Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto" nofilmējis kādu Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāju, brokastojot kopā ar personām, kuras bijušas iesaistītas fiktīvos darījumos.
Šis izmeklētājs saskaņā ar "de facto" ziņoto ir Ronalds Vītols, kam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes vadība uzticējusi izmeklēt kriminālprocesu, kas pērn uzsākts pēc LTV Ziņu dienesta sižetiem.
Raidījums pērn atklāja, ka bijušais finanšu policists Roberts Dirnēns un viņa brālis Kaspars Aleksandrovs no mātes – skolotājas – saņēma mantojumā pusmiljonu dolāru skaidrā naudā, kā arī vērtīgus īpašumus, taču šīs mantas legālā izcelsme tika apšaubīta.
Izmeklētājs Vītols VID sāka strādāt pirms trim gadiem – 2013. gada novembrī. Pirmajā darba gadā viņš iegādājies gandrīz jaunu auto, saņēmis divarpus tūkstošus eiro dāvinājumu no vecākiem un aizņēmies naudu no brāļa.
Aizvadītā gada martā "de facto" divus sestdienas rītus pēc kārtas Vītolu pieķēris brokastojam kopā ar shēmā iesaistītām personām. Viena no tikšanām ierakstīta arī video. Drīz pēc tam uzfilmētais materiāls nodots VID, lūdzot veikt pārbaudi saistībā ar šo faktu, apgalvo raidījums. Informācija līdz šim nav publiskota, lai VID dotu iespēju pārbaudīt savu darbinieku, skaidro "de facto". VID uz raidījuma jautājumiem atbild, ka sniegt par pārbaudi ziņas, liedz likums.
Īsi pēc kafejnīcas atvēršanas viens pēc otra sanāca aptuveni 10-12 cilvēku. Spriežot pēc izturēšanās, viņi ir savstarpēji pazīstami, un satiekas gana regulāri, spriež "de facto". Viens no pirmajiem ieradies Felikss Haidukovs, iespējams, kopā ar sievu Daigu Paviloni. Dažas minūtes vēlāk kompānijai pievienojas arī izmeklētājs Vītols kopā ar vēl pāris vīriešiem.
Iespējams, iepriekš tiesātais Haidukovs ir viena no centrālajām personām šajā kompānijā. Viņš un viņa dzīvesbiedre Daiga Pavilone bijušas amatpersonas vai īpašnieki vairākās firmās, kuras VID identificējis kā fiktīvu darījumu ķēdes posmus.
Piemēram, VID auditā aprēķināts, ka Pavilones firma "Prioritāte" pievienotās vērtības nodoklī un soda naudā nav samaksājusi gandrīz 50 tūkstošus eiro. Gan tiesa, gan audits uzskatīja, ka apstrīdētie darījumi bijuši fiktīvi. Tiesas spriedumu datu bāze atklāj, ka viens no "Prioritātes" darījumu partneriem bijusi Haidukova firma "Dorime". Papīri ar to formēti gan par betona piegādāšanu, gan reklāmas bukletiem, gan pasākuma organizēšanu, bet abas firmas tagad ir likvidētas.
Citā spriedumā, kur nodokļu uzrēķinus bija apstrīdējusi Haidukova pārstāvētā firma "Atlas pluss", tiesa secina: "Uz to, ka ir bijis izveidots fiktīvu uzņēmumu loks, kas tiek regulāri izmantots mākslīgu darījumu ķēžu veidošanā, netieši liecina arī apstāklis, ka šajā lietā iesaistītās komercsabiedrības un to pārstāvošās personas figurē arī vairākās citās administratīvajās lietās saistībā ar PVN uzrēķiniem". Tiesas ieskatos "Atlas pluss" apstrīdēto darījumu mērķis ir bijis priekšnodokļa ļaunprātīga izmantošana.
"Atlas Pluss" slēgusi darījumu ar izmeklētāju Vītolu, kurš no šobrīd Haidukova vadītās firmas iegādājies savu automašīnu "Chevrolet Cruze".
2013. gadā automašīnai divās dienās nomainījās pieci īpašnieki, tostarp – tā pārdota uz Igauniju un atpakaļ uz Latviju. Legālu ekonomisku pamatojumu šādam darījumam grūti ieraudzīt, uzsver raidījums.
Izmeklētājs Vītols uz "de facto" jautājumu, kas viņu saista ar Haidukovu un viņa kompāniju, atbildēja, ka pēc vārdiem un uzvārdiem norādītās personas viņš nepazīst.
Finanšu policijas priekšnieks Edijs Ceipe nesniedz ne apstiprinošu, ne noraidošu atbildi par to, vai pret Haidukovu ir sākti kriminālprocesi. Vai teorētiski personas, kas veic līdzīgus darījumus kā Haidukovs, ir interesanti VID, Ceipe atbild: "Noteikti ir, bet es nerunāšu par konkrēto personu. Tādas personas ir interesantas. Tās nonāk vai nu riska analīzes sistēmā – nodokļu auditā, vai izlūkošanas rīcībā par noziedzīga nodarījuma atklāšanu."
