Kopš tā brīža jauniešus vairs neviens nebija redzējis. Visi tālruņi bijuši ārpus uztveršanas zonas.

Par jauniešu pazušanu vecāki paziņoja policijai, kā arī pazudušo cilvēku meklēšanas organizācijai "Bezvēsts.lv". Brīvprātīgie nekavējoties devās meklēt pazudušos jauniešus.

Meklēšanai tika izmantots drons, lai apsekotu ezeru no augšas. Vēlāk, dienai kļūstot tumšākai, redzamība mijkrēslī būtiski pasliktinājās, bija nepieciešams izmantot jaudīgāku dronu – trikopteri ar siltuma uztvērēju, lai rūpīgi apsekotu ezeru un ezera krastus. Nakts redzamības ierīce, kas ir iebūvēta dronā, ļautu jauniešus ieraudzīt no augšas.

Tika izvirzītas divas versijas: vizinoties ar laivu jaunieši varēja vienkārši apmaldīties un neatrast ceļu atpakaļ (telefoni bijuši ārpus uztveršanas zonas), vienkārši piestāja krastā, vai arī laiva varēja apgāzties - trīsvietīgajā laivā bija pieci cilvēki. Tika pārbaudītas visas versijas.

Paralēli meklējumiem no augšas, brīvprātīgie sadalījās pa grupām un apsekoja ezeru, meklējot laivu. Kinologi ar vācu aitu suni apsekoja krasta zonu. Tai laikā, sarunā ar laivu nomas īpašnieku, noskaidrojās, ka pazuduši nevis pieci jaunieši, bet astoņi - trīs puiši, nesagaidījuši savus draugus, paņēma vēl vienu laivu un devās viņus meklēt, un arī pazuda.

Brīvprātīgie Aleksandrs Bogdanovs un Gita Baltuša, apsekojot ezeru gar krastu, stundas laikā atrada otro puišu grupu aptuveni 4 kilometru attālumā no laivu bāzes un kopā ar puišu vecākiem palīdzēja tiem pietauvoties pie krasta. Vēlāk vecāki ar automašīnu nogādāja jauniešus uz atpūtas bāzi sveikus un veselus.

Pirmās ūdens pastaigu mīļotāju grupas pēdas arī tika atklātas. Kopā ar "Bezvēsts.lv" operatoru tika pārmeklēts niedrēm aizaugušais krasts citas atpūtas bāzes teritorijā. Aptuveni trīs kilometru attālumā no laivu bāzes un tur niedrēs tika atrasta pamesta zaļa airu laiva, ar kuru, pēc vietējās atpūtas bāzes īpašnieka vārdiem, vizinājušies šie pieci jaunieši. Viņš pastāstīja brīvprātīgajiem, ka redzēja, kā jaunieši pietauvojās un tad devās uz šosejas pusi, prom no ezera. Īpašnieks nekavējoties ieradies un atpazinis savu laivu. Galu galā noskaidrojās, ka jaunieši apmaldījušies starp Babītes ezera salām un niedrēm un, zaudējuši spēkus, nolēmuši atpakaļ doties jau pa sauszemi. Par laimi, visi atgriezās mājās sveiki un veseli, taču uztraukties lika visiem – gan draugiem, gan vecākiem, gan arī laivu nomas īpašniekam. Uz notikuma vietu ieradās arī neatliekamās palīdzības mašīna un ugunsdzēsēji, taču viņu palīdzība nebija nepieciešama.

Organizācijas "Bezvēsts.lv" vadītājs Aleksandrs Faminskis vērš vecāku uzmanību uz vairākiem faktiem: “Ņemiet vērā, jauniešu kompānijā pilnīgi visiem bija izlādējušies mobilie tālruņi, līdz ar to faktiski nebija iespējams ne ar vienu no viņiem sazināties. Protams, ka vecākiem uzreiz prātā nāca visādas drūmas domas. Bet savu bērnu draugu tālruņa numurus daudzi vecāki nemaz nezināja. Un citu vecāku tālruņa numurus arī nezināja." Viņš norāda, ka tā ir nepieļaujama nolaidība, saikne tikusi pazaudēta. Faminskis uzsver, ka "nepieciešams mācīties no citu kļūdām, sūtot bērnus braucienā, labāk jau iepriekš uzzināt no bērniem, uz kurieni tieši viņi plāno doties, iegūt brauciena koordinātes un pārējo līdzbraucēju tālruņu numurus, kā arī viņu vecāku tālruņu numurus". Vēlams braucienā līdzi ņemt kulonus ar GPS. To baterijas turas ilgāk nekā telefona baterijas. Pēc GPS signāla viegli var atrast pazudušā cilvēka atrašanās vietu.