Viņa skaidroja, ka lieta ierosināta par Krimināllikuma 237.1 panta otrās daļas, redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 1. decembrim, atbilstību Satversmei. Tāpat tiek apstrīdēta Ministru kabineta (MK) "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu" pielikuma apakšpunkts, redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada 28. novembra līdz 2014. gada 23. janvārīm, kas noteica, ka iekārtas un ierīces operatīvo darbības pasākumu traucēšanai ir speciālie indikatori, speciālie lokatori, skeneri, skrembleri, speciālie frekfenču mērītāji un plaša frekfenču diapazona trokšņu ģeneratori.

Lieta ierosināta pēc Mareka Belugas pieteikuma. Viņš atzīts par vainīgu apstrīdētajā Krimināllikuma normā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, jo savā darbavietā glabājis apstrīdētajā MK noteikumu normā minēto ierīci.

Belugas ieskatā, apstrīdētā Krimināllikuma norma neesot paredzējusi atbildību par tādas ierīces, kas nav domāta operatīvās darbības veikšanai, bet tās traucēšanai, aprites aizlieguma pārkāpšanu. Tādējādi viņš esot notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī neesot bijis tieši paredzēts likumā. Turklāt apstrīdētā Krimināllikuma norma neesot pietiekami skaidra un saprotama, lai uz tās pamata sauktu personu pie kriminālatbildības.

Pieteikuma iesniedzēja ieskatā apstrīdētā Krimināllikuma norma neatbilstot Satversmes 90. pantam, 92. panta otrajam teikumam. Savukārt apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilstot Satversmes 92. panta otrajam teikumam.

ST ir uzaicinājusi Saeimu un Ministru kabinetu līdz šī gada 13. augustam iesniegt ST atbildes rakstus ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir šī gada 13. novembris.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Jau vēstīts, ka 13. aprīlī Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas notiesājošo spriedumu lietā par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu, pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja.

Līdz ar AT lēmumu spēkā stājies apsūdzētajam noteiktai sods - naudas sods desmit minimālo mēnešalgu apmērā, proti, 3800 eiro, atņemot tiesības veikt jebkādas darbības ar stratēģiskās nozīmes precēm uz vienu gadu.

AT lēmumā norādīja, ka apelācijas instances tiesa, atsaucoties uz konkrētiem lietā iegūtiem un tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, ir konstatējusi apsūdzētā darbībās visas Krimināllikuma 237.1 panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Tiesa atzinusi iegūtos pierādījumus par pietiekamiem apsūdzētā vainas konstatēšanai, un tiesai nav radušās saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu.

Apsūdzībā norādīts, ka vīrietis iegādājies speciāli radītu ierīci ar četrām antenām - plaša diapazona trokšņu ģeneratoru, kas saskaņā ar likuma normām atbilst ierīcei operatīvās darbības pasākumu traucēšanai. Neskatoties uz to, ka vīrietis nebija saņēmis atļauju no Drošības policijas, viņš to uzglabāja savā darba kabinetā.

Jau vēstīts, ka kasācijas sūdzību lietā iesniedza apsūdzētais un viņa aizstāvji.

Pirmās instances tiesa, izskatot lietu atzina apsūdzēto par nevainīgu, taču apelācijas instances tiesa atcēla šo spriedumu.

Ar apelācijas instances spriedumu apsūdzētais tika atzīts par vainīgu sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 237.1 panta otrās daļas, tas ir, par to, ka viņš pārkāpa sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas ierīces aprites aizliegumu.

Lietā bija aktualizēts jautājums par apsūdzētā vainu un darbību kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 237.1 panta otrās daļas.