Valsts policija šogad sešu mēnešu laikā aizturējusi sešas organizētas grupas, kas nodarbojās ar sutenerismu, žurnālistus informēja Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieks Uģis Araks.
Viņš pastāstīja, ka kopumā šobrīd par aizdomās turētajām atzītas 32 personas, no kurām desmit atrodas apcietinājumā. Valsts policijā sākti seši kriminālprocesi pēc Krimināllikuma pantiem par sutenerismu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Tāpat organizēto grupu kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem uzlikts arests. Kopējā īpašumu vērtība ir vairāk nekā 500 000 latu.
Izmeklēšanā noskaidrojies, ka organizētās grupas uzdarbojās Rīgā un Jūrmalā, savu rūpalu slēpjot aiz masāžas saloniem. Kopumā policijai izdevies aizvērt astoņus masāžas salonus, kuri darbojušies vairākus gadus. Aizturēto vidū ir gan masāžas salonu īpašnieki, gan administratori, gan cilvēki, kas piegādāja meitenes. Kopumā salonos savus pakalpojumus sniegušas pārsvarā daiļā dzimuma pārstāves, kopumā aptuveni 100 pilngadīgas sievietes, kuras klientus apmierinājušas labprātīgi, nevis piespiedu veidā. Precīzs nodarbināto sieviešu skaits vēl tiek apzināts. Prostitūtām šajās lietās ir liecinieka statuss.
Klientu vidū bija gan ārzemnieki, gan vietējie iedzīvotāji.
Araks skaidroja, ka šāds aizturēto grupējumu daudzums izskaidrojams ar to, ka policija šogad šim rūpalam pievērsusi pastiprinātu uzmanību un kontroli. Tūristu skaita pieaugumam nav saistības.
Grupējumiem šis rūpals bijis diezgan ienesīgs. Konkrētu peļņas lielumu Araks nevarēja nosaukt, taču salonu īpašnieki baudījuši dzīvi, atpūšoties kūrortos un iegādājoties īpašumus visā Latvijā. "Ne tikai ar labām mašīnām brauca, bet bija arī jaunceltnes," uzsvēra Araks.
Visas sešas lietas atrodas pirmstiesas izmeklēšanā un drīzumā tās plāno nodot kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā. Šādu lietu izmeklēšanā pierādījumu vākšana ir vairāku mēnešu darbs. Par sutenerismu var sodīt līdz pat 15 gadiem cietumā.
ONAP 3.nodaļas priekšnieks Armands Lubarts žurnālistus informēja, ka Latvijā par galvenajiem cilvēktirdzniecības riskiem atzīts ir sutenerisms, personu nosūtīšana seksuālai izmantošanai un fiktīvās laulības. Latvijā gan ir ļoti minimāls cilvēktirdzniecību gadījumu skaits, un tas skaidrojams ar policijas pastiprinātu kontroli un daudz progresīvāku likumdošanu atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm.
Latvija galvenokārt šobrīd ir cilvēktirdzniecības upuru izcelsmes valsts. Latvijas ekonomiskā situācija vēl nav tik labvēlīga, lai tā kļūtu par tranzītvalsti vai mērķvalsti. Policija gan ir gatava pārmaiņām, jo, uzlabojoties ekonomikai, situācija var mainīties, norādīja Lubarts.
Cilvēktirdzniecībā Latvijā parasti iesaistās atsevišķas personas un organizētajai noziedzībai šis rūpals nav tik interesants. Atsevišķas personas parasti meklē iedzīvotājus, kuri labprātīgi vēlas doties uz ārvalstīm seksuālai izmantošanai. Tās sievietes, kas pastrādājušas ārzemēs pēc atgriešanās dzimtenē savukārt vervē Latvijā savas paziņas un draugus. Pēdējos gados praktiski ir izskausta bērnu cilvēktirdzniecība.
Uz jautājumu, cik daudz masāžas salonu Latvijā vēl palikuši darboties, Lubarts atbildēja: "Darba pietiks tuvākajam laikam."