Linda Brunava pēc bioloģijas maģistrantūras studiju beigām sākusi strādāt Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā. Pētniecei toreiz, pirms sešiem gadiem, maksāta minimālā alga. 2013. gada nogalē saņemts vilinošs piedāvājums nopelnīt vairāk kādā Eiropas atbalstītā projektā, taču ar nosacījumu, ka daļa algas jāatdod direktorei Ingai Jansonei.
Nu jau bijusī Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta pētniece raidījumam atzinusi, ka alga dalīta tā, lai 600 eiro viņai paliktu "uz rokas", bet atlikusī daļa jāatdod institūta jaunajai direktorei Ingai Jansonei. "Skaidroja ar to, ka tas nesmuki izskatās, ka tik liela alga un tev blakus kabinetā sēž cits pētnieks, kas nav ticis projektā, bet viņam ir tie knapi 400 alga. Ka vajagot solidarizēties un, vai man patiktu strādāt tā, ka visi uz mani skatīšoties, ka man ir , bet citiem nav. Būtībā izmantoja tādu morālu teroru," raidījumam direktores skaidrojumu atstāstīja pētniece.
Pētniece šaubījusies, taču Stendes institūta zinātniskās padomes priekšsēdētāja Sanita Zute aicinājusi piedāvājumu pieņemt, pamatojot to ar samaksātajiem nodokļiem. Eiropas projekts ilga pusotru gadu un Brunavai neesot bijis zināms, kur novirzīta viņas nestā nauda un, vai vēl kāds no iesaistītajiem atsakās no daļas savas algas.
Gadu Brunava naudu devusi direktorei, bet pēcāk par nepamatotas atlīdzības prasīšanu ziņojusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Birojs Stendē sācis izmeklēšanu par amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu KNAB aizdomās turēja gan zinātniskās padomes priekšsēdētāju Sanitu Zuti, gan direktori Ingu Jansoni.
Jansone gan raidījumam noliegusi, ka prasījusi un saņēmusi daļu no pētnieces algas, taču uz jautājumu, vai viņu kāds apmelo, atbildēt atteikusies, norādot, ka nekomentēs.
"Es viņai neko neesmu prasījusi. Un es šo jautājumu jau vienreiz izrunāju ar KNAB," sacīja Jansone, norādot, ka melnās kases arī neesot.
KNAB izmeklētāji Stendē atraduši melnās kases grāmatiņu, bet par "kreisajiem maksājumiem" liecinājusi Brunava un citi darbinieki. To pierādījušas arī bankas izdrukas. KNAB gan noticējis vadības skaidrojumiem, ka algas daļas nodošana direktorei bijusi labprātīga un ziedota labiem mērķiem. KNAB ierosināto kriminālprocesu šovasar izbeidzis.
Eiropas fonda projekta vadītāja Zute gan neslēpj, ka daļa pētnieku algām domātā nauda izlietota institūta ikdienas vajadzībām, piemēram, printerim, arī jaunām automašīnas riepām. Ar varu gan nevienam neesot spiests naudu atdot. Visi par to zinājuši. Tādā veidā esot izlīdzināts iestādes budžets, un vienlaikus mazināta sociālā spriedze darbinieku vidū.
Zute arī daļu savas algas esot maksājusi melnajā kasē, ko pati dēvē par fondu.
Inovatīvā pieeja Eiropas fonda naudām pēc Zutes stāstītā sākusies krīzes gados, kad stipri sarucis Zemkopības ministrijas dotais finansējums institūtam. Ministrija gan ir nepatīkami pārsteigta par šādu informāciju. Atbalsts tiešām iepriekš samazinājies, taču konkrētajā 2013. gadā ministrija piešķīrusi pusmiljona finansējumu Stendei, jo uzskatījusi tā pētījumus par nozarei būtiskiem.
Projekta, kurā notikusi šmaukšanās, budžets bijis gandrīz pusmiljons eiro. Tā laikā pētnieki skaidrojuši, kā graudaugi palīdz zarnu slimību prevencijā. Algām no šī projekta tērēti teju 280 000 eiro. No Stendes projektā iesaistījušies astoņi darbinieki. Ja visi devuši savu artavu melnajā kasē, tad neattaisnoti šajā projektā varētu būt vismaz 30 000 eiro, aprēķinājis raidījums.
Projekta administrētāja Valsts izglītības attīstības aģentūra par to neko nezina. Lai gan projekta uzraudzībai jāturpinās vēl piecus gadus pēc tā pabeigšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
