"Pērkoņkrustiešu" līdera Igora Šiškina nodomos, pērn oktobrī iegādājoties sprāgstvielas, bija tās izmantot akcijās pret NATO, Cēsīs dzīvojošajiem Ķīnas tautas pārstāvjiem un seksuālajām minoritātēm 2015.gada Eiropraida laikā, svētdien vēsta LTV raidījuma "de Facto", kura rīcībā nonācis Drošības policijas (DP) iekšējais ziņojums.
Kādi ir iestādes savāktie pierādījumi, nav zināms un DP par izmeklēšanu raidījumam nekādus komentārus nesniedz.
Šiškins DP iegūto informāciju sauc par pieņēmumiem un skaidro, ka sprāgstvielas bijušas nepieciešams bebru aizsprostu likvidēšanai pie viņa mājām. "Manu versiju neviens pat nepārbaudīja. Nenopratināja traktoristu, kas varēja apliecināt, ka pļava pavasarī bija applūdusi," raidījuma norāda Šiškins.
Šiškins raidījumam nenoliedz sprāgstvielu iegādes faktu, min, ka gribēja pirkt tikai degauklu, bet pārdevējs, kurš strādāja drošības iestādes labā, "piesvieda" arī trotilu.
Saskaņā ar celto apsūdzību, "pērkoņkrustieša" mašīnā un mājās izmeklētāji atrada arī revolverus, pneimatiskās šautenes, bises, mašīnpistoli un vairāk nekā 1600 dažāda kalibra patronas. Kā neatļautu mantu vīrietis glabājis arī spiegu pildspalvu - rakstāmo ar iebūvētu videokameru un mikrofonu.
Ieroču arsenālu Šiškins esot turējis kolekcijai un pašaizsardzībai, jo pēc 16.marta un 9.maija pasākumiem, kuros viņš parasti aktīvi piedalījies, ģimenei izteikti draudi, vēsta raidījums.
Šiškins līdz šim bijis notiesāts divas reizes - 1991.gadā - arī pēc šaujamieroču un spridzekļu panta, bet 2000.gadā – par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu krimināllietā par tā sauktā Uzvaras pieminekļa spridzināšanu, kurā divi nelegālās "Pērkonkrusta" organizācijas biedri gāja bojā.
Vienlaikus DP ar prokuratūras palīdzību vēlas izbeigt Šiškina pārstāvētā nacionālradikālā "Gustava Celmiņa centra" darbību, kā iemeslu minot biedrības darbošanos pret Latvijas Republikas pamatvērtībām, atgādina raidījums.
"De facto" rīcībā esošajā ziņojumā drošības iestāde piesauc pirmskara pērkoņkrustiešu līdera Gustava Celmiņa un Šiškina antisemītiskos izteikumus un biedrības rīkotās paramilitārās mācības, kas radot lielus riskus nacionālajai drošībai. Pirms gada notikušajos treniņos ap 30 Gustava celmiņa centra, skinhedu kustības un citu radniecīgu organizāciju biedri apguva tuvcīņas paņēmienus, meta mērķos nažus un cirvjus, šāva ar arbaletu un citiem ieročiem. Treniņnometnes bija nepieciešamas biedrības kaujas spēju palielināšanai, lai nepieciešamības gadījumā viņi varētu izraisīt un piedalīties fiziskā konfrontācijā, raksta Drošības policija.
"Tā ir patriotiskā audzināšana. Kur ir disciplīna, tur ir izdošanās," minēto komentē Šiškins.
Pirmais piegājiens prokuratūrai gan bijis neveiksmīgs. Apgabaltiesa atteikusi pieņemt prasību par "Gustava Celtmiņa centra" aizliegšanu, uzskatot, ka lieta ir piekritīga zemāka līmeņa tiesai. Prokuratūra par tai nelabvēlīgo lēmumu iesniegusi protestu.
