Foto: LETA

2006. gada 12. martā Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" publicēja Jūrmalas domes kukuļošanas lietā iesaistīto personu telefonsarunas. Tobrīd kukuļošanas krimināllieta jau bija nonākusi tiesā, kas aptuveni gadu vēlāk – 2007. gada 23. martā - diviem apsūdzētajiem – auto tirgonim Germanam Milušam un bijušajam Jūrmalas mēram Jurim Hlevickim – piesprieda piecu gadu cietumsodu. Savukārt tā brīža partijas "Jaunais centrs" Jūrmalas domes deputāta kandidāts Gvido Harijs Volbrugs tika sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem. Lietā bija arī ceturtais apsūdzētais partijas "Jaunais centrs" deputāta kandidāts Leonīds Lasmanis, kas jau lietas iztiesāšanas laikā pazuda. Tāpēc tiesa tiesvedību pret Lasmani izdalīja atsevišķi.

Jūrmalgeitas lietā cietumsodu gan izcietis tikai Hlevickis, kurš piecu gadu vietā aiz restēm pavadīja trīsarpus gadus. Milušu un Lasmani izsludināja starptautiskā meklēšanā. Laikraksts "Diena" vēl pērnā gada martā rakstīja, ka par Milušu izskanējuši pieļāvumi, ka viņš varētu atrasties Kiprā, bet par Lasmani pēdējā publiski zināmā informācija liecinājusi, ka viņš šķērsojis Igaunijas un Krievijas robežu. Savukārt TV3 raidījums "Nekā personīga" 2015. gada pavasarī vēstīja, ka Valsts policija informējusi Zemgales apgabaltiesu, ka Milušs savu dzīves vietu deklarējis Krievijā.

Ģenerālprokuratūras lūgums viņu izdod nav sekojis, jo Milušs ir pieņēmis Krievijas pilsonību. Toreiz apgabaltiesa skaidroja, ka saskaņā ar Krievijas 1999. gada 10. decembra deklarāciju Krievija savus pilsoņus citām valstīm neizdod.

Kā portālam "Delfi" skaidroja Zemgales apgabaltiesas pārstāvis Normunds Čulkstēns, krimināllieta Lasmaņa apsūdzībā 2015. gada 5. janvārī nodota pēc piekritības Jelgavas tiesai. Tur portālam "Delfi" norādīja, ka Lasmanis joprojām atrodas starptautiskā meklēšanā. Savukārt, runājot par Milušu, Čulkstēns informēja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiesa nosūtījusi rīkojumu par sprieduma izpildi Valsts policijai, un tiesas kompetencē ir kontrolēt rīkojuma izpildi. Tas nozīmē, ka arī Milušs joprojām atrodas meklēšanā.

Atsaucoties uz tiesībsargājošajām iestādēm, iepriekš gan izskanējis, ka nevajadzētu uztraukties par to, ka lietām iestāsies noilgums, un meklēšanā esošās personas no soda izbēgs, jo noilgums nav attiecināms uz tām personām, kuras bēguļo.

Foto: F64

Apsūdzētā Miluša telefonsarunu atšifrējumi liecināja, ka par ″balsu pirkšanu″ Latvijas Pirmās partijas (LPP) kandidāta Hlevicka ievēlēšanai tika informēti gan toreizējās Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle, gan Ainārs Šlesers (LPP), kā arī pats Hlevickis. Taču krimināllietu daļā pret partiju līderiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidza.

Izmeklētāji neuzskatīja par pierādītu abu politiķu dalību balsu pirkšanas organizēšanā. Izmeklētāji pratinājuši gan Šleseru, gan Škēli, gan arī Jāni Straumi (TB/LNNK). Raidījuma rīcībā esošie dokumenti liecināja, ka pratināšanas laikā politiķi stāstījuši, ka ar apsūdzēto Milušu sazvanījušies tikai, lai noskaidrotu, kā rit koalīcijas veidošanas sarunas Jūrmalā. Savukārt raidījums "Nekā personīga" vēl pērn skaidroja, ka Šķēles un Šlesera sarunas ar pavirši pazīstamo uzņēmēju Milušu reiz esot notikušas, jo abiem bijis jārūpējas par partijas interesēm.

Lietas iztiesāšanas laikā toreizējā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Aizstrauta liecināja, ka pirms balsojuma Milušs viņai piedāvāja vicemēra amatu. Toreiz deputāte liecinājusi, ka pirms vēlēšanām Milušs viņu uzaicinājis vakariņās, kurās rosinājis atteikties kandidēt uz mēra amatu. "Viņš man jautāja - vai es kā sieviete tikšu galā ar pilsētu," stāstīja Aizstrauta. Deputāte tiesai liecināja, ka zinājusi par Miluša labajām attiecībām ar bijušo mēru Juri Hlevicki. Kādā citā tiesas sēdē, kurā klātesošie klausījušies sarunu atšifrējumus, kurus tiesai iesniedza KNAB, liecinājuši, ka Lasmanis un Volbrugs, kā arī Milušs Ančānam par atbilstošu balsošanu piedāvājuši Jūrmalas domes Sociālo lietu komitejas vadītāja amatu, kā arī iespēju kļūt par kādas slimnīcas valdes locekli, uzsverot, ka "šajā amatā var strādāt un var arī nestrādāt".

Tāpat Ančānam piedāvāts Jūrmalas domes vicemēra krēsls, bet vēlāk arī 20 000 eiro liels kukulis. Volburgs norādījis, ka nauda Ančānam jādod, lai "zinātu cilvēks, ka par viņu rūpējas un viņš ir komandā". Mēģinot pierunāt Ančānu balsot par Hlevicki un tādejādi saņemt solītās atlīdzības, Lasmanis Ančānu aicinājis neaizmirst par ģimenes vajadzībām. "Skaista puķe arī izaug uz sūdiem," sacījis Lasmanis, norādot, ka viņš varbūt arī saviem bērniem būšot tāds sūds, taču viņiem, toties, būšot iespēja izaugt un attīstīties, toreiz liecināja sarunu atšifrējumi.

Skatot krimināllietu, tiesa saņēma lūgumu noskaidrot, vai prokuratūrai lūgta atļauja veikt operatīvo eksperimentu un, vai šāda atļauja ir sniegta. Iepriekš tiesā šāds eksperiments tika noliegts, taču prokuratūras sniegtā informācija liecināja, ka Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas krimināllietā operatīvais eksperiments ir veikts. Vienā no tiesas sēdēm atklājās, ka operatīvais eksperiments noticis 2005. gada 18. martā, kad Volbrugs domes tualetē Ančānam nodevis aploksni ar naudu.

Toreiz žurnālistiem prokurore Velta Zaļūksne skaidroja, pirms operatīvā eksperimenta uzsākšanas Ančāns nedrīkstēja piedāvāto kukuli pieņemt. Sniedzot liecības galvenais liecinieks Ančāns noliedza Volbruga advokāta Egona Rusanova izteikumus, ka KNAB darbinieki mācījuši viņu sakūdīt citas personas uz kukuļdošanu. Ančāns toreiz liecināja, ka KNAB instruējis - par KNAB un Ančāna sadarbību nevienam nav jāstāsta. Ančāns liecināja, ka 2005. gada 17. martā, tiekoties ar Volbrugu un Lasmani, viņam piedāvāts "avansiņš". Lietas materiāli liecina, ka Lasmanis dienu pirms domes balsojuma devis Ančānam aploksni, sakot - "lai labāk domājas, te būs maziņš avansiņš,". Ančāns no šīs naudas atteicies. Tāpat, liecinot tiesas sēdē, Ančāns apgalvoja, ka vairākas reizes mēģinājis apzināti vilcināt laiku, lai "viņi apdomātos un neietu šo ceļu."

2007. gada 13. martā Volbrugs un Hlevickis izteica nožēlu par notikušo, taču 16. martā Hlevickis tiesā sacīja, ka savu vainu neatzīst. To viņš pamatoja ar to, ka neesot zinājis, ka Ančāns ir paņēmis kukuli. 19. martā prokurore lūdza piespriest Hlevickim un Milušam piecu gadu cietumsodu, bet Volbrugam — nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem.

Foto: LETA

Jūrmalgeitas sākums saistāms ar 2005. gada 12. marta pašvaldību vēlēšanām. Toreiz par Jūrmalas mēra amata kandidātiem tika nosaukts bijušais mērs Hlevickis un ″Jaunā Laika″ kandidāte Inese Aizstrauta. Aizstrautai bija astoņas balsis, bet Hlevickim solīja atbalstu septiņi deputāti. LPP atbalstītāji bija cerējuši pārvilināt kādu no TB/LNNK deputātiem – Juri Griķi , Aigaru Tampi, vai arī Ilmāru Ančānu no ″Mūsu Zemes″. Pārrunas ar TB/LNNK deputātiem uzņēmies Lielupes ostas pārvaldnieks Eižens Cepurnieks, toreiz ziņoja ″De Facto″. Balsojot par Hlevicki, TB/LNNK būtu jāvienojas koalīcijā ar kreisajiem deputātiem, tāpēc Cepurniekam bija jāsaņem partijas līdera Jāņa Straumes piekrišana.

Publiskotajās sarunās Straume figurēja ar iesauku "Batjka". Savukārt Miluša pārrunas par balsu vairākuma nodrošināšanu Hlevickim notikušas ar Šleseru, Cepurnieku un Šķēli.

Par domes priekšsēdētāju 18. martā apstiprināja Aizstrautu, un Milušs sarunās ar Cepurnieku, Šleseru un Šķēli atzina, ka ″mūs uzmeta″, vēstīja "De facto". Tās pašas dienas vakarā kļuva zināms, ka KNAB ierosinājis krimināllietu par kukuļdošanu 20 000 eiro (aptuveni 14 000 latu) apmērā. Kukulis piedāvāts deputātam Ilmāram Ančānam, lai viņš atbalstītu Hlevicka kandidatūru.
Ančāns Hlevicka kandidatūru gan neatbalstīja un par kukuļa piedāvājumu informēja KNAB.

Foto: F64

Desmit gadus pēc Jūrmalgeitas skandāla krimināllietas prokurore Velta Zaļūksne laikrakstam "Diena" atzinusi, ka tas nav neko neesot mainījis, pieminot nākamo kukuļošanas skandālu Jūrmalas domē. Piecus gadus pēc Jūrmalgeitas, 2010. gada 18. maija vakarā, tika aizturēts Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants un Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics par 5000 latu kukuļa došanu, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram labvēlīgu rezultātu 20. maijā gaidāmajā neuzticības balsojumā.

Kukulis esot piedāvāts deputātei Blauai. Divas dienas vēlāk abus aizturētos apcietināja, bet Munkevicu gāza arī no mēra amata. Uz laikraksta jautājumu, vai sodi nav bijuši pārāk vāji, ja nav motivējuši neiesaistīties līdzīgās afērās, prokurore atbildējusi noliedzoši. "Pieci gadi cietumā ir ļoti daudz. Pieļauju, ka likmes ir tādas, kuru dēļ ir vērts riskēt," tā Zaļūksne.

Politologs Ivars Ījabs laikrakstam pauda viedokli, ka Jūrmalgeitas skandāls atstājis ietekmi tikai uz Tautas partijas likteni. Lai arī 2006. gadā Saeimas vēlēšanās tāpat uzvarēja Tautas partija, politologs laikrakstam paudis pārliecību, ka tieši Jūrmalgeita ilgtermiņā sagrāvusi politisko veidojumu, jo "šāda naudas došana bija visai skandaloza, telefonsarunas Jūrmalas domes atejā tomēr bija nedaudz par uzkrītošu".

Jūrmalgeitas skandāls, iespējams, prasīja Šleseram satiksmes ministra amatu. Pēc telefonsarunu publiskošanas Šlesers paziņoja, ka pats atkāpties nedomā, taču 2006. gada 15. martā Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) pieprasīja viņa demisiju. Toreiz Kalvītis paziņoja, ka "neviens ministrs nevar strādāt, ja viņam nav sabiedrības uzticības". Savukārt Šlesers izteica nožēlu, ka pret viņu vērstā "melna kampaņa" ir guvusi virsroku. Pēc tam gan Šlesers atklāja, ka paliks aktīvajā politikā un izmantos šo laiku, lai gatavotos vēlēšanām. "Esmu godīgi strādājis un man nav ko nožēlot," toreiz teica Šlesers.

2008. gada janvārī Hlevickis zaudēja Jūrmalas deputāta mandātu, jo Augstākā tiesa atstāja spēkā piespriesto piecu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Kopš 2010. gada vidus viņš sodu izcieta Vecumnieku atklāta tipa cietumā un 20 stundas nedēļā strādāja Jūrmalas slimnīcā par klīnisko fiziologu, liecina informācija vietnē "deputatiuzdelnas.lv".

Hleviskis pēc iznākšanas no cietuma kļuva par toreizējā un šībrīža Jūrmalas mēra Gata Trukšņa padomdevēju, kā arī bijis Jūrmalas slimnīcas valdē, taču vēl pērn ieņēmis Diagnostikas bloka vadītāja amatu, ziņoja raidījums "Nekā personīga". Pats Hlevickis raidījumam sacījis, ka Jūrmalgeitas skandāls viņa dzīvi ietekmējis pamatīgi. Laikrakstam diena viņš savukārt atzinis, ka ļaunu prātu uz abiem pagaidām no soda izmukušajiem skandāla dalībniekiem neturot.

Foto: stock.xchng

Kā informēja "Nekā personīga" cīņa par ietekmi pašvaldībā, kas 2006. gadā rezultējās Jūrmalgeitas skandālā, visticamāk, bijusi saistīta ar nekustamo īpašumu projektiem. Piemēram, viens no bijusi jūras krastā esošā Marienbāde, kuru, skandālam nākot atklātībā Milušs pārrakstījis sievai, jo baidījies no tās konfiscēšanas. Toreiz prokurore redzējusi, ka Milušs piecus nekustamos īpašumus un kapitāldaļas automobiļus tirgojošajā uzņēmumā "MIKAS" pārrakstījis sievai un šai mantai uzlika arestu.

Tiesa 2007. gadā līdz ar brīvības atņemšanu piesprieda Milušam arī mantas konfiskāciju. Tomēr "Nekā personīga" pērn vēstīja, ka tiesu izpildītājs Roberts Kučinskis nav šo mantu atguvis valstij par labu. 2011. gadā pēc tiesu izpildītāja iesnieguma Zemgales apgabaltiesa atcēlusi arestus Miluša īpašumiem Jūrmalā, kā arī lepnajai dzīvojamajai mājai Babītē.

Savukārt ar nosacīto cietumsodu sodītais Volbrugs kurš 2014. gada aprīlī miris pēc smagas slimības. 2006. gada 18. maijā apsūdzētais Volbrugs intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīzei" atklāja, ka tieši viņš lietas materiālus un ierakstus nodevis "De facto". Vēl sarunu publicēšanas laikā raidījums īpaši uzsvēra, ka tās nav iegūtas nedz no KNAB, ne prokuratūras. Volburgs intervijā laikrakstam sacīja, ka lietas materiālus nodevis ar mērķi panāktu maksimālu lietas caurspīdīgumu.

Foto: LETA

Plkst. 11.39 Milušs sarunā ar Hlevicki [...] Ančāns, kā jau teicu, ir izlūks, turklāt nekaunīgs izlūks. (...) Tā kā šis variants atkrīt. Par viņu tagad ir citas ziņas. Tātad, Eižens tagad ir savācis tēvzemiešu partijas spici. (...) Divpadsmitos uz sakariem iznāk Batjka. Es sazinājos ar Andri, lai viņš arī ar Batjku parunā. Tā kā mums vēl ir cerība. (...)

Plkst. 12.22 Milušs sarunā ar Cepurnieku: Pa draudzīgiem kanāliem tika runāts ar Griķi. Viņš sacīja, ka nevar uz to iziet, jo Grīnblats ir pavēlējis citādi. Ja viņam Grīnblats vai Straume liks rīkoties pretēji, viņš labprāt to darīs.

Cepurnieks: Viņam tūlīt pateiks. Es tūlīt. Zini, es darīšu visu.

Plkst.13.05 Volbrugs: Ilmār?

Ančāns: Es, Gvido , tuvojos Lielupes tiltam tagad. (..) Volbrugs: No mūsu puses viss, Ilmār, būs kārtībā. (..) .. tev vēl divdesmit, desmit plus desmit.

Plkst.13.17. Milušs: Jā, Ļoņa?
Lasmanis: Paklau, man būs viss "piķis" vajadzīgs. (...) Milušs: Tieši tagad?

Lasmanis: Nu, jā. Viņam pēc pusstundas sākās. Nu, es teicu, ka tad, kad visu izdarīs, tad arī dabūs visu reizē. Tas ir tas pats pirmais variants. (...) Plus vēl tas, ko mēs runājām. Viņš, viņš teica,- jā, bet kur ir garantija. (...) Lasmanis: Tātad vajadzīgs "piķis". Milušs: Braucu pie tevis uz Jūrmalu.

Plkst. 13.22. Milušs Andri, mēs saņēmām vienu signālu, ka viens, iespējams, ir piekritis. Šķēle: Jā.
Milušs: Mēs, mēs ejam "uz visu banku"! Šķēle: Nu, lai notiek. Labi, es sapratu. Es tūlīt.

Plkst.13.31 Milušs: Ainār, izskatās, ka viens ir piekritis, es lidoju uz Jūrmalu. Tā teikt, mēs ejam "uz visu banku". Šlesers: Vajag šodien apstiprināt? (....) Šlesers: Nevajag atlikt, davai. Vai tas ir Griķis? Milušs: Nu, es klusēju. Šlesers: Skaidrs. Labi, davai, tad nestāsti. Īsāk sakot, es darīju, ko varēju. Es zvanīju arī Straumem. Nu, tad strādā un, zvani.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!