Valsts policijai (VP) pagājušā gadā izdevies apturēt kopumā aptuveni piecu miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem Latvijā, otrdien starptautiskā pētījuma "Nelegālie tīkli un politika Baltijas valstīs" prezentācijā sacīja VP Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.
Diskusijas laikā Velšs norādīja, ka centieni izkrāpt ES fondu naudu patlaban ir liela problēma, kuru saskatījis arī Eiropols.
Organizētajā noziedzībā iesaistītās personas vairs atklāti neizmanto politiķus. Tā vietā sasaiste ar valsts amatpersonām organizētajā noziedzībā tiek maskēta un profesionāli slēpta, tāpēc arī grūtāk atklājama, jo katru reizi parādās jaunas shēmas, sacīja Velšs. Vienlaikus viņš norādīja, ka organizētajā noziedzībā runa nevar būt par prevenciju, bet gan aktīvu un intensīvu cīņa ar noziedzniekiem. Tāpēc ir nepieciešams palielināt tiesībsargājošo institūciju kapacitāti.
Diskusijā Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks sacīja, ka arī patlaban, tāpat kā 90.gados, interese par Latviju ir no Krievijas organizētās noziedzības grupām, turklāt tā joprojām ir visai liela.
Kā nozīmīgas izmaiņas cīņā ar korupciju Velšs minēja izmaiņas likumdošanā, kas paredzēja politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta. Viņš norādīja, ka tādējādi politisko partiju finanses palikušas caurspīdīgākas un tiek ierobežots naudas apjoms. Savukārt runājot par nepieciešamajām izmaiņām, Velšs norādīja uz masu mediju īpašnieku publiskošanu.
Policijas pārstāvis minēja, ka masu mediji ir uzskatāma par ceturto varu, kas spēj ietekmēt sabiedrības dienaskārtību. Gadījumā, ja masu mediju īpašnieki nav zināmi, tad sabiedrībai nav īsti saprotams, kādas ir kāda konkrēta medija intereses. Tāpēc masu mediju īpašniekiem būtu jābūt zināmiem.
