Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā otrdien tiesu debatēs prokurors par Uzvaras pieminekļa spridzināšanu, pretvalstisku paziņojumu izplatīšanu un citiem noziegumiem apsūdzētajam Jurim Rečam pieprasīja piemērot brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem.
Prokurore Elga Jonikāne pauda viedokli, ka Rečs ir uzskatāms par "pērkoņkrustiešu" vadītāju un kopā ar otru pieminekļa spridzināšanā bojā gājušo līderi Valdi Raupu no šķietami patriotiskas organizācijas to ir pārveidojis noziedzīgā grupā, kura izrēķinājās ar "nevēlamām" personām un nodarbojās ar citu veidu vardarbību.

Prokurore, pieprasot sodu, lūdza tiesu ņemt vērā to, ka Rečs neapzinās vainu un atbildības pakāpi par pastrādātajiem noziegumiem. Neraugoties uz to, ka Rečs sevi atzīst tikai par organizācijas ideoloģisko līderi, prokurore uzskata, ka viņš ir arī organizējis un plānojis noziedzīgās darbības, kurās pats arī piedalījās.

Krimināllietu pret Reču Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa sāka izskatīt pagājušonedēļ.

Jau ziņots, ka Reču apsūdz par svešas mantas tīšu iznīcināšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu, nepilngadīgo iesaistīšanu noziegumos, par sprāgstvielu pārnēsāšanu, par personas piekaušanu dienesta darbību dēļ, par personas sagrābšanu atriebības nolūkos, par musināšanu uz nacionālo un rasu nesaticību, atklātu zādzību un dokumenta - pases - zādzību.

Savās liecībās Rečs atzina, ka piedalījies vairākās organizācijas pastrādātajās nelikumībās, tomēr neesot tās organizējis, kā tas norādīts apsūdzībā.

Rečs atzina savu vainu līdzdalībā Uzvaras pieminekļa spridzināšanas mēģinājumos, bet noliedza vairākus citus viņam inkriminētos noziegumus. Rečs neatzina savu vainu nepilngadīgo iesaistīšanā, personas sagrābšanā un nolaupīšanā un zādzībā.

Apsūdzētais atzīst, ka bijis grupējuma idejiskais vadītājs. Rečs pat lasījis organizācijas dalībniekiem priekšlasījumus par organizācijas vēsturi brīvvalsts laikā, tomēr šīs lekcijas neesot bijušas pārāk atsaucīgi apmeklētas.

Uzvaras pieminekli Pārdaugavā "pērkoņkrustieši" mēģināja spridzināt vairākkārt, bet reālus postījumus viņiem izdevās panākt tikai 1997.gada 6.jūnija sprādzienā, kurā gāja bojā arī divi organizācijas biedri, tostarp arī Raups. Viņi bija cerējuši pieminekli sagraut.

Rečš pēdējā, traģiskajā sprādziena organizēšanā nepiedalījās, jo, būdams jūrnieks, bija devies uz ārzemēm.

Pēc pieminekļa spridzināšanas apsūdzētais pazuda un viņu meklēja kopš 1998.gada novembra. Reču aizturēja 6.maijā Madonas rajonā pēc vairāk nekā divu gadu slēpšanās mežos, un pēc aizturēšanas viņš visu laiku atrodas apcietinājumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!