Pirms diviem gadiem atklātībā nāca ziņas par Dirnēnu ģimenes mantojumu, tostarp pusmiljonu dolāru skaidrā naudā, ko par skolotāju strādājusī māte bija it kā atstājusi saviem diviem dēliem. Viens no dēliem, Roberts Dirnēns, strādāja Finanšu policijā. Sekoja krimināllieta, kurā izmeklēja ģimenes naudas un īpašumu impērijas faktisko izveidošanos.
Dirnēna lietu izmeklē pēc diviem krimināllikuma pantiem – par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Līdz šim lietā vēl nevienam cilvēkam nav piemērots pat aizdomās turamā statuss, norāda raidījums.
Bijušais finanšu policists Dirnēns no amatpersonām ir vienīgā, kas līdz šim figurējusi šajā lietā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzes liecina, ka viņš pēdējo deklarāciju iesniedzis pirms diviem gadiem – 2016. gada 12. februārī. Tas nozīmē, ka jau pēc mēneša iestāsies noilgums izmeklēšanas virzienam, kas sākts par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. VID Iekšējās drošības pārvaldē, kur lietu izmeklē, apgalvo, ka tas gan nenozīmēs visas lietas izbeigšanu.
"Runājot par Dirnēnu lietu, es varu pateikt, ka šajā lietā tiek pētīta ne tikai deklarācija, bet arī citas jomas, kur, iespējams, arī ir pārkāpumi vai noziedzīga nodarījuma sastāvs. Pirmkārt, mēs runājam par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamaksāšanu, un, otrkārt, mēs runājam par iespējumu naudas līdzekļu legalizāciju, un tie ir pavisam citi panti, un attiecīgi šie termiņi uz viņiem neattiecas," raidījumam skaidro VID Iekšējās drošības pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Natālija Dolgova.
Lietā pratinātas vairākas personas, tostarp Dirnēna brālis. Taču "de facto" rīcībā esoša, neoficiāla informācija liecina, ka bijušā finanšu policista rīcība tiek izmeklēta tieši pēc panta par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā.
"Primāri, protams, viņš tiek izmeklēts. Ir saņemti, cik es zinu, vairāki prokurora norādījumi, ir konkrēts izmeklēšanas plāns, pie kura izmeklētāji pieturas, un es runāju arī ar prokuratūras pārstāvjiem – es nedzirdēju nekādus komentārus, ka šī lieta būtu izbeidzama, vai šī lietā būtu pieļauta kāda novilcināšana," norāda Dolgova.
Arī prokuratūrā mēģina uzsvērt, ka šajā lietā neizmeklē tikai deklarācijā iekļauto ziņu patiesumu, bet arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas un naudas legalizēšanu, kur līdz noilgumam ir krietni ilgāks laiks. Taču jāņem vērā, ka bez bijušā policista lietā figurē arī citas personas, un šī sadaļa, visticamāk, attiecas uz tām, skaidro raidījums.
"Šis process ir samērā plašs, un viņš nav šaurs tikai par deklarāciju, bet arī par visiem darījumiem, personām, kas iesaistītas tajos, tā, kā izmeklēšanas apjoms ir pietiekami liels. Runāt par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, vai iesaistīto personu vainu, šobrīd ir pāragri, jo izmeklēšana vēl nav pabeigta," norāda Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Likums paredz, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā noilgums iestājas divus gadus pēc tās iesniegšanas.
Saskaņā ar Finanšu policijas sniegtajiem datiem, tā pēc šī panta ik gadu uzsāk septiņas lietas. Līdz prokuratūrai vidēji gadā tiek četras lietas. Bet izbeidz līdz sešām lietām gadā. Pērn četras no sešām lietām izbeigtas tieši noilguma dēļ.
Finanšu policiju uzraugošajā prokuratūrā norāda, par deklarācijām uzsāktās lietās visbiežāk ir divu veidu. Vienām iemesls ir amatpersonu paviršība, nepareizi aizpildot dokumentu. Ir gadījumi, kad amatpersonas atsakās sniegt paskaidrojumus, un datus var pārbaudīt tikai uzsākot procesu. Savukārt otra veida gadījumos amatpersonas mērķtiecīgi slēpušas ziņas par savu mantisko stāvokli. Ceļš caur mantojumu ir viens no tiem.
"Jā, esam pamanījuši šādu tendenci, ka amatpersonas izvēlas veidu vai ceļu, kā legalizēt kādus līdzekļus, tas ir – atsaukties uz atstāto mantojumu. Pārsvarā tie ir gan skaidri, gan bezskaidri naudas līdzekļi pietiekami ievērojamā apjomā. Reizēm simtos tūkstošos eiro. Šīs ziņas ir grūti pārbaudīt, jo persona ir mirusi. Pārliecināties par viņas mantisko stāvokli, un, vai vispār viņai dabā bija šādi naudas līdzekļi, nav iespējams. Pret šo personu vērsties, lai sauktu pie atbildības par izvairīšanos, kaut vai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas, arī vairs nav iespējams saistībā ar personas nāvi. Amatpersonas šajā situācijā var spekulēt, ka tām nav ne jausmas no kurienes aizgājējam tādi līdzekļi," stāsta Meisters.
Tiesas dati liecina, ka par nepatiesām ziņām deklarācijā ik gadu tiek notiesāti vien pāris cilvēki. Izņēmums bijis 2016. gads, kad notiesātas 10 personas.
Drīz pēc skandāla 2016. gada sākumā, VID paziņoja, ka padziļināti pārbauda 173 darbinieku deklarācijas. Rezultātā audits veikts 16 darbiniekiem, neviens nav beidzies ar kriminālprocesu, bet pieciem uzrēķināts ienākumu nodoklis.
