Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka 2.janvārī kāda Ķengaraga iedzīvotāja vērsusies ar iesniegumu Rīgas Pašvaldības policijā par sava suņa zādzību. Sieviete stāstīja, ka suni, kas gaidījis piesiets pie lielveikala, nozadzis kāds vīrietis. Suns pazudis 1.janvārī un nākamajā dienā atrasts kādā Ķengaraga daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā ar vardarbīgas izturēšanās pazīmēm. Mīluļa saimniece skaidroja, ka mājdzīvniekam no pakaļējās ķepas ārā rēgojies kauls, no kažoka daudzviet bija izplēsta spalva, viena acs dzīvniekam bijusi sadauzīta un bijuši arī anālās atveres bojājumi. Veterinārārsti saimniecei pēc suņa apskates teikuši, ka analīzēs atrasts cilvēka spermai līdzīgs šķidrums. Valsts policija par šo gadījumu sāka kriminālprocesu.
2014.gadā par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem pēc Krimināllikuma 230.panta notiesātas astoņas personas, no kurām brīvības atņemšanu līdz vienam gadam saņēmuši divi cilvēki, bet seši sodīti ar piespiedu darbu. Tikai vienam no sodītajiem kā papildsods noteikta arī mantas konfiskācija. Savukārt par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu pēc Krimināllikuma 230.1 panta sodītas 16 personas. No tām absolūtais vairākums jeb 15 cilvēki sodīti ar piespiedu darbu, bet viens saņēmis naudas sodu.
Pērn tiesa pēc abiem likuma pantiem kopumā lietas izbeigusi pret diviem cilvēkiem.
Gadījums ar Ķengaragā nozagto suni ne tuvu nav pirmais vardarbīgas izturēšanās pret cilvēka labākajiem draugiem gadījums. 2010.gadā dzīvnieku draugus satrieca Ķekavā klaiņojošais suns ar aizsietu purnu. Toreiz dzīvnieku aizstāvji ar iesniegumu, lūdzot sākt kriminālprocesu, vērsās policijā. Kā portālam "Delfi" pastāstīja Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālists Dairis Anučins, kriminālprocess patlaban ir apturēts. Izmeklēšanā tika nopratināti vairāki liecinieki, taču neviens netika atzīts par aizdomās turēto. Līdz ar to aktīva darbība procesā patlaban nenotiek. Procesu varētu turpināt gadījumā, ja parādās jauna informācija. Pretējā gadījumā process varētu tikt izbeigts noilguma dēļ.
Toreiz Valsts policijas pieļāva iespēju, ka suns varētu būt izmucis no ārsta vai saimnieka kādu medicīnisku vai labturības procedūru laikā, jo purns "prasmīgi" bijis nosiets ar elastīgu medicīnisko saiti. Likumsargi tomēr skaidroja, ka arī tas saimnieka atbildību nemazinātu. Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka pazudis dzīvnieks ir jāmeklē un par to ir jāziņo, it īpaši tad, ja tas atstāts bezpalīdzīgā situācijā.
Gadījumā, ja saimnieks to nedara, tad viņam var piemērot vismaz administratīvo sodu.
Savukārt pērnā gada augustā spēkā stājās spriedums krimināllietā, kurā kāds vīrietis bija apsūdzēts un atzīts par vainīgu krimināllietā par kaķēna izmešanu pa braucošas automašīnas logu. Par pastrādāto noziegumu pirmās instances tiesa viņam piesprieda 150 piespiedu darba stundas bez mantas konfiskācijas.
Notiesājošais spriedums tika pārsūdzēts, bet arī Rīgas apgabaltiesa atstāja to negrozītu. Savukārt Augstākās tiesas Krimināllietu departaments atteicās pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu pēc kasācijas sūdzības saņemšanas. Līdz ar to notiesājošais spriedums stājās spēkā.
Lietā apsūdzība bija celta pēc Krimināllikuma 230.panta 2.daļas - par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā. Likumā paredzētais sods par to ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Apsūdzība šajā lieta liecināja, ka 2012.gada oktobra beigās Jūrmalā kāds autovadītājs pamanīja, ka no priekšā braucoša transportlīdzekļa pa logu tiek izmests kaķēns. Autovadītājs pietuvojies priekšā braucošajam spēkratam, bet tā šoferis pasmīnējis. Pēc tam pa logu viņš izmetis vēl vienu kaķēnu.
Aizmugurē braucošais autovadītājs piefiksēja automašīnas reģistrācijas numuru un ziņoja par notikušo policijai. Likumsargi nākamajā dienā iespējamo vaininieku aizturēja. Pirmo no izmestajiem kaķēniem policijai tā arī neizdevās atrast, bet otrais no gūtajiem ievainojumiem nomira.
Aizturētais autovadītājs savu vainu neatzina un apgalvoja, ka notikušais ir izdomājums. Apsūdzība viņam tika uzrādīta par otro izmesto kaķēnu, kura līķis tika atrasts.
Savukārt 2013.gadā Tukuma tiesa par vainīgu par cietsirdīgu izturēšanos pret suni pēc Krimināllikuma 230.panta 2.daļas atzina kādu skolotāju. Par vainīgu atzītā sieviete gadu iepriekš Engures kempingā "Vecupe" pie koka bija piesējusi un atstājusi amerikāņu Stafordšīras terjeru Redo. Suni vēlāk atrada novārguši – viņš svēris vien 14 kilogramus.
Suņa saimniece tika sodīta ar 200 stundām piespiedu darba.
Cietsirdīga izturēšanās novērojama ne tikai pret mājdzīvniekiem, bet arī zvēru audzētavās. "Dzīvnieku brīvība" jau divas reizes vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu pret vairākām zvēraudzētavām.
Portālam "Delfi" biedrības valdes locekle Katrīna Krīgere skaidroja, ka biedrība līdz šim vērsusies policijā, lūdzot uzsākt izmeklēšanu gadījumos, kuros kažokzvēri - ūdeles un lapsas - Latvijas zvēraudzētavās ir atstātas bez veterinārās aprūpes, dzeramā ūdens, ar acīmredzami ielaistām infekcijām un smagiem ievainojumiem.
Savus pieteikumus biedrība policijai kopā ar to rīcībā esošajiem video un foto materiāliem iesniegusi 2013.gada sākumā un 2014.gada beigās. Pirms diviem gadiem iesniegums bijis par sešām Latvijas fermām, bet pērn – par piecām.
Par policijas darbu dzīvnieku aizstāvji izsakās visnotaļ skeptiski, kā arī norāda uz juridiskām nepilnībām, kas liedz pilnībā pārstāvēt cilvēka labākos draugus.
"Diemžēl nevaram pateikt neko labu par policijas darbu, izmeklējot šos gadījumus. Lielākoties policijas darbs aprobežojas ar to, ka viņi pajautā Pārtikas un veterinārajam dienestam, vai ir konstatēti kādi pārkāpumi. Dažos gadījumos pajautā pašiem zvēraudzētājiem, vai viņu zvēraudzētavās notikusi cietsirdīga apiešanās ar dzīvniekiem. No šīs "izmeklēšanas" policija nolemj neuzsākt kriminālprocesu," savā pieredzē dalās Krīgere.
Organizācijas pārstāve norādīja, ka nule kā "Dzīvnieku brīvība" vērsusies prokuratūrā, pārsūdzot Salaspils iecirkņa inspektores lēmumu neuzsākt krimināllietu par cietsirdību pret dzīvniekiem zvēraudzētavā ZS "Stirnas". "No tās mums ir dokumentāli materiāli, kuros redzamas lapsas ar atvērtiem kaulu lūzumiem," sacīja dzīvnieku aizstāve. Vienlaikus viņa norādīja, ka līdzīgi policija rīkojusies ne tikai šajā, bet arī citos līdzīgos gadījumos organizācijas iepriekšējā pieredzē.
Taču likumsargu darbs nav vienīgais traucējošais faktors lietu izmeklēšanā, ko saskata mīluļu tiesību aizstāvji. Problēma ir arī juridiska.
"Latvijā problēma aizstāvēt dzīvnieku intereses cietsirdības gadījumos ir tīri juridiska. Ja pieteikuma iesniedzējs nav šī dzīvnieka īpašnieks, viņam arī nav juridiska pamata pārsūdzēt lēmumus," norādīja Krīgere.
Kopumā pērn pirmās instances tiesās par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem saņemtas 12 krimināllietas, bet par turēšanas noteikumu pārkāpšanu – 21 krimināllieta. Pērnā gada sākumā pirmās instances tiesās pēc abiem likuma pantiem bijušas 14 neizskatītas krimināllietas, bet gada beigās neizskatīto lietu skaits pieaudzis līdz 17.
Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem deviņās lietās pieņemts spriedums vai lēmums, bet par turēšanas noteikumu pārkāpumiem spriedums vai lēmums pieņemts 16 lietās. Vēl četras lietas pēc abiem pantiem izbeigtas, bet viena pievienota citai lietai.
