Šīm 46 personām jau šā gada jūlijā celtas apsūdzības pēc Krimināllikuma 225.panta 2.daļas - par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem.
Vēl pret 18 personām lieta tika izdalīta un nodota atpakaļ policijai izmeklēšanas turpināšanai. Tāpat šajā izdalītajā lietā policijai būs jāturpina meklēt līdz šim nenoskaidrotās personas, kas piedalījās Vecrīgā 13.janvārī notikušajās nekārtībās, informēja Vasks.
Prokuratūra šajā laikā - no apsūdzību celšanas brīža - no policijas nav saņēmusi nevienu lūgumu sākt kriminālvajāšanu pret citām personām. Tāpat šajā laikā prokuratūrā nav izbeigts process ne pret vienu grautiņu dalībnieku. Prokuratūra informācijas sniegšanā par šī procesa izmeklēšanu ir visai skopa, norādot, ka turpinās kriminālvajāšanas izmeklēšana pret jau iepriekšminētajām 46 personām. Prokuratūra arī atsakās prognozēt, kad lieta varētu nonākt tiesā.
Jau ziņots, ka policija kriminālvajāšanas sākšanai uz prokuratūru nosūtīja 13.janvāra Vecrīgas grautiņu kriminālprocesa pirmo daļu, kas saturēja materiālus par 64 personām, kuras aktīvi iesaistījušās šā gada 13.janvāra masu nekārtībās.
Kā iepriekš informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākais speciālists Edgars Dudko, iesaistīto personu skaita, nodarīto zaudējumu un apjomīgo lietas materiālu ziņā šī bijusi viena no pēdējā laika apjomīgākajām izmeklēšanām.
Lietas materiāli apkopoti 39 sējumos jeb nepilnos 10 000 lappušu, veiktas vairāk nekā 700 pratināšanas, 50 liecību pārbaudes notikumu vietās, kā arī nozīmētas 28 dažādas ekspertīzes. Apkopojot iegūto informāciju, noskaidrots, ka 13.janvāra nekārtībās cietušas 35 juridiskās personas, kā arī 21 fiziskā persona un kopējo nodarīto zaudējumu apjoms veido aptuveni 185 770 latus, norādīja Dudko.
Kā ziņots, iepriekš policija prognozēja, ka kopumā par darbībām 13.janvārī Vecrīgā pie kriminālatbildības varētu tikt saukti aptuveni 100 cilvēki.
Par 13.janvāra nekārtībām tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 225.panta 2.daļas - par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem.
Saskaņā ar šo Krimināllikuma pantu vainīgās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
