Foto: Saeimas administrācija
Šā gada 12.septembrī Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu pret četrām personām saistībā ar partijas "Gods un kārtība" dibināšanas sapulces protokola viltošanu, portāls "Delfi" uzzināja prokuratūrā.

Viens no aizdomās turamajiem ir 1987.gadā dzimušais Daugavpils domes deputāts Jurijs Zaicevs, kurš pērn pašvaldību vēlēšanās Daugavpils domē tika ievēlēts no partijas "Daugavpils atdzimšana". Viņš no "Latvijas Krievu savienības" saraksta pieteikts startam paredzētajās Saeimas vēlēšanās. Ziņās par deputāta kandidātu minēts, ka viņš ir arī biedrības "Dvinskas tautas patriotiskas jaunatnes savienība" valdes priekšsēdētājs, norādot uz tās rīcībā esošo informāciju, iepriekš ziņoja aģentūra LETA.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, politiskās partijas „Gods un kārtība" dibināšanas sapulces laikā apsūdzētās personas, ar tiešu nodomu, sagatavoja neīstu partijas dibināšanas sapulces protokolu, norādot tajā patiesībai neatbilstošus faktus.

Atklājot sanāksmi, apsūdzētie, apzinoties, ka sapulcē nepiedalās „Politisko partiju likumā" noteiktais dibinātāju skaits, nolēma dibināšanas sapulces protokolā norādīt nepieciešamo dibinātāju skaitu, kas atbilst minētā likuma prasībām.

Sagatavojot minēto protokolu, tika norādīts, ka partijas „Gods un kārtība" dibināšanas sapulcē piedalījās 212 dibinātāji un pēc tam Uzņēmumu reģistrā tika iesniegts viltotais dibināšanas sapulces protokols, kas pēc tā iesniegšanas partiju reģistrā, saskaņā ar „Politisko partiju likuma" normām piešķir tiesības partijai būt reģistrētai politisko partiju reģistrā, uzsākt politisko darbību un īstenot partijas programmu.

Apsūdzētās personas pie kriminālatbildības sauktas pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas, kas par dokumenta viltošanu personu grupā kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai  piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Lieta nodota Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!