Rīgas Brīvostas pārvaldes paustā informācija, ka "Valsts kontroles atzinumus tā pārsūdzējusi tiesā, un Augstākā tiesa to pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības, kas Latvijā ir bezprecedenta gadījums" neatbilst patiesībai, ko apliecina tiesas nolēmums, portālam "Delfi" sacīja Valsts kontroles (VK) sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Kozlovska.
AT 1. augustā pieņēmusi lēmums atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru Rīgas brīvostas prasības pieteikums netika pieņemts izskatīšanai. AT lēmums nav pārsūdzams.
Līdz ar to VK uzskata, ka Rīgas brīvosta nekorekti interpretējusi ziņojumā paustos secinājumus par to, ka Krievu salas projekta īstenošana nesasniegs tos mērķus, kas definēti no vides aizsardzības viedokļa.
Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs norādījis, ka, izstrādājot projektu, veikti visi nepieciešamie ietekmes uz vidi novērtējumi un pārbaudes, ko "atbilstoši likuma un Eiropas Komisijas (EK) prasībām veikuši kompetenti vides speciālisti". Taču VK ieskatā šāds arguments nav pamatots – VK ir norādījusi, ka projektā plānotie vides un gaisa piesārņojuma mērķi var netikt sasniegti, jo pretēji projektā paredzētajam Rīgas brīvosta nav spējusi nodrošināt visas ostu darbības pārcelšanu no pilsētas centra.
Proti, iedzīvotāji tiks atbrīvoti tikai no ogļu pārkraušanas piesārņojuma, tomēr piesārņojums no citām darbībām paliks. Tāpat Rīgas brīvostas neizdarību dēļ netiks sasniegts mērķis pilnībā atbrīvot pilsētas centru un vecpilsētai pieguļošu teritoriju pilsētas attīstības vajadzībām, kā to pie projekta iesniegšanas paredzēja pieņemtais pilsētas attīstības plāns, norāda VK.
VK arī atgādina, ka Rīgas brīvosta publiski norādījusi uz to, ka projekta īstenošanā visas izmaiņas saskaņotas ar EK, kas savukārt nevienā brīdī neesot norādījusi uz kādiem pārkāpumiem vai neatbilstībām. Vienlaikus VK atklāj, ka pašlaik nav nekādu EK saskaņojumu veiktajām projekta izmaiņām.
Finanšu ministrija ir īstenojusi saraksti ar EK un organizāciju par kopējo palīdzību projektu sagatavošanai Eiropas reģionos (JASPERS), kurā EK pārstāvji norādījuši, ka pašlaik nesniegs oficiālu EK viedokli par projekta īstenošanas atbilstību. Viedokli EK sniegs tikai pēc visu projekta noslēguma dokumentu iesniegšanas EK, kas tiek plānots 2019. gadā.
EK ir paturējusi tiesības vērtēt projektu kopumā, pēc tā noslēgšanas un visu dokumentu iesniegšanas, pēc kā arī pieņems lēmumu par izmaksu attiecināmību 77 miljonu eiro apmērā. VK aicinājusi Finanšu ministriju saņemt rakstisku saskaņojumu no EK.
Savukārt attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu projekta īstenošanā Rīgas brīvosta pauda, ka VK revidenti ziņojuma secinājumos vērsuši uzmanību uz brīvostas darbinieku kapacitātes trūkumu projekta īstenošanā, iesakot palielināt projekta komandas kapacitāti. Arī šajā gadījumā VK jāsecina, ka sagatavotais revīzijas ziņojums nav pietiekami uzmanīgi lasīts.
"Ja Rīgas brīvostas pārvaldes speciālisti būtu pietiekami detalizēti iepazinušies ar ziņojumu, viņi saprastu, ka VK pārmetumi ir veltīti tikai par tiem ārpakalpojumiem, kuri projekta gaitā pirkti, dublējot Rīgas brīvostas pārvaldes darbiniekiem jau noteiktas funkcijas, par kuru pildīšanu tie saņem atalgojumu. Tas likumā nav atļauts. Protams, redzot kā sākotnējos gados brīvostai ir gājis ar šī projekta vadību, nav brīnums, ka ugunsgrēka režīmā ir bijusi nepieciešamība nepārtraukti kaut ko glābt ar ārpakalpojumiem, tomēr tas ne mazākā veidā neattaisno izmaksas, kas tādējādi radušās," skaidrojusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Par veiktās atklātās noliktavas pārcelšanu Rīgas brīvostas iepriekš teikto VK norāda, ka šādā situācijā informācija no Rīgas brīvostas nav sniegta pilnīgi. VK pauž, ka neparedzētie izdevumi miljona eiro apmērā nebūtu bijuši, ja pati Rīgas brīvosta nebūtu saskaņojusi noliktavas izbūvi un noskatījusies, kā tā pašu acu priekšā tiek būvēta. VK norāda, ka Rīgas brīvosta apzinājusies, ka konkrētā teritorija paredzēta Krievu salas projekta attīstībai, bet saskaņojusi noliktavas izbūvi. Tieši šis ir viens no jautājumiem, kur Rīgas brīvostas atbildība tiks vērtēta sāktajā kriminālprocesā.
Jau ziņots, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde nolēmusi sākt kriminālprocesu par iespējamiem kriminālpārkāpumiem Rīgas brīvostā.
Iepriekš ENAP, pamatojoties uz Valsts kontroles secinājumiem, sāka resorisko pārbaudi. Tagad Valsts policija pieņēmusi lēmumu par to, ka VK ziņojumā minētie apstākļi ir jāvērtē kriminālprocesā. Kriminālprocess pašlaik kvalificēts pēc Krimināllikuma nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā", skaidroja Valsts policijā.
Pēc šīs informācijas publicēšanas masu medijos, Rīgas brīvosta nāca klajā ar paziņojumu, ka neatzīst Valsts kontroles atzinumā norādītos pārmetumus un līdz ar to nesaskata pamatu kriminālprocesa sākšanai par iespējamiem kriminālpārkāpumiem projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" īstenošanā.
Savā paziņojumā Rīgas brīvosta vairākkārt uzsvēra, ka VK atzinumus tā pārsūdzējusi tiesā, un Augstākā tiesa (AT) to pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības, un Latvijā tas ir bezprecedenta gadījums.
