Liepnieks pastāstīja, ka šodien ieradies pie Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurores Veltas Zaļūksnes. Liepnieka advokātam jau vakar tika paskaidrots, ka nopratināšana ir saistībā ar grāmatu.
"Viņiem ir slepens process, un esmu parakstījies par informācijas neizpaušanu. Lietā, kurā esmu nopratināts, man ir piemērots liecinieka statuss," norādīja Liepnieks.
Romāna autori ir Jurģis Liepnieks un Nils Sakss. Romāna darbība notiek Rīgā divtūkstošo gadu sākumā un tajā epizodiski minētas arī vairākas reālas personības, kā piemēram žurnāliste Ilze Jaunalksne un bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Ģenerālprokuratūra joprojām turpina izmeklēšanu iepriekš sāktajā kriminālprocesā par to, kurš žurnālistes sarunas nopludināja. Zaļūksne jau trešdien ne apstiprināja, ne noliedza, ka Liepnieks izsaukts uz prokuratūru saistībā ar šo lietu. Arī Liepnieks ne apstiprināja, ne noliedza, ka būtu pratināts saistībā ar šo lietu.
Jau ziņots, ka Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments pērn nolēma negrozīt notiesājošu spriedumu žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās krimināllietā. Lēmums nebija pārsūdzams.
Zaļūksne iepriekš norādīja, ka saistībā ar žurnālistes sarunu noklausīšanos vēl nekas nav beidzies, proti, prokuratūra turpina pirmstiesas izmeklēšanu citā iepriekš sāktajā kriminālprocesā par to, kurš žurnālistes sarunas nopludināja. Šis kriminālprocess bija sākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, un šobrīd apsūdzēto šajā lietā nav.
2006.gada novembrī saistībā ar Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos četras Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes (FPP) amatpersonas tika atstādinātas no amata. Savukārt toreizējā AT priekšsēdētāja Andra Guļāna vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica piezīmi tiesnesei Marijai Goldšmitei, kura sankcionēja Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos. Motīvi, kas likuši izteikt tiesnesei piezīmi, netika konkretizēti.
Tiesnese Goldšmite, izskatot FPP lūgumu, devusi atļauju veikt Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos laikā no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim un šo informāciju likumā noteiktajā uzraudzības kārtībā nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai. Ar lūgumu pārbaudīt sankcijas izsniegšanas likumību AT vērsās Jaunalksne, lūdzot ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu.
Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī pēc tam. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt FFP. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot AT tiesnesi, taču oficiāli šī informācija nav apstiprināta.
2010.gada pavasarī VID paziņoja, ka nolēmis piekāpties Jaunalksnei un samaksāt piedzīto kompensāciju 12 000 latu (17 074 eiro) apmērā.
Rīgas apgabaltiesa četrām apsūdzētajām FPP amatpersonām piemēroja Krimināllikuma (KL) 49.1 panta 1.daļas 1.punktu par soda noteikšanu, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, un samazināja sodu. Rīgas apgabaltiesa piesprieda Jānim Laizānam un Raivim Freibergam naudas sodu 9600 eiro apmērā, savukārt Vasīlijam Kivļonokam tika piespriests naudas sods 6400 eiro apmērā, bet Aldim Klemam - 3200 eiro.
