Foto: DELFI
Augstākās tiesas (AT) Senāts 30.aprīlī rakstveidā skatīs pieteicēju Andreja Dovguško un Ineses Bīnemanes kasācijas sūdzības strīdā ar Uzņēmuma reģistru (UR) par atteikšanos reģistrēt biedrību "Komunisma atbalsta kustība Latvijā".

Kā iepriekš norādīja UR referente komunikāciju projektu jautājumos Sandra Notruma, viens no biedrības statūtos norādītajiem mērķiem ir veicināt komunisma ideju atbalstīšanu. 2009.gadā, izskatot iesniegtos dokumentus, UR valsts notārs un pēc tam galvenais valsts notārs atteica pieteiktās biedrības reģistrāciju, jo tās statūtos noteiktais biedrības mērķis un nosaukums ir pretrunā ar Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī iesniegti savstarpēji pretrunīgi dokumenti.

UR norādīja, ka no likuma par "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 1.panta izriet, ka ar likuma spēku komunistiskā kustība ir atzīta par noziedzīgu, jo tās ideoloģija rada totalitārus režīmus un politiskas represijas, tādā veidā apdraudot citu cilvēku tiesības, valsts iekārtu, sabiedrības drošību un arī labklājību.

UR secināja, ka biedrības dibinātāju norādītā norobežošanās no Latvijas Komunistiskās partijas nenozīmē, ka pati komunistiskā kustība un tās ideoloģija ar to kļūst mazāk noziedzīga. Likumdevēja mērķis ir nosodīt totālo vienpartijas ideoloģiju, tās ideju paudēju Latvijas Komunistisko partiju un pašu komunistisko režīmu, lai turpmāk netiktu apdraudētas Latvijas pamatvērtības. Savukārt biedrības dibinātāju iecere veicināt komunisma idejas nonāk pretrunā ar iepriekš minēto likumdevēja mērķi.

Tāpat UR savā atzinumā paskaidroja par UR izveidojušos praksi, ka katru galvenā valsts notāra lēmumu, kurā risināts aktuāls tiesību piemērošanas jautājums, nodod izvērtēšanai atzītiem tiesību nozares speciālistiem. Uzklausot tiesību ekspertus Jāni Lazdiņu un Romānu Apsīti, tika secināts, ka Latvijas likumi nepieļauj komunistisku kustību veidošanu un komunistiskās ideoloģijas sludināšanu, izplatīšanu un popularizēšanu.

Pieteicēji vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu - biedrības reģistrēšanu -, norādot, ka ir nepamatoti ierobežotas viņu vārda un biedrošanās brīvības. Senātam jāvērtē, vai šādi ierobežojumi ir noteikti ar likumu, vai tie attaisnoti ar leģitīmu mērķi un ir samērīgi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!