Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ar zināmu regularitāti saņem privātpersonu sūdzības par Rīgas bāriņtiesas lēmumiem attiecībā uz bērnu nošķiršanu no ģimenēm, kā arī arvien biežākas sūdzas par bāriņtiesas darbinieku attieksmi. Šogad arī Augstākā tiesa pieņēmusi vairākus blakus lēmumus lietās par Rīgas bāriņtiesu, norādot, ka ir iemesls apšaubīt bāriņtiesu darbinieku profesionalitāti, trešdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Latvijas Televīziju uzmeklējusi kāda māte no Rīgas. Vairāk nekā gadu savu astoņgadīgo dēlu Kristīne Rudzīte redz vien katru otro nedēļas nogali. Šādu lēmumu, ierobežot mātes saskarsmes tiesības, pieņēma Rīgas bāriņtiesa pēc tam, kad zēns piecus gadus bija dzīvojis tikai ar māti. Sākumā nedēļu rūpes par dēlu uzņēmās mamma, otru nedēļu tēvs, līdz bērnu vairs nevarēja sadalīt, un bāriņtiesa lēma par labu tēvam.
"Šobrīd man Rīgas bāriņtiesas rīcība šķiet ļoti tendencioza. Neitralitātes principu pārkāpjoša. Man nav nekādā mērā saprotama šī Rīgas bāriņtiesas rīcība. Katru otro nedēļu es satieku savu bērnu. Mēnesī četras dienas. Es esmu principā praktiski izolēta no viņa dzīves," televīzijai atklāj Kristīne.
Raidījumā atklāj, ka par šo gadījumu šobrīd ir sākusies tiesvedība. Rīgas bāriņtiesa skaidro, ka tai nav tiesību runāt par konkrētās lietas apstākļiem, tāpēc viedoklī ir skopa. "Bērns aug. Ja viņš sākumā dzīvo viena vecāka aizgādībā, tas nenozīmē, ka otrs vecāks nevar bērna audzināšanai kaut kādā brīdī pieslēgties. Ja bērns ir mazs, viņa dzīve arī ļoti strauji mainās. Tad viņš mājās dzīvo, tad viņš uzsāk bērnudārza gaitas, tad viņš uzsāk skolas gaitas," pauž Rīgas bāriņtiesas pārstāve Inese Ērgle.
"Prasība bija iesniegta tādēļ, ka tur tēva ieskatā māte kaut ko nav pildījusi, nav attiecīgi barojusi, nav vedusi uz tēva izvēlētajām nodarbībām. Tas nav pamats, lai mainītu bērnam dzīvesvietu un arī skolas gaitu uzsākšana nav pamats, jo mēs visi kaut ko sākam darīt. Ja bērns uzsāk nodarbības kādā citā pulciņā, tad arī jāmaina dzīvesvieta? Manuprāt, tas nav nopietni, nav tiesiski," uzskata Rudzītes advokāte Jeļena Averinska.
Tāpat advokāte pauž, ka bāriņtiesa nav vērtējusi, ka bērns no dzimšanas līdz piecu gadu vecumam dzīvoja ar māti. Bija jāvērtē, vai bērna interesēs būtu turpmāk satikt savu māti tikai katru otro nedēļas nogali, teikts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atzinumā. Pirms dažiem gadiem māte īslaicīgi palikusi bez darba un bez tuviniekiem, kas varētu palīdzēt. Bija arī parādi, kas bāriņtiesai lika šaubīties par to, vai viņa parūpēsies par dēlu. "Manuprāt, bāriņtiesas atzinums šai konkrētā lietā ir maksimāli bērna prioritātēm atbilstoši izvērtēts," spriež Ērgle.
"Mēdz gadīties, ka izskata visu, bet aizmirst kādu sīku detaļu, kas varētu arī ietekmēt lietas virzību uz priekšu," raidījumā pauž Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Laura Ķurbe.
Viņa skaidro, ka aptuveni 30 šāda rakstura lietas gadā izskata Augstākā tiesa. Tā ir galīgā tiesu instance, kura strīdus skata pat vairākus gadus pēc notikušā un pēc vairākām neatlaidīgām, garām tiesvedībām.
Raidījumā uzsver, ka aptuveni 15% gadījumu bāriņtiesas lēmumus atceļ. Šogad Augstākā tiesa pieņēmusi trīs blakus lēmumus, norādot uz kļūdām Rīgas bāriņtiesas lēmumos. Kādā lietā darbinieks neveica visas nepieciešamās darbības, jo beidzās viņa darba laiks. Kristīnes Rudzītes bāriņtiesas sēdes audio ierakstā dzirdams teiktais, lai viņa viedokli izsaka īsi un pārāk daudz laiku neaizņem, "jo tomēr bāriņtiesas darba laiks ir ierobežots".
"Tas ir absolūti nepieņemami, ja bāriņtiesas sēdē notiek šāda dzīšanās uz priekšu, lai sniegtu paskaidrojumus, liecības. Bāriņtiesas darbiniekiem, arī tiesu darbiniekiem ir jāsaprot, ka cilvēkiem, kuri ir atnākuši izšķirt kādu strīdu uz šo iestādi, ir tiesības uz bāriņtiesas laiku," pauž Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.
