notika arests? Kalifornijā. Kurai valstij viņš tika izdots? Latvijai. Šis ir piemērs, kad ASV Latvijai pēc tās pieprasījuma ir izdevusi aizdomās turētu noziedznieku - ASV pilsoni," saka Pekala, bilstot, ka tas bijis otrais Latvijas pieteiktais izdošanas pieprasījums, ko togad apstiprināja ASV.
"Spriežot pēc informācijas presē, izdošanas process nav skaidrs daudziem cilvēkiem gan Latvijā, gan ASV. Izdošana vienkārši ir apsūdzētā nosūtīšana stāties tiesas priekšā uz vietu, kuru skāra nozieguma sekas, kur tika veikti noziegumi vai kur atrodas nozieguma upuri. Šāds līgums gan ASV, gan Latvijai ļauj spriest taisnīgu tiesu nopietnos noziegumos, kas attiecas uz abām valstīm un mūsu pilsoņiem. Bez šāda līguma mūsu valstis nespētu pasargāt pilsoņus no noziedzniekiem, kas aizbēg no valsts vai veic noziegumus citās valstīs. Līgums tāpat nodrošina, ka izdošana tiek veikta atbilstoši abu valstu likumdošanai, vienlaicīgi aizsargājot apsūdzētā tiesības un sniedzot taisnīgumu smaga nozieguma upuriem," saka vēstnieks.
Viņš norāda, ka pēdējais abu valdību līgums par izdošanu starp Latviju un ASV stājās spēkā 2009.gadā. "Tas pierāda, ka likuma aizstāvības attiecības starp mūsu valstīm balstās savstarpējā uzticībā un cieņā un abu valstu kopējais mērķis ir aizsargāt mūsu pilsoņus un neļaut paslēpties noziedzniekiem."
Kā ziņots, ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un 1985.gadā dzimušajam Latvijas pilsonim, Imantā dzīvojošajam datorspeciālistam Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku "Miami".
31.janvārī Augstākā tiesa (AT) atstāja negrozītu prokurora Mārča Viļuma pieņemto lēmumu, ar kuru viņš bija atzinis par pieļaujamu Čalovska izdošanu ASV. AT pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, savukārt galīgais lēmums par Čalovska izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam. Ja valdība nolems Čalovski izdot, ASV viņam var draudēt vairāk nekā 60 gadu cietumsods.
Dokumenti par Čalovska izdošanu ASV Ministru kabinetā varētu tikt iesniegti aprīļa sākumā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) iepriekš sacīja, ka Čalovska lietā, ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, nesaskata apstākļus, lai viņu izdotu tiesāšanai ASV. Ministrs uzskata, ka Latvijas pilsoņu izdošana ārvalstīm ir pieļaujama tikai ārkārtas gadījumos, proti, kad ir pieejami būtiski argumenti, kas pamato šādu rīcību. Rinkēvičs gan gaidīja papildu informāciju par šo lietu, lai būtu iespējams sniegt galīgo vērtējumu.
Savukārt advokāts Saulvedis Vārpiņš jau vērsies ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo saskaņā ar augstu ASV amatpersonu izteikumiem aizokeāna valstī gadījumos, kad tiek apdraudēta nacionālā drošība, valsts interešu vārdā ASV pieļauj arī apsūdzēto personu psihisku un fizisku ietekmēšanu, kas Eiropā un Latvijā gluži vienkārši tiktu saukta par spīdzināšanu.
