"Skinest rail" pārstāvis tiesā skaidroja, ka viņš nesaskata tiesisku pamatu lietu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu Igaunijas uzņēmumam izskatīt Latvijā.
Viņš norādīja, ka ir iepazinies ar lietu un likumdošanu, un, viņaprāt, vienīgais loģiskais veids ir lietas izdalīšana. Igaunijas uzņēmuma pārstāvis skaidroja, ka Latvijas un Igaunijas likumos ir teritoriālais princips, turklāt juridiska persona kriminālprocesā no likuma viedokļa ir vairāk funkcionāla.
Tas nozīmē, ka juridiska persona nevar pastrādāt kriminālnoziegumu, kas saistīts ar teritoriju. Tāpat likums paredz, ka nav iespējams Latvijā izvirzīt prasības pret ārvalstu juridiskām personām.
Papildu tam Glikmans sacīja, ka daļā par "Skinest rail" būs vismaz 12 liecinieki, kuri visi ir Igaunijas pilsoņi, un lietas nesadalīšana, visticamāk, varētu pagarināt lietas izskatīšanu.
Prokurore norādīja, ka lūgums, kas iesniegts viņai, atšķiras no tā, ko savā runā izteica juridiskās personas pārstāvis. Tāpēc viņa jautāja, vai tiesā iesniegta arī angliskā versija un, vai tas atšķiras no latviešu valodā iesniegtā lūguma.
Viņa skaidroja, ka latviskajā versijā nav atsauču uz juridiskajiem avotiem, ko uzņēmuma pārstāvis minēja savā angliski pieteiktajā lūgumā. Līdz ar to prokurore lūdza nodrošināt dokumentu tulkojumu.
Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska norādīja, ka process notiek mutiski un nav pienākums lūgumus iesniegt rakstveidā, papildinot, ka neprecizitātes latviešu valodā ir iespējams novērst. Arī Magoņa advokāts Varis Klotiņš pievienojās savai kolēģei, un norādīja, ka trūkumus var novērst tiesas sēdē, jo klātesošs ir tulks. Pēc trūkumu novēršanas lūguma latviskajā versijā prokurore neiebilda šī lūguma apmierināšanai. Tā kā pret šādu lūgumu iebildumu nebija nedz apsūdzēto advokātiem, kā arī apsūdzētajiem, tad tiesa lēma lūgumu apmierināt un izdalīt no krimināllietas daļu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu "Skinest rail" un nosūtīt to skatīšanai Igaunijas tiesai.
Pēc šī lēmuma Osinovska advokāte Kvjatkovska atkārtoti pieteica jau iepriekšējā tiesas sēdē pieteikto lūgumu par Osinovska apsūdzības daļas izdalīšanu no krimināllietas un tās nosūtīšanu tiesāšanai Igaunijā. Arī Osinovskis pievienojās savas aizstāves lūgumam, norādot, ka viņam ik reizi uz tiesu Limbažos jāmēro 540 kilometri, kā arī pauda pārliecību, ka viņš no šī tiesas procesa latviešu valodā saprotot tikai divus vārdus no simts.
"Viss darījums notika Igaunijā, jo es nezinu Latvijas likumus, un man nav jāzina 200 valstu likumi. Es zinu tikai savas valsts likumus un to, vai es to es esmu vai neesmu pārkāpis, ir jālemj tiesai Igaunijā, nevis Latvijā," noteica Osinovskis.
Uzklausījis klātesošos, tiesa tomēr lēma šo lūgumu noraidīt un lietu daļā par apsūdzību Osinovskim atsevišķi neizdalīt tiesāšanai Igaunijā.
Jau vēstīts, ka Limbažu rajona tiesa pirmdien pulksten 10 atsāka skatīt krimināllietu, kurā apsūdzēti bijušais "Latvijas Dzelzceļa" vadītājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.
Iepriekš tiesa atcēla "Latvijas dzelzceļš" bijušajam vadītajam uzlikto aizliegumu tikties ar Igaunijas miljonāru uzņēmēju Osinovski, kā arī samazināja drošības naudu no 400 000 eiro līdz 200 000 eiro, samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātajam.
Tiesa noraidīja aizstāvja lūgumu atcelt aizliegumu izbraukt no valsts.
Savukārt Igaunijas miljonāra uzņēmēja Osinovska aizstāves lūgumu sadalīt Magoņa kukuļošanas krimināllietu un daļu par Osinovski nodot izskatīšanai Igaunijas tiesā tiesa noraidīja. Tiesnesis lēmumu pamatoja ar to, ka lielākā daļa liecinieku atrodas Latvijā, tādēļ būtu apgrūtināta viņa nokļūšana Igaunijas tiesā.
Pēc lēmuma neizdalīt kriminālprocesu un Osinovski tiesāt Latvijā Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska žurnālistiem sacīja, ka pamatojums bijis ļoti vienkāršs – Osinovskis ir Igaunijas pilsonis, "Skinest rail" ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums un noziedzīgais nodarījums, kas viņam inkriminēts, ir paveikts Igaunijā. Taču, tā kā tiesa šos argumentus nav ņēmusi vērā, tad Osinovskis turpinās Latvijā aizstāvēt savu reputāciju.
Prokurore Evita Masule žurnālistiem komentēja, ka Magonim ir inkriminēta kukuļa pieņemšana, bet Osinovskim kukuļa piedāvāšana, kas notikusi Latvijā, un nodošana, kas realizēta Igaunijā.
Noziedzīgais nodarījums bijis saistīts ar uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļa Ritošais sastāvs" darījumu ar "Skinest rail" par četru dīzeļa lokomotīvju iegādi. No prokurores iepriekš teiktā izriet, ka šis darījums ir realizējies – līgums ticis noslēgts starp abām kompānijām un lokomotīves piegādātas, taču darījuma ekonomisko pusi bija jāvērtē Satiksmes ministrijai. Vienlaikus prokurore informēja, ka sākotnēji no abu apsūdzēto sarunām iziriet, ka sākotnējā kukuļa summa bijusi 800 000 eiro, taču vēlāk tā samazināta līdz 500 000.
Vaicāta, kāpēc 500 000 eiro vietā atrasti tikai 499 500 eiro, prokurore toreiz sacīja, ka, iespējams, 500 eiro samaksāti kādai personai par palīdzību, vai arī banka, no kuras Osinovskis naudu izņēmis, izmaksājusi nepareizu summu. Vienlaikus gan viņa uzsvēra, ka nav zināms, kāpēc ir summas nesakritība.
Jau ziņots, ka Limbažu rajona tiesā pērn septembrī notika pirmā tiesas sēde Magoņa kukuļošanas lietā. Pirms tiesas sēdes gan Magonis, gan Osinovskis savu vainu inkriminētajos pārkāpumos noliedza.
2015.gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļošanas noziegumiem aizturēja toreizējo "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētāju Magoni.
Aizdomās par kukuļa došanu tika turēts Osinovskis. Pērn jūlijā Ģenerālprokuratūra pret Magoni sāka kriminālvajāšanu par aptuveni 500 000 eiro liela kukuļa pieņemšanu, savukārt par šī kukuļa došanu tika sākta kriminālvajāšana pret Osinovski.
