Likumsargi skaidro, ka visbiežāk institūciju redzeslokā nonāk vardarbības pret sievietēm gadījumi, kur varmāka ir viņas dzīvesbiedrs. Nereti ir arī gadījumi, kad varmākas ir pilngadīgie dēli, kuri vardarbīgi izturas pret savām mātēm.
Ik gadu Valsts policija saņem vairāk nekā 8000 izsaukumu uz tā saucamajiem ģimenes konfliktiem. Saistībā ar vardarbību ģimenē policija vidēji dodas uz 24 izsaukumiem diennaktī. Jau šobrīd cietušie aktīvi izmanto iespējas lūgt tiesas pagaidu aizsardzību pret vardarbību, liecina policijas pieredze.
Pērn gandrīz 350 no prettiesiskām darbībām cietušām pilngadīgām personām nodrošināti sociālas rehabilitācijas pakalpojumi. Vienlaikus likumsargi norāda, ka, apzinoties vardarbības ģimenē tēmas aktualitāti Latvijā, tās daļēji slēpto raksturu un sabiedrībā valdošos stereotipus, svarīga institūciju kopīga un saskaņota darbība.
Projekta mērķis ir izstrādāt, pārbaudīt un adaptēt praksē tādu institucionālo sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanai, kas tiek balstīts uz cietušās sievietes vajadzībām un situāciju. Projektā tiks izstrādāta jauna rīcības shēma, ko eksperti varēs izmantot, lai novērtētu situāciju un rīkotos efektīvi katrā gadījumā.
Pilotprojekts no jūnija līdz oktobrim tiks īstenots Tukuma pašvaldībā, kur jau tagad visas iesaistītās institūcijas – policija, tiesa, sociālais dienests, bāriņtiesa u.c. – pierādījušas, ka spēj strādāt vienotā komandā. Vēlāk šo modeli plānots ieviest arī citās pašvaldībās.
"Vardarbība ģimenē, vardarbība pret mazāk aizsargātajiem sabiedrības pārstāvjiem – sievietēm un bērniem, ir viena no policijas izvirzītajām prioritātēm. Mēs redzam, ka ne vienmēr mēs vai citas iestādes ir izdarījušas visu, lai šādā situācijā izvērtētu, saprastu un sniegtu vislabāko iespējamo palīdzību vardarbības aplī nonākušai sievietei, bet tas ir mūsu uzdevums," norāda policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Biedrības "Centrs Marta" vadītāja Iluta Lāce klāsta, ka projekts ir būtiska iniciatīva, lai atbalstītu sievietes, izlemjot pārtraukt vardarbīgas attiecības. "Līdz šim ir sperti vairāki nozīmīgi soļi, nostājoties cietušo sieviešu pusē: ir noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, ir valsts apmaksāti pakalpojumi vardarbībā cietušām pilngadīgām personām un vardarbības veicējiem, tomēr joprojām gan sabiedrībā, gan profesionāļu vidē ir sastopama upuri vainojoša attieksme, joprojām trūkst ātras un efektīvas sadarbības starp institūcijām, lai palīdzētu cietušajai sievietei. Projekts "Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietes gadījumiem" ir nozīmīgs solis, veicinot izpratni par vardarbības fenomenu un nostāšanos cietušā pusē, par reālu praktisku instrumentu izstrādi, kas kalpos institūcijām kā ceļvedis vardarbības mazināšanā," uzsver Lāce.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
