Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par iespējamu vairāku darbinieku fiktīvu nodarbināšanu pašvaldības uzņēmumā SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" un nodevuši krimināllietu kriminālvajāšanas sākšanai, lūdzot apsūdzēt 12 personas.
Valsts policijā portālu "Delfi" informēja, ka fiktīvās nodarbināšanas laikā personas saņēmušas darba samaksu par faktiski neveiktiem darbiem. Tādējādi 2014.-2015. gadā no uzņēmuma izkrāpti apmēram 150 tūkstoši eiro.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" iepriekš konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gadu, laikā no 2014. gada marta līdz 2015. gada aprīlim, iespējams, fiktīvi nodarbināti 12 darbinieki. Viņi par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Par radušajām aizdomām Valsts kontrole vērsās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, kura sāka kriminālprocesu un nodeva to izmeklēšanai Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.
Valsts policija pirmstiesas izmeklēšanas laikā ieguvusi pierādījumus, kas liecina par šo personu iespējamu darba pienākumu apzinātu nepildīšanu, tomēr par to saņemot algu. Tādējādi par faktiski neveiktiem darba pienākumiem personas ar viltu izkrāpušas no pašvaldības uzņēmuma teju 150 tūkstošus eiro.
Par izmeklēšanā konstatēto policija sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 275. panta 2. daļas par dokumenta, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā vai, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai, ja tas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai. Daļai aizdomās turēto kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 177. panta 2. daļas par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Vēl daļai aizdomās turēto kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas, proti, par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.
Par minētajiem nodarījumiem personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Kriminālprocess ar 12 aizdomās turētām personām šā gada 31. martā nodots Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Valsts policijā portālam "Delfi" nevarēja precizēt, vai starp 12 aizdomās turētajiem ir arī kāda atbildīgā persona no "Rīgas namu pārvaldnieka", jo līdz ar kriminālproces nodošanu prokuratūrai par procesa virzītāju kļūst valsts apsūdzības uzturētājs.
Savukārt prokuratūrā portālam "Delfi" norādīja, ka 18. aprīlī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore, izvērtējot saņemtās krimināllietas materiālus, pieņēmusi 12 lēmumus par personu saukšanu pie kriminālatbildības. Taču nolūkā nodrošināt apsūdzēto personu procesuālo tiesību ievērošanu, kas noteiktas Kriminālprocesa likuma 406. pantā, detalizētāka informācija pagaidām netiek sniegta.
LTV raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka "Rīgas namu pārvaldnieks" fiktīvi nodarbinājis "Saskaņas" deputātus un deputātu sievas. Savukārt pašvaldības uzņēmums informāciju par fiktīvi pieņemtiem darbiniekiem noliedza, bet uz jautājumiem, kas saistīti ar "saskaņiešu" tuvinieku algošanu, raidījumam neatbildēja.
Kā piemēru "De facto" toreiz minēja Rīgas domes deputātes Svetlanas Savickas (S) deklarāciju, kurā redzams, ka viņa RNP pērn atlīdzībā saņēmusi 17 994 eiro. Aizdomīgajās nodaļās pie darba tikušas arī divu "Saskaņas" deputātu sievas – Žanna Pankratova un Aleksandra Klementjeva, kā arī Rīgas mēra Nila Ušakova (S) bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš. Sandris Točs neilgu brīdi bija arī RNP komunikācijas speciālists.
TV3 raidījums "Nekā Personīga" ziņoja, ka vienu no lielākajiem pašvaldības uzņēmuma iecirkņiem vada Vladimirs Telešs, kuram nav piemērotas izglītības šim amatam, taču viņš ir dzīvesbiedrs domes deputātei no partijas "Saskaņa".
"Nekā Personīga" toreiz skaidroja, ka RNP ir sadalīts septiņos iecirkņos un vienu no lielākajām filiālēm jau pusgadu vada Telešs. Viena no prasībām iecirkņa vadītājam ir augstākā izglītība. Telešs atteicās raidījumam atbildēt, vai viņam tāda ir, un kurā specialitātē.
Publiski pieejamos dokumentos par remontu Kurzemes iecirkņa apsaimniekotajās mājās redzams, ka Telešs parakstās kā būvinženieris. Latvijā šajā specialitātē izglītību var iegūt divās augstskolās - Rīgas tehniskajā universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Atsaucoties uz "Nekā Personīga" pieprasījumu, augstskolas datu bāzēs meklēja Teleša vārdu, taču absolventu vidū neatrada. Telešam nav arī izsniegts Latvijas Būvinženieru savienības sertifikāts, kas apliecinātu viņa zināšanas un tiesības praktizēt.
