Gada laikā tiek sastādīti 900 protokoli par agresīvu auto vadīšanu, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet ievērojams skaitlis, taču realitātē agresīvo autovadītāju skaits ir krietni lielāks.
Žurnālistu veiktajā eksperimentā pierādās, ka agresīvo braucēju skaits ir ievērojami mazāks Ceļu policijas klātbūtnē - tikai divi likumpārkāpēji stundas laikā, taču līdz ar policijas pazušanu, pazūd arī bailes no sodiem un bravurīgo braucēju skaits kļūst krietni lielāks.
Biežākais iemesls, kādēļ tiek pārkāpti noteikumi, ir steigšanās vai neuzmanība, taču kā liecina prakse, bieži vien autobraucēji apzinās pārkāpumus un nenoliedz to atkārtošanos.
Sods par agresīvu auto vadīšanu ir no 70 līdz 200 eiro un seši soda punkti.
Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atzīst, ka šobrīd Ceļu policijai nav pietiekami daudz resursu, lai nodrošinātu visu vai vismaz lielākās daļas likumpārkāpēju sodīšanu.
Taču pilsonisko pārkāpēju dokumentēšanu neuztver kā risinājumu, jo kā pats atzīst: "Video filmēšana no sabiedrības nav labākais process, jo nepieciešams iziet konkrētu un sarežģītu lietvedību".
Savukārt tehnisko līdzekļu papildināšanai Krapsis netic, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi no valsts "kabatas".
"Drošas braukšanas skolas" instruktors Indulis Rukuts šajā ziņā ir optimistiskāks un saka, ka "satiksmes organizācija Rīgā strādā" un ar autovadītājiem lielākā mērā viss kārtībā, taču lielākas problēmas varētu izraisīt riteņbraucēju un gājēju neuzmanība.
