Tā dēvētajā AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa krimināllietā apsūdzētais Igaunijas uzņēmējs un miljonārs Oļegs Osinovskis piektdien lūdza Vidzemes rajona tiesu Limbažos, kas izskata šo lietu, lai tiesa uzliek prokurorei par pienākumu precizēt Osinovskim izvirzīto apsūdzību.

Osinovskis vēlas, lai tiktu precizēta apsūdzība daļā par vietu un laiku – precīzi kur un kad viņš izteicis kukuļa piedāvājumu, jo pretējā gadījumā tiekot pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

Piektdien prokurore Evita Masule tiesā nolasīja saīsināto apsūdzību, kas liecina, ka Magonis apsūdzēts par kukuļa pieņemšanu.

Apsūdzība liecina, ka laikā no 2014. gada beigām līdz 2015. gada sākumam Magonis un Osinovskis vienojušies, ka Osinovskis nodos 800 000 eiro kukuli, lai Magonis izrādītu labvēlīgu attieksmi un pieņemtu labvēlīgus lēmumus attiecībā uz Osinovska uzņēmumu "Skinest Rail".

Magonim arī bija jāveicina "Skinest Rail" uzvara iepirkumā par lokomotīvju iegādi. Tāpat vienošanās paredzējusi, ka Magonim ir jāizmanto sava draudzība ar Krievijas Dzelzceļa amatpersonu, kas palīdzētu Osinovska uzņēmumam noslēgt līgumu par lokomotīvju remonta pasūtījumiem.

2015. gada vasarā tikšanās laikā Magoņa dzīvesvietā Osinovskis lūdzis Magonim samazināt kukuļa summu. Magonis piekritis, ka Osinovskis 800 000 eiro vietā nodos 500 000 eiro. Vēlāk Magonis no Osinovska pieņēmis 499 500 eiro.

Savukārt Osinovskis apsūdzēts par to, ka piedāvājis kukuli valsts amatpersonai, kā arī par kukuļa nodošanu lielā apmērā.

Magonis tiesā norādīja, ka viņam apsūdzība ir saprotama, bet savu vainu viņš pilnībā neatzīst.

Savukārt Osinovskis tiesā norādīja, ka viņam apsūdzība nav skaidra. "Es paskaidrošu, kas tieši nav skaidrs. Nav norādīta nozieguma izdarīšanas vieta, kas ir pilnīgs Latvijas likumu pārkāpums," norādīja apsūdzētais.

Osinovskis paudis, ka šajā krimināllietā viņam celtas trīs dažādas apsūdzības.

"Pirmajā apsūdzībā nozieguma izdarīšanas vieta bija Igaunija. Otrajā apsūdzībā parādījās jauni apstākļi, bet joprojām tika apgalvots, ka noziegums izdarīts Igaunijā. Pēdējā apsūdzībā, ko šodien nolasīja prokurore, papildus kukuļdošanai pievienota cits noziegums – tā paša kukuļa piedāvāšana, kas pēc prokurora domām ir atsevišķs noziegums. Tas izdarīts tāpēc, lai varētu mani tiesāt Latvijā. Šajā apsūdzībā nozieguma izdarīšanas vieta – kukuļa piedāvāšana – nav norādīta. Uzskatu, ka apsūdzība ir tik nekonkrēta, ka neatbilst Latvijas likuma prasībām, un, otrkārt, liedz man iespēju aizstāvēties," uzsvēra Osinovskis.

Citējot apsūdzību, Osinovskis norādīja, ka tajā teikts: "Osinovskis piedāvājis kukuli precīzi nenoskaidrotā laikā no 2014. gada augustam līdz 2015. gada sākumam".

"Apsūdzībā nav norādīta vieta, kur it kā izteikts piedāvājums, kas ir absolūti nepieļaujami jebkurā tiesiskā valstī, arī Latvijā. Nozieguma nodarījuma izdarīšanas vieta ir svarīga lietas piekritības vietas noteikšanai. Ja kukuļa piedāvājums noticis Igaunijā, tad Latvijai šajā lietā nav jurisdikcijas. Es nevaru norādīt uz savu alibi, es nevaru norādīt, ka es neesmu bijis tajā laikā un vietā, kad it kā esmu piedāvājis Magonim kukuli. Laiks ir norādīts nepietiekami konkrēti astoņu mēnešu periodā. Es nevaru pierādīt, ka tajā laikā esmu lasījis grāmatas saviem bērniem," turpināja apsūdzētais.

Ievērojot to, ka kukuļa piedāvāšana ir atsevišķs un pastāvīgs noziegums, Osinovskis norādīja, ka viņam ir tiesības zināt konkrētus faktiskos tieši šī nozieguma apstākļus.

"Gribu vērst tiesas uzmanību uz to, ka pirmā apsūdzība, kas datēta ar 2016. gada 7. jūliju, ir par to, ka es konkrētā laikā un konkrētā vietā esmu nodevis Magonim kukuli par konkrētām darbībām, bet pēc tam apsūdzība tika grozīta un es esmu apsūdzēts par piedāvājumu un kukuļa nodošanu gan par uzvaru konkursa nodrošināšanu, gan to, ka Magonis, izmantojot savas ļoti labās attiecības ar Krievijas dzelzceļa" amatpersonām palīdzēs Daugavpils rūpnīcai saņemt pakalpojumus. Uzskatu, ka arī sājā daļā apsūdzība nav konkrēta, jo nav skaidrs, kāda naudas summa samaksāta par katru no šīm darbībām, un kā Magoņa attiecības ar Krievijas amatpersonām ir saistītas ar viņa amatpersonas pienākumu pildīšanu. Kā es varēju dot kukuli par to, ka Magonis ir Vladimira Jakuņina draugs," retoriski vaicāja Osinovskis.

Osinovskis tiesu lūdza uzdot prokuroram konkretizēt apsūdzību daļā par kukuļa piedāvājuma izdarīšanas vietu, kukuļa piedāvāšanas izdarīšanas laiku un summu, kas paredzēta par uzvaru iepirkuma konkursā, kā arī daļā par Magoņa draudzību ar Jakuņinu, un kā izpaudusies Magoņa dienesta stāvokļa izmantošana Krievijas dzelzceļa amatpersonu ietekmēšanā.

Osinovska aizstāve, advokāte Jeļena Kvjatkovska norādīja, ka Osinovsksi pieteicis lūgumu uzlikt tiesu prokuroram par pienākumu precizēt apsūdzību.

Pēc Osinovska lūguma uzklausīšanas tiesa bija pasludinājusi 30 minūšu pārtraukumu. Kad lietu izskatošais tiesnesis Kārlis Jansons atgriezās no pārtraukuma, viņš gan nepaziņoja lēmumu par Osinovska izteikto lūgumu, bet pārgāja pie liecinieku uzklausīšanas.

Pārtraukuma laikā prokurore Masule žurnālistiem skaidroja, ka tiesa nevar likt prokuroram grozīt apsūdzību. Ja lietas iztiesāšanas laikā valsts apsūdzības uzturētāja redz, ka apsūdzībā jāgroza, tad to groza.

Komentējot Osinovska teikto, prokurore norādīja, ka skaidri zināms, ka kukuļa nodošana notikusi 2015. gada 15. jūlijā, kā arī apsūdzībā ir norādīta vieta, kur tas noticis.

Prokurore uzsvēra, ka problēma ar piedāvāšanas vietas un laika noteikšana ir tā, ka tā ir slēpta darbība un trešās personas "klāt nestāv". Ja ir iespējams noteikt precīzu laiku un vietu – kad un kur tas noticis, tad tas ir jānorāda, bet, ja to nav iespējams norādīt, tad norādāms "laika rāmis", proti, ir zināms, ka tas noticis laikā "no ... līdz".

Uz jautājumu, vai pierādījumi ir pietiekami kukuļa piedāvāšanas pierādīšanai, prokurore atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka tas sasaucas arī ar sākotnējas summas samazinājumu. Bijušas vienošanās par augstāko summu.

Turklāt apsūdzībā arī neesot norādīts, ka nav noskaidrota vieta – no prokurores teiktā izriet, ka apsūdzībā teikts, ka tas noticis nenoskaidrotā laikā. Kukuļa nodošana pabeigta Igaunijā, kukuļa piedāvāšana pabeigta Latvijā, precizēja prokurore.

Jau vēstīts, ka janvārī tiesa atsāka izskatīt krimināllietu, kurā uz apsūdzēto sola sēdušies bijušais "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Tiesa iepriekš apmierinājusi Igaunijas uzņēmuma "Skinest rail" pārstāvja Leona Glikmana lūgumu krimināllietu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu uzņēmumam "Skinest rail" izdalīt un nosūtīt tiesāšanai Igaunijā.

Iepriekš tiesa atcēlusi "Latvijas dzelzceļš" bijušajam vadītajam uzlikto aizliegumu tikties ar Igaunijas miljonāru uzņēmēju Osinovski, kā arī samazinājusi drošības naudu no 400 000 eiro līdz 200 000 eiro, samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātajam.

Tiesa noraidīja aizstāvja lūgumu atcelt aizliegumu izbraukt no valsts.

Savukārt Igaunijas miljonāra uzņēmēja Osinovska aizstāves lūgumu sadalīt Magoņa kukuļošanas krimināllietu un daļu par Osinovski nodot izskatīšanai Igaunijas tiesā tiesa noraidīja. Tiesnesis lēmumu pamatoja ar to, ka lielākā daļa liecinieku atrodas Latvijā, tādēļ būtu apgrūtināta viņa nokļūšana Igaunijas tiesā.

Limbažu rajona tiesā pērn septembrī notika pirmā tiesas sēde Magoņa kukuļošanas lietā. Pirms tiesas sēdes gan Magonis, gan Osinovskis savu vainu inkriminētajos pārkāpumos noliedza.

2015.gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļošanas noziegumiem aizturēja toreizējo LDz valdes priekšsēdētāju Magoni.

Aizdomās par kukuļa došanu tika turēts Osinovskis. Pērn jūlijā Ģenerālprokuratūra pret Magoni sāka kriminālvajāšanu par aptuveni 500 000 eiro liela kukuļa pieņemšanu, savukārt par šī kukuļa došanu tika sākta kriminālvajāšana pret Osinovski.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!