("de facto" atsauc informāciju par personām, kas nav saistītas ar iepirkumu.)
Četras Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes (Liepājas SEZ) amatpersonas atzītas par vainīgām dienesta dokumentu viltošanā, bet tiesas spriedums tam nesekoja, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) lieta bija jāizbeidz noilguma dēļ. Taču izmeklētājs, pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzina personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Pirms diviem gadiem pavasarī tika vēstīts, ka KNAB veicis kratīšanu Liepājas SEZ. Toreiz informācija bija skopa un tikai aizvadītajā nedēļā publicētās "Volkswagen" automašīnu tirgotāju savstarpējās sarakstes atklāja patieso iemeslu izmeklētāju darbībām, vēsta "de facto".
Raidījums piedāvā citātu no elektroniskās sarakstes: "(..) Tā kā Tu redzi konkurss tiek rīkots ar atpakaļejošu datumu tāpēc vēlos Tev lūgt uztaisīt pēc iespējas ātrāk uztaisīt šo, kad viņš varētu būt gatavs? (..) Konjaks no manis!". Šī vēstule nosūtīta 2011.gada 16.jūnijā. Taču tekstā lasāms par iepirkumu, kam būtu bijis jānotiek maijā. Tas bija iemesls KNAB uzsākt kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem iepirkuma konkursā.
"Es to mailu rakstīju, nevis pārdevējs, bet tas ir mans mails," raidījumam atzinis SIA ,,SD Autocentrs" valdes loceklis Agris Egle. Sarunā ar "de facto" viņš atceras, ka iepirkumā par "Volkswagen" automašīnu iegādi Liepājas SEZ sazinājies ar Evitu Pērkoni. Pērkone ir Liepājas SEZ ekonomiste. Taču vairākas personas "de facto" apstiprināja, ka tieši viņa ir tā, kas parasti organizē iepirkumus pārvaldē.
"KNAB bija atbraucis uz Liepāju, veica kratīšanu. Pērkones kundzei tika izņemts dators. Protams, tas fons bija diezgan skarbs! Tāpēc bija jautājumi valdei, vai viss ir kārtībā? Uz ko mums Krieviņa kungs un Pērkones kundze atbildēja, ka iepirkums bijis pareizs, ka nekas nav pārmaksāts," notikušo LTV atstāstīja bijušais Liepājas SEZ valdes loceklis Jānis Vilnītis.
KNAB liecinieku nopratināšanas protokolā lasāms, ka Pērkone esot lūgusi ,,SD Autocentra" darbiniekam sagatavot tehniskās specifikācijas konkrētām automašīnām. Tajā pašā laikā Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš apgalvo, ka ,,mēs ar viņiem konsultējāmies, nevis viņi mums uzrakstīja priekšā". Savukārt Pērkone, uzzinot, ka zvana "de facto", uzreiz sarunu pārtraukusi.
Lai arī vairākas personas raidījumam "de facto" piesauca tieši Pērkones lomu šajā lietā, viņas vārds iepirkumu komisijas locekļu vidū nefigurē. Kriminālprocesā nevērtēja vēl kādu sakritību. Liepājas mērs Uldis Sesks ("Liepājas partija") un "SD Autocentrs" vadītājs Agris Egle ir partijas biedri. Taču, kamēr viens neslēpj abu draudzīgās attiecības, otrs tās noklusē.
Turklāt Sesks ir arī bijušais šī uzņēmuma īpašnieks. Egle stāsta, ka "no pirmās dienas esmu "Autocentra" darbinieks. Vai tiešām man vajadzētu tagad teikt, ka man ir sliktas attiecības? Nevajag melot! Man ir normālas attiecības. Mēs ar viņu sasveicināmies, mēs esam ar viņu kontaktējušies kaut kādus gadus atpakaļ un arī tagad."
Savukārt Sesks uzsvēris, ka "2004. gadā mēs ar manu partneri Dainaru Dambergu atdevām visas savas akcijas un mums nav nekādu juridisku vai kādu citu saistību ar šo uzņēmumu".
Lai arī neizdevās pierādīt, kurš konkrēti pieprasījis rīkot konkursu ar atpakaļejošu datumu, lai nopirktu "Volkswagen" mašīnas, KNAB izmeklēšanā secināja, ka dokumentus viltojuši, visticamāk, četri iepirkumu komisijas locekļi, kuru uzvārdi netiek atklāti.
Valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzē redzams, ka 2011. gadā, kad iespējamais noziegums tika pastrādāts, komisijā bija pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš un finanšu direktore Helga Rāte.
"Četru amatpersonu rīcībā ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, viņas to ir izdarījušas. 4.jūnijā kriminālprocess jau tika nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai Liepājas pilsētas prokuroram," notikušo atstāsta KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore.
Kā vēsta raidījums, tobrīd laika bijis maz, jo strauji tuvojies brīdis, kad lietā iestāsies noilgums. Kopš iepirkuma bija pagājuši teju divi gadi. "Es nevaru teikt, ka es šo apstākli nebiju iedomājies, ka tas man būtu bijis kaut kāds pārsteigums," norāda Liepājas prokuratūras prokurors Andis Šķēle. "Protams, arī prokurors varētu veikt izmeklēšanas darbības, uzdot kādu no izmeklēšanas darbībām šo desmit dienu laikā veikt izmeklētājam, to praktiski varētu izdarīt, ja nebūtu tik daudz šo apstākļu jānoskaidro, šie caurumi bija pārāk daudz. Nevarēja tajās desmit dienās aizlāpīt. Tādēļ arī lieta tika nosūtīta papildu izmeklēšanai," raidījumam atzīst Šķēle.
Šāds prokurora lēmums lietai pielika treknu punktu. Pēc divām dienām iestājās noilgums, norāda "de facto".
Visticamāk, KNAB šāda prokurora rīcība izraisīja neizpratni. Tas virsprokuroram iesniedza sūdzību par Šķēles lēmumu. Taču arī tās izskatīšanu nācās pārtraukt noilguma dēļ.
Pēc tam, kad KNAB pēc būtības atzina četrus iepirkuma komisijas locekļus noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, 10 dienu laikā šīs amatpersonas varēja pārsūdzēt biroja lēmumu. Taču neviens no Liepājas SEZ strādājošajiem, to neizdarīja. KNAB lēmumam par četru amatpersonu vainu nav tādu juridisku seku kā tiesas spriedumam. Taču tas tomēr met ēnu pār amatpersonu reputāciju.