Foto: F64

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess pret Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču ir saistīts ar 2013.gada notikumiem un šobrīd likvidējamo "Trasta komercbanku" (TKB), bet aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam bijusi "savedēja loma", atsaucoties uz izmeklēšanas versiju, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

KNAB aizdomas pret Rimšēviču ir par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, bet otrs februāra vidū sāktajā kriminālprocesā aizdomās turētais ir uzņēmējs Martinsons, kuram KNAB inkriminē kukuļņemšanas atbalstīšanu. Abi aizdomas noraida.

Raidījuma "de facto" iegūtā informācija par notikumiem, kurus tagad pēta korupcijas apkarotāji, ļauj izvirzīt versiju par lietas fabulu, taču atsevišķas detaļas, kas varētu apdraudēt izmeklēšanu, "de facto" pagaidām nepublisko.

"de facto" esot zināms, ka saskaņā ar izmeklēšanas versiju lietā Martinsonam bijusi tāda kā savedēja loma. Politikas un biznesa aprindās par "lietu kārtotāju" dēvētais uzņēmējs bijis tas, kas palīdzējis nodibināt kontaktu starp Rimšēviču un ar TKB cieši saistīto personu vai personām.

Martinsons kalpojis kā sava veida garants, kas abām pusēm ļautu savstarpēji uzticēties un novērstu bažas par iespējamām provokācijām ar tiesībsargu iesaisti. Tas esot palīdzējis – tieši tāpēc KNAB šobrīd runā par vairāk nekā 100 tūkstošu eiro kukuļa iespējamo pieņemšanu no Rimšēviča puses, vēsta raidījums.

Kā atgādina "de facto", TKB pārstāvji ir ierauti vairākos kriminālprocesos par naudas atmazgāšanu, un šajās Valsts policijas izmeklētajās lietās izdevās iegūt būtiskas liecības no bankas bijušās vadības loka, kas arī bija iemesls KNAB aktivitātēm.

Raidījums min, ka tāpēc ir apšaubāma Rimšēviča darbavietas un māju kratīšanas, viņa aizturēšanas un aizdomās turētā statusa piemērošanas saistība ar Latvijas Bankas prezidenta versiju par vairāku komercbanku koordinētu uzbrukumu viņam kā cīnītājam ar naudas atmazgāšanu.

TKB licence ir anulēta pirms diviem gadiem. Eiropas Centrālā banka to izdarīja pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma, jo ilgstoši tika pieļauti nopietni pārkāpumi vairākās svarīgās bankas darbības jomās. "Ļoti ilgu laiku bankai ir bijusi izrādīta bezprecedenta pretimnākšana," tolaik paziņoja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

"de facto" zināms, ka patiešām par iespējamām problēmām no FKTK puses bažas TKB bijušas jau senāk. "Te parādās LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējamā loma. Viņa oficiālajos pienākumos banku uzraudzība neietilpst jau vairākus gadus, taču var piedalīties regulatora sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Turklāt LB prezidentam ir būtiska loma FKTK vadītāja un vadītāja vietnieka izvēlē – proti, kandidatūras uz šiem amatiem Saeimas balsojumam piedāvā LB prezidents kopā ar finanšu ministru," vēsta raidījums.

Tāpat Rimšēvičam, kurš LB vada jau septiņpadsmito gadu, ir plaši sakari Latvijas politikas un biznesa aprindās, ko atzīst arī viņš pats. Pazīstams Rimšēvičam ir arī uzņēmējs Martinsons, kurš vismaz agrāk, pirms biznesa nonākšanas viņa ģimenes locekļu rokās, savulaik bija redzams spēlētājs vairākās jomās. Arī kādreiz samērā vaļīgi regulētajā nebanku aizdevumu jeb ātro kredītu nozarē.

Raidījums atzīmē, ka tas, kāds bijis KNAB ieskatā iespējami dotā kukuļa iespaids uz TKB darbu, droši zināms nav. Tomēr pēc pāris gadiem bankai sākušās problēmas, kuras atrisināt vairs neesot bijis tik viegli.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sāka izmeklēt krimināllietas par TKB iesaistīšanos naudas atmazgāšanā, pie aizdomās turēto statusa tika gan bankas darbinieki, gan vadības pārstāvji.

TKB bijušās vadības komandas, kā arī lielākā īpašnieka Igora Buimistera pilnvarotais pārstāvis "de facto" pavēstīja, ka neviens no viņa klientiem nepiekrīt sniegt publisku viedokli. Tomēr "de facto" zināmais ļauj minēt, ka kādam no policijas izmeklēšanas pagurušajam ienāca prātā sniegt liecības, kas, kā izrādījās, varētu lieti noderētu KNAB.

Raidījums atzīmē, ka nav izslēgts, ka tieši šis "Trasta komercbankas" piemērs KNAB priekšniekam Jēkabam Straumem licis nākt klajā ar šādu aicinājumu pirmdienas preses konferencē: "Es vēlos īpaši aicināt kredītiestāžu pārstāvjus, kuriem ir jebkāda informācija par kukuļdošanu vai izspiešanu, ziņot par to KNAB. Vēlos norādīt, ka saskaņā ar Krimināllikuma 324.pantu, persona, kura devusi kukuli, var atbrīvot no kriminālatbildības, [ja tā par par notikušo labprātīgi paziņo]."

Netieši to, ka KNAB lieta ir saistīta ar TKB, apliecina arī pats Ilmārs Rimšēvičs, kurš kategoriski atsakās par šo bijušos kredītiestādi runāt, lai gan plaši komentē citas bankas, piemēram, "Norvik banku" un "ABLV Bank".

Krimināllietas par iespējamo kukuļošanu un naudas atmazgāšanu klientu interesēs nav vienīgās, kas šobrīd ir saistītas ar TKB, atzīmē raidījums, piebilstot, ka arī bankas maksātnespējas process, kuru vadīja nu jau bijušais administrators Ilmārs Krūms, piesaistīja tiesībsargu uzmanību.

Tagad Krūmam ir piemērota apsūdzība par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Prokuratūras ieskatā, grupas sastāvā bijis arī cits bijušais administrators, no apcietinājuma nesen atbrīvotais Māris Sprūds.

Šīs lietas atklāšanā policija cieši sadarbojās ar KNAB. Rimšēvičs šonedēļ atzina, ka Sprūds pie viņa mēdzis nākt runāt par dažādiem likumprojektiem, taču ne par maksātnespējas lietām, atgādina "de facto".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!