Ieslodzījuma vietu pārvaldē skaidroja, ka abi jaunie vīrieši, kas nozieguma brīdī bija pusaudži, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu ieguvuši pagājušā gada novembrī.

Pirmstermiņa nosacītu atbrīvošanu bija lūguši arī pārējie divi lietā notiesātie puiši, taču tiesa to atteikusi. Viņiem soda termiņš beigsies 2019. gadā, taču pēc kāda laika notiesātajiem būs tiesības vēlreiz lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu.

Krimināllikumā teikts, ka nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var noteikt, ja notiesātais ir sasniedzis noteiktu resocializācijas rezultātu, notiesātais atbilstoši iespējām ir labprātīgi atlīdzinājis ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, notiesātajam pēc atbrīvošanas ir iespējas tiesiskā ceļā iegūt eksistences līdzekļus un nav spēkā esošu administratīvu sodu par cietumā pavadīto laiku.

Tāpat personu var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no pamatsoda izciešanas, ja ir pamats uzskatīt, ka tā pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot noziedzīgu nodarījumu.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, 2013. gada 11.decembrī Augstākā tiesa nedaudz samazināja pirmās instances - Rīgas apgabaltiesas - piespriestos cietumsodus. AT Krimināllietu tiesu palāta visus četrus lietā apsūdzētos atzina par vainīgiem slepkavības izdarīšanā organizētā grupā. Ņikitam Ostroveņecam tiesa piesprieda deviņus gadus un sešus mēnešus cietumā, Vadimam Petkunam deviņus gadus un piecus mēnešus, Filipam Čapliginam deviņus gadus un četrus mēnešus, bet Pāvelam Vatažam - deviņus gadus un trīs mēnešus ieslodzījumā.

Apelācijas instance piedzina par labu cietušās pārstāvim aptuveni 57 000 eiro kompensāciju solidāri no visiem apsūdzētajiem.

Desmit gadi cietumā ir bargākais brīvības atņemšanas sods, ko saskaņā ar likumu par šāda nozieguma pastrādāšanu var piemērot nepilngadīgām personām. Tieši šādus pamatsodus apsūdzētajiem bija lūgusi piespriest arī prokurore Jekaterina Kušakova.

15 gadus vecā meitene tika noslepkavota 2009. gada 5.jūlijā, un viņas slepkavība tika rūpīgi plānota. Kā uzskata prokuratūra, četrotne šim noziegumam ļoti nopietni gatavojās jau gandrīz mēnesi iepriekš. Jaunieši bija nolēmuši "nodarboties ar noziedzību". Kā atzina prokurore, šai slepkavībai pat nebija īsta motīva.

Saskaņā ar apsūdzību jaunieši bija sadalījuši lomas un paziņas slepkavību nolēma veikt tādēļ, lai visi būtu sasaistīti. Proti, lai četrotni jau vienotu viens kopīgs noziegums. Apsūdzētie bija pazīstami ar cietušo meiteni - divi bija viņas klasesbiedri, viens šajā skolā bija mācījies iepriekš, bet ceturtais bija paziņa meitenes skolasbiedriem.

Prokuratūra uzskata, ka galvenais nozieguma plānotājs bija 1993. gadā dzimušais Ņikita, kurš, tiecoties pēc pašapliecinājuma uz citu cilvēku pakļaušanas rēķina, lai paceltu pašvērtību apkārtējo vienaudžu vidū, radīja organizētu grupu ar nosaukumu ISA - Informācijas savākšanas aģentūra -, kurā iesaistīja savus paziņas - Filipu, Vadimu un Pāvelu.

Saskaņā ar apsūdzību Ņikita iestāstīja grupas dalībniekiem, ka viņam ir uzdots izstrādāt noteikumus dalībai šajā grupā. Turklāt grupa it kā iekļaujas organizācijā "Veros", kas bija Ņikitas izdomājums. ISA organizācijas mērķis bija informācijas savākšana "Veros", kuru jaunieši uztvēra kā reāli eksistējošu organizāciju, un tāpat grupas mērķis bija slepkavību un laupīšanu izdarīšana. Lai paaugstinātu šīs grupas nozīmīgumu, Ņikita pat izgatavoja apliecības ar norādītām pakāpēm atkarībā no izdarīto noziegumu smaguma. Diviem grupas dalībniekiem bija arī gāzes ieroči, liecina lietas materiāli.

Tieši Ņikita jau jūnijā piedāvāja pārējiem grupas dalībniekiem izdarīt klasesbiedrenes slepkavību. Meitene regulāri Ņikitam palīdzēja apgūt mācību vielu, un līdz ar to viņu varēja bez aizdomām aicināt uz tikšanos. Tā kā visi grupas dalībnieki piekrita līdera ierosinājumam, Ņikita sāka izstrādāt slepkavības plānu, uzskata apsūdzība. Lai varētu šo plānu īstenot, grupa iegādājās divas rācijas, gumijas cimdus un dedzināšanas šķidrumu, lai varētu iznīcināt meitenes mantas, liecina lietas materiāli.

Dienu pirms slepkavības izdarīšanas - 4. jūlijā - visi satikās un apsprieda detaļas - tikšanās vietu, nozieguma pastrādāšanas vietu un līķa noslēpšanas vietu. Tāpat šajā tikšanās reizē tika sadalītas lomas - ko kurš darīs.

Saskaņā ar lietas materiāliem 5. jūlija ļoti agrā rīta stundā divi no grupas dalībniekiem Jaunciema meža masīvā izraka bedri, kur vēlāk noslēpt pusaudzes mirstīgās atliekas. Bedre tika nomaskēta ar zariem, bet bedrē tika atstātas trīs lāpstas. Vietā, kur bija iecerēts noslepkavot meiteni, tika atstāta arī ķerra, lai mirstīgās atliekas varētu nogādāt līdz bedrei.

Ap pusdienlaiku sabiedriskā transporta pieturā tika sagaidīta meitene, kuru pie sevis bija aicinājis Ņikita, lai kopā mācītos. Pēc tam abi aizgāja uz dzelzceļa stacijas peronu, kur viņus jau sagaidīja pārējie grupas dalībnieki un inscenēja uzbrukumu abiem jauniešiem. Pēc tam it kā svešie puiši piedāvāja aiziet uz mežu izrunāties. Visi devās uz meža masīvu, taču vietā, kur bija plānots noslepkavot meiteni, atradās cilvēki, tādēļ jauniešu bariņš devās tālāk - līdz no rīta izraktajai bedrei.

Kā liecina lietas materiāli, viens no grupas dalībniekiem izvilka blociņu un meitenei sāka vaicāt viņas personas datus, atzīmējot to pierakstu kladē. Tad sākās cietsirdīgā meitenes slepkavošana, kas tika veikta ar nazi, uzskata apsūdzība. Meitenei tika konstatēts ļoti daudz grieztu brūču kakla un krūšu kurvja rajonā. Vienu brīdi pat meitene nākusi pie samaņas un lūgusi pārtraukt šīs darbības, taču nežēlīgie jaunieši tās turpinājuši, uzskata prokuratūra. Grupas līderis izvilcis līdzi paņemto gāzes pistoli un, tēlojot, ka tūliņ nāks palīgā, izšāvis no tās un nokritis, izliekoties, ka atrodas bezsamaņā. Slepkavība iepriekš pārdomāta līdz pēdējam sīkumam, jauniešiem pat bijis noteikums, ka nozieguma izdarīšanas brīdī jābūt tērptiem svinīgās drēbēs, secinājuši izmeklētāji.

Pēc meitenes noslepkavošanas tika nolaupītas viņas mantas - mobilais tālrunis un aptuveni 57 eiro. Tad meitenes līķis tika paslēpts, un to atrada tikai pēc vairāk nekā mēneša.