Lai gan deputāti izteicās par šo jautājumu, tomēr pēc atsevišķu tautas kalpu viedokļu uzklausīšanas Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz trešdienai, 20. jūnijam, pulksten 10.

Ceturtdien Saeima bija plānojusi skatīt divus identiskus lēmumu projektus, kuros prasīta Rasnača demisija.

Vienu bija iesnieguši "No sirds Latvijai" deputāti Romāns Mežeckis, Inguna Sudraba un Aivars Meija, "Saskaņas" deputāti Jānis Urbanovičs, Sergejs Potapkins, Ivans Ribakovs, Mihails Zemļinskis, Jānis Ādamsons, Jānis Tutins, Aleksandrs Jakimovs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Romans Miloslavskis, Boriss Cilevičs un Vladimirs Nikovs, kā arī "KPV LV" deputāts Artuss Kaimiņš.

Otra lēmuma projekta iesniedzēji bija parakstījuši Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas un pie tās saistītie deputāti: Juris Viļums (LRA), Nellija Kleinberga (LRA), Mārtiņš Šics (LRA), Rihards Melgailis (LRA), Varis Krūmiņš (LRA), Jānis Ruks (LRA), Inga Bite (LRA), Silvija Šimfa, Edvards Smiltēns un Arvīds Platpers.

Mežeckis sacīja, ka pēdējo nedēļu notikumi rada trauksmes sajūtu, kā arī novērojama ilgstoša maksātnespējas procesa degradācija.

Mežeckis skaidroja, ka pēc nesen notikušās maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības esot runājis ar cilvēkiem un viņu šokējusi atbilde, kas liecinājusi, ka vairākums domājis, ka šādu iznākumu maksātnespējas administrators bija pelnījis.

"Nevaru tam piekrist, bet varu saprast, kāpēc viņi tā domā," sacīja deputāts, piebilstot, ka cilvēki grib normālu dzīvi valstī, kur visiem ir vienādas iespējas un normāli strādājot ir iespējams nopelnīt pārtikušu dzīvi.

Mežeckis pauda, ka ne jau ar godīgu darbu maksātnespējas administratori nopelnījuši savus limuzīnus, jahtas un villas. Viņaprāt, katrs cilvēks instinktīvi sajūt netaisnību, un tiek iedragāta ticību tam, ka dzīvojam taisnīgā valstī.

Mežeckis pauda, ka uzticēšanās ir atkarīga no valsts vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un izvēlēm, un patlaban viņš saredz divas iespējas. Viena ir sākt maksātnespējas sistēmas attīrīšanos, sākot ar tieslietu ministru. Otra iespēja ir izvēlēties principu "vārna vārnai acī neknābj". Tāpat Mežeckis sacīja, ka, ja korumpētajā vidē izmaiņu nebūs, tad cilvēki ies akcijās, mītiņos un protestos. "Nelikumības var notikt daudzus gadus tikai tāpēc, ka visi zina, bet visi klusē," pauda deputāts.

Pēc Mežecka tribīnē kāpa Rasnačs, kurš norādīja: "Šis negodīgais daudzmiljonu bizness ir aizskāris tos, kuri ir saistīti ar kriminālām aprindām. Šis bizness bija saistīts ar daudziem no tiem cilvēkiem, no tiem 118 administratoriem, kuri ir zaudējuši mandātu. Un, protams, turpinot šīs reformas, šo biznesu zaudēs vēl vairāki."

Ministrs atgādināja, ka 2017. gada jūnijā notika noziedzības novēršanas padomes sēde, kurā tika pieteikts karš ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem. Pērn jūnijā aizturēts un apcietināts arī maksātnespējas administrators Māris Sprūds. "Ir cilvēki, kuriem ir izdevies atbrīvoties no apcietinājuma pirms apsūdzības celšanas tiesā. Un, protams, ka viņi ietekmēs tās partijas un tos deputātus, kuriem ir kaut kāda saikne ar konkrēto biznesu," pauda ministrs.

Rasnačs uzsvēra, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) attīsta savu kapacitāti un turpina aktīvas darbības, savukārt Maksātnespējas administrācija Valsts policijā vērsusies ar 35 iesniegumiem par iespējamām noziedzīgām darbībām, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā iesniegti septiņi iesniegumi.

"Par ko tas liecina? Tas liecina, ka valdība ir nopietni ķērusies pie noziegumu apkarošanas," uzsvēra ministrs, sakot, ka maksātnespējas reformas ir jāturpina. "Mēs esam uz pareizā ceļa un neviens mani no ceļa nenovērsīs. Ne "apmaksātie pastnieki", ne cilvēki, kas bēg no televīzijas tiešraides," akcentēja tieslietu ministrs.

No viņa teiktā izriet, ka 118 sertifikātu zaudējušie maksātnespējas administratori iekļaujas vienā no trīs kategorijām. Ir tādi, kas palikuši bez sertifikāta saistībā ar kriminālprocesu. "Vai agrāk bija šādi kriminālprocesi? Nebija. Kāpēc nebija? Tāpēc, ka administrācijas vadība cieši nesadarbojās nedz ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu pārvaldi, nedz ar KNAB, nedz ar Valsts ieņēmumu dienestu. Šis personu loks ir apzināts, un ļoti iespējams, ka viņas var papildināt to cilvēku rindas, kuri šobrīd virza... kuri ir saistīti ar tiem, kuri šobrīd virza manu demisiju," pauda Rasnačs.

Otrs iemesls ir stingrais kvalifikācijas eksāmens un saistībā ar to liels skaits administratoru palicis bez sertifikāta. Trešais iemesls – administrators secinājis, ka tā nav pamatnodarbošanās, bet prasa lielāku, atbildīgāku un godprātīgāku pieeju. Līdz ar to personas atteikušās no sertifikāta, lai nodarbotos ar savu pamatdarbu.

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga uzsvēra, ka apvienība šīs Saeimas sasaukumā jau otro reizi iesniegusi Rasnača demisijas pieprasījumu.

"Jau pirmajā demisijas pieprasījuma laikā LRA norādīja uz būtiskiem trūkumiem, tai skaitā maksātnespējas administratoru darbībā un arī citās Tieslietu ministrijas pārraudzības sfērās un nespēja šos trūkumus novērst," norādīja parlamentāriete.

"Pēc visām LRA norādēm par ministra neatbilstību, koalīcija tomēr viņu pasargāja un ļauj darboties. Rezultātā mums atkal jāsecina, ka līdzšinējais ministra darbs ir kvalificējams kā bezdarbība, kuras rezultātā esam nonākuši situācijā, kad maksātnespējas administrēšana ir pārvērsta par vērienīgu multimiljonu politbiznesu," turpināja Kleinberga.

"Sabiedrībā vēl mēdz teikt tā – lai saprastu, kā ikdienā dzīvo un strādā, un savas problēmas risina amatpersonas, ir lietderīgi, tā teikt, iekāpt viņu kurpēs un pastaigāt, lai saprastu. LRA pirms otrā demisijas pieprasījuma tieši to arī mēģināja darīt. Iesniedzot savu pieprasījumu vēlāk nekā pirmā deputātu grupa. Un mums, pastaigājot šajās kurpēs, nācās secināt, ka tās noteikti ir stipri par mazu ministra kājas izmēram. Un žēl, ka ministram viņas tik ļoti patīk, ka grūti novilkt, jo vienkārši skaistas, un grūti izkāpt, jo tomēr pirktas par naudu," skaidroja LRA frakcijas vadītāja.

Tribīnē kāpa arī deputāts Valdis Kalnozols (ZZS). Viņš vaicāja deputātiem: "Vai jums pēdējos gados ir bijusi izdevība izjust uz savas ādas tieslietu jomu?". Parlamentārietis atzina, ka viņam ir izdevies šo jomu izjust uz savas ādas.

Viņš pauda, ka balsos atbilstoši ZZS frakcijai, atbalstot valdības stabilitāti. Viņš gan atgādināja, ka tieši Rasnačs ir atbildīgs par tieslietu jomā valdošo nekārtību. Kalnozols aicināja tieslietu ministru aktīvi un enerģiski sakārtot jomu, vai arī viņš būs nākamais neuzticības izteicējs Rasnačam.

"Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri informēja klātesošos, ka viņa vadītā frakcija nav apmierināta ar Rasnača darbu pēdējā laikā. Frakcijas deputāti ir neapmierināti ar to, kā veicas maksātnespējas jomas sakārtošana. Viņš atzina, ka "Vienotības" frakcijai nav labas attiecības ar Tieslietu ministriju.

Abu Meri uzsvēra, ka nevar veidot jaunu valdību pirms vēlēšanām, tas novestu pie politiskas krīzes. "Mēs nemīlam Rasnaču, mēs nemīlam viņa darbību, bet es neaicinu nekādā gadījumā uz to atbalstu [balsot "par" demisijas izteikšanu], jo mēs tādā gadījumā atbalstām tikai tīru populismu un nekādu valstiski atbildīgu lēmumu," pauda deputāts.