Kā portālu "Delfi" informēja investīciju fondā "Eften Capital", iesniegumā Drošības policijai lūgts pārbaudīt prokrieviskā aktīvista Viktora Guščina un viņa saņemtā finansējuma izlietojumu, kā arī iespējamo saistību un intereses ar ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestiem saistībā ar būvprojekta attīstītāja aizdomām par iespējamu ārvalsts finansējuma saņemšanu un izlietojumu arī pret lielveikala "Depo" būvniecību Jelgavā vērstā kampaņā.
Pēc attīstītāja skaidrotā, vairāki cilvēki Jelgavā jau kādu laiku aktīvi noskaņo sabiedrību pret projektu Cukura ielā 2, kur fonda meitasuzņēmums SIA "Auras Centrs" plāno būvēt tirdzniecības centru "Depo". Personas, runājot visu jelgavnieku vārdā un iesaistot masu saziņas līdzekļus, kā arī rakstot vēstules, dezinformē iedzīvotājus, skaidro fondā. Viens no iesaistītajiem redzamākajiem aktīvistiem esot Guščins, kas sabiedrībā pazīstams kā radikāls Krievijas interešu pārstāvis.
2015. gada izskaņā Maskavas namā, Rīgā, notika konference par to, kā pareizi jāskatās uz Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā, un toreiz TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Guščins un kāda Valentīna Guščina nodibinājuši biedrību "Baltijas vēsturisko un sociāli-politisko pētījumu centrs". Biedrības finanšu avoti bijuši nezināmas izcelsmes dotācijas un anonīmi ziedojumi. No 2009. gada Guščina biedrība ziedojumos saņēmusi 126 951 eiro, bet īpaši veiksmīgs bijis 2013. gads, kad kasē ienākusi dotācija 63 000 eiro apmērā.
"Eften Capital" savā preses paziņojumā uzsver, ka patlaban Guščins aktīvi darbojas to personu vidū, kas darbojas pret lielveikala Jelgavā būvieceri un apstrīd projektam izsniegto būvatļauju.
Guščins arī sniedz intervijas Latvijas Radio 4, kā arī darbojas sociālajos tīklos, veido publikācijas laikrakstā un portālā "Zemgales Ziņas", kur komentāros izskan aicinājumi viņam kandidēt vēlēšanās kopā ar vairākiem citiem pret lielveikala būvieceri vērstās kampaņas organizētājiem, norāda būvprojekta attīstītājs.
"Eften Capital" vadība lūgusi DP pārbaudīt Guščina saistību ar ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestiem, viņa finansējuma izcelsmi, kurš iespējami piešķirts šai personai vai ar šo personu saistītām organizācijām un aktivitātēm, lai kavētu "Depo" būvniecību Jelgavā.
Vaicāta vai šāds iesniegums no investīciju fonda ir saņemts, DP atbildēja apstiprinoši. Par turpmāku rīcību DP lems pēc iesnieguma izskatīšanas.
Savukārt uz jautājumu par to, vai Guščins ir DP redzeslokā, DP atbildēja, ka minētā persona ir zināma kā viens no Krievijas īstenotās tautiešu politikas aktīvistiem Latvijā.
DP jau 2013. gadā par aktīvākajiem Krievijas tautiešu politikas pārstāvjiem Latvijā atzina tādas personas kā Guščini, Aleksandru Gapoņenko, Josifu Korenu, Benesu Aijo, Elizabeti Krivcovu, Illarionu Girsu, Margaritu Dragiļu, Jeļenu Bačinsku un citus, iepriekš vēstīja portāls "Delfi". Toreiz DP norādīja, ka Krievijas tautiešu atbalsta politikas aizsegā, izmantojot tautiešu organizācijas, Krievija īsteno pasākumus, mēģinot ietekmēt ārvalstu iekšpolitiskos procesus. Tāpēc DP uzskata, ka Krievijas īstenotā tautiešu politika rada riskus nacionālās drošības interesēm.
Tāpat ziņots, ka, Igaunijas fondam "EfTEN Capital" Jelgavā iepazīstinot ar ieceri Lielupes krastā būvēt lielveikalu "Depo", plaša viedokļu apmaiņa izvērtās par to, cik reprezentatīva būs jaunā būve.
Vairāki jelgavnieki iebilda, ka iecerētais objekts neizskatītos reprezentatīvi, lai arī teritorijas lokālplānojumā noteikts, ka apbūvei teritorijā pie Lielupes jābūt augstvērtīgai un reprezentatīvai. Piemēram, Jānis Āboliņš, pārstāvot iniciatīvas grupu, kas nav mierā ar veikala būvniecību, pauda, ka "reprezentatīvs" nozīmē "pārstāvniecisks", un jautāja, ko īsti pārstāves tipveida ēka pie upes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
