Piektdien, 8. decembrī, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja pieņēmis lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu pret bijušo politiķi Aināru Šleseru par atteikšanos atbildēt uz jautājumiem "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, portālu "Delfi" informēja prokuratūrā.

Pārbaudē prokurors bija vērtējis, vai pret Šleseru ir pamats sākt kriminālprocesu par Krimināllikuma 272. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Tas paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, tajā skaitā parlamentārās izmeklēšanas komisijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai vai parlamentārās izmeklēšanas komisijai, vai par atteikšanos dot paskaidrojumu, atzinumu vai tulkojumu parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Likumā paredzētais sods par to ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai ar naudas sods.

Atteikšanās sākt kriminālprocesu pamatota ar to, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 7. panta 3. daļa personai paredz tiesības atteikties sniegt paskaidrojumus par sevi. Šādas tiesības izriet no tiesībām neliecināt pret sevi, kas nav aprobežojamas vienīgi ar personas liecībām kriminālprocesā, norāda prokuratūra.

Savukārt no Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) atziņām izriet, ka persona nezaudē tiesības nesniegt paskaidrojumus pret sevi saistībā ar kriminālprocesu, ja pastāv procesuāls risks tā atjaunošanai vai jauna kriminālprocesa uzsākšanai. Turklāt personai saglabājas tiesības nesniegt atbildes ne tikai uz tādiem jautājumiem, uz kuriem atbildot patiesi, viņa būtu tieši spiesta atklāt kādas savas iespējamās noziedzīgās darbības, bet arī tad, ja šīs atbildes tikai netieši attiektos uz izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu. Tiesības neliecināt pret sevi nevar tikt saprātīgi ierobežotas tikai ar atzīšanos tiesības pārkāpuma izdarīšanā vai liecībām, kurām piemīt tiešs inkriminējošs raksturs, skaidro tiesībsargājošā iestāde.

Izvērtējot Šlesera atteikšanos atbildēt uz jautājumiem pēc šiem kritērijiem, pārbaudē secināts, ka Šleseram bija tiesības neatbildēt uz jautājumiem, uz kuriem atbilde tika atteikta.

Jau ziņots, ka saistībā ar Šlesera komisijā sniegto informāciju, prokuratūra sāka divas pārbaudes. Viena pārbaude sākta pēc Saeimas deputāta un izmeklēšanas komisijas locekļa Andreja Judina (V) iesnieguma par Šlesera neatbildēšanu uz jautājumiem "oligarhu lietas" izmeklēšanas komisijā. Par šo pārbaudi tagad tapis zināms, ka kriminālprocesu nesāks.

Savukārt otrā gadījumā prokuratūra pārbaudīs, vai bijušais politiķis komisijas 30. oktobra sēdē sniedzis nepatiesas ziņas, apgalvojot, ka Zatlers zvanījis Šleseram un lūdzies atbalstīt viņa pārvēlēšanu Valsts prezidenta amatā uz otru termiņu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!