Drošības policijas (DP) rīcībā nav informācijas, kas apstiprinātu nereti sabiedrībā izskanējušu pieņēmumu, ka Krievijas specdienesti iesaistīti nelegālo imigrantu pārvietošanā pāri Latvijas zaļajai robežai, atzina DP preses sekretāre Līga Pētersone, kura no plašākiem komentāriem gan atturējās.
Komentējot Krievijas specdienestu iespējamo dalību bēgļu plūsmas organizēšanā, Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Māris Cepurītis teica, ka Krievijas politika pēdējos gadus ir vērsta uz to, lai radītu nesaskaņas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā un tās nevarētu izveidot vienotu pozīciju attiecībā uz Krieviju. ES imigrantu jautājumā ir daudz un dažādu pozīciju, līdz ar to, domājot par šī jautājuma risināšanu, tiek kavēta Eiropas aktīvāka pozicionēšanās Ukrainas un Sīrijas jautājumā, sprieda Cepurītis.
"Ņemot vērā iepriekšminēto, tas ir nezināmais, proti, vai Krievija vienkārši izmanto iespēju un neliek šķēršļus imigrantu plūsmai vai arī apzināti iesaistās bēgļu plūsmas organizēšanā. Tas zināmā mērā parādās Norvēģijas un Somijas gadījumā, kur ir redzēts, ka Krievijas robežsargi vai nu neliek šķēršļus, vai tiešām apzināti iesaistās imigrantu plūsmas organizēšanā vai atbalstīšanā. Protams, pastāv jautājums, vai tas tiek darīts vietējā līmenī, kad to zina tikai vietējā robežkontroles punkta pārstāvji, vai arī tas ir saskaņots ar pašu Kremli," uzsvēra Cepurītis.
Jau ziņots, ka Eiropā izvietoto NATO spēku komandieris Filips Brīdlovs, uzrunājot ASV senatorus, brīdinājis, ka Krievija un Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms izmanto nekontrolētās imigrācijas krīzi kā ieroci pret Rietumiem.
"Krievija un Asada režīms apzināti kopīgi izmanto migrāciju kā ieroci, cenšoties pārslogot Eiropas struktūras un salauzt eiropiešu apņēmību," uzstājoties ASV Senāta Bruņoto dienestu komitejā, uzsvēra ģenerālis Brīdlovs.
Viņš norādīja, ka, apšaudot un bombardējot apdzīvotās teritorijas, gan Maskava, gan Damaska apzināti cenšas izraisīt masu pārceļošanu, tādējādi destabilizējot tās Eiropas valstis, uz kurām dodas sīriešu bēgļi, jo tas savukārt nāk par labu Kremļa interesēm.
Brīdlovs atzina, ka neredz cita iemesla šādai bezmērķīgai bombardēšanai kā vien centienus izraisīt migrācijas viļņus.
Latvijas robežsardzes informācija liecina, ka 2015. gadā uz Latvijas austrumu robežas tika aizturēts rekordliels nelikumīgo "zaļās" robežas pārkāpēju skaits – 476, kas ir trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad tika aizturēti 144 nelikumīgi robežšķērsotāji.
Pērn Latvijas robežsargi uz Latvijas–Krievijas robežas aizturēja 301 robežpārkāpēju. Lielākā daļa bija Vjetnamas un Afganistānas pilsoņi, taču bijuši arī Krievijas, Irākas, Indijas, Pakistānas un Sīrijas iedzīvotāji. 2015.gadā Latvijas robežsargi uz Latvijas-Krievijas robežas atklāja 83 viltotus dokumentus.
Pērn tika aizturēti vairāk nekā 87 cilvēki, kuri, iespējams, bija saistīti ar cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pār valsts robežu. Pret 66 no šiem cilvēkiem sākti kriminālprocesi, un 25 personas jau ir notiesātas – pārsvarā ar reāliem cietumsodiem.
Pamatā cilvēku kontrabandas rūpals ir organizēts - tajā iesaistījušies gan pavadītāji kaimiņvalsts pusē, gan sagaidītāji tepat Latvijā, gan tādi, kas nogādā imigrantus citās Eiropas valstīs. Šajā rūpalā iesaistījušies Latvijas, Krievijas, Igaunijas un Polijas pilsoņi.
Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars gan nevarot palielīties, ka viņa padotie aizturējuši visus cilvēkus, kas nelikumīgi šķērsojuši Latvijas robežu. To ietekmē vairāki apstākļi, proti, problēmas ar Latvijas–Krievijas robežas joslas iekārtošanu, robežsargu un tehnisko kontroles līdzekļu trūkums.
Apliecinājums tam, ka Latvijas robežsargi nespēj aizturēt visus nelegālos imigrantus, ir tas, ka Lietuva pērn pieprasījusi Latvijai uzņemt 150 cilvēkus un apgalvojusi, ka šie cilvēki šķērsojuši Latvijas robežu. Papildus tam Krievija apgalvo, ka viņi aizturējuši aptuveni 300 cilvēkus, pirms tie mēģinājuši šķērsot Latvijas robežu, savukārt Baltkrievija apgalvo, ka aizturējusi 170 cilvēkus, pirms tie šķērsoja Latvijas robežu.
Tas nozīmē, ka Latvijas robeža, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tagad tiek izmēģināta organizētai cilvēku pārvietošanai un, lai arī Latvija nesagaida tādu imigrantu plūsmu kā Eiropas dienvidvalstīs, jebkurā gadījumā pērn aizturētais nelegālo robežšķērsotāju skaits izgaismojis vairākas problēmas.
Šogad divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem mēnešiem Valsts robežsardze aizturējusi kopumā jau 16 cilvēkus par nelikumīgu robežas šķērsošanu. "Nav pazīmju, ka šī tendence mazināsies. Acīmredzot šogad tiks turpināts mēģināt izveidot Vjetnamas pilsoņu pārvietošanas kanālu tieši Baltijas valstīs, jo iepriekšējais maršruts bija Krievija, Ukraina, Polija," iepriekš Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks.
