Foto: Itar-Tass/Scanpix

Pērn stājies spēkā spriedums, ar kuru sešu gadu un sešu mēnešu cietumsods tika piespriests kādreizējam Rīgas Speciālo uzdevumu milicijas vienības jeb OMON darbiniekam Mihailam Sevastjanovam.

Kā liecina ieraksts Tiesu informatīvajā sistēmā, spriedums stājās spēkā pērn septembrī. Tomēr arī Sevastjanovs ir izsludināts meklēšanā, jo nav zināma viņa atrašanās vieta.

Apgabaltiesa nosprieda apsūdzēto atzīt par vainīgu Latvijas Kriminālkodeksa 59.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Šis pants par pretvalstisku darbību paredzēja sodīt ar brīvības atņemšanu no desmit līdz 15 gadiem un mantas konfiskāciju.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa šā gada 12.februārī piesprieda bijušajam Rīgas Speciālo uzdevumu milicijas vienības jeb OMON darbiniekam Mihailam Brujam sešu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu.

Kā toreiz norādīja tiesas preses sekretāre Inta Šaboha, Rīgas apgabaltiesa nosprieda apsūdzēto atzīt par vainīgu Latvijas Kriminālkodeksa 59.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un kā galīgo sodu viņam noteica brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un sešiem mēnešiem bez mantas konfiskācijas. Tiesa arī nosprieda drošības līdzekli - apcietinājumu - atstāt negrozītu un soda izciešanas termiņu skaitīt no apsūdzētā aizturēšanas brīža.

Pilns tiesas spriedums būs pieejams 26.februārī, un to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Patlaban gan tiesai nav zināma Bruja atrašanās vieta, viņš ir izsludināts meklēšanā. Kriminālprocesa likums nosaka, ka tiesnesis var atjaunot iztiesāšanu arī tad, ja ir saņēmis informāciju par to, ka apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma.

Krimināllieta Sevastjanova un Bruja apsūdzībā Rīgas apgabaltiesā nonāca 1997.gada 28.februārī. Minētā krimināllieta vairākkārt tika nozīmēta izskatīšanai tiesas sēdēs.

Kā norādīts Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 23.aprīļa lēmumā, Brujs atradās bezvēsts prombūtnē, tāpēc tiesa pieņēma lēmumu kriminālprocesu pret apsūdzēto Bruju izdalīt atsevišķā tiesvedībā, kurā tiesvedība tika apturēta līdz apsūdzētā atrašanai. Tiesvedība lietā tika atjaunota ar 2014.gada 8.oktobra tiesneses lēmumu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Rīgas apgabaltiesa 2006.gadā piesprieda bijušajam OMON kaujiniekam Vjačeslavam Sorokinam reālu piecu gadu brīvības atņemšanu. Tiesa atzina, ka Sorokina vaina pierādīta septiņās epizodēs no 1991.gada 14.janvāra līdz 21.augustam. Sorokins bija piedalījies Iekšlietu ministrijas apšaudē, Latvijas Televīzijas studijas un Augstākās milicijas skolas Rīgas fakultātes ieņemšanā, autotransporta dedzināšanā un apšaudē pie Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem.

Notiesātā dalība konstatēta apšaudēs, kurās gāja bojā operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne, civiliedzīvotāji Roberts Mūrnieks, Edijs Riekstiņš un citi. Sorokins pielietojis arī fizisku vardarbību pret brīvprātīgo kārtības sargu vienībām, teikts spriedumā.

Jau ziņots, ka OMON krimināllietā apsūdzības celtas 15 personām. Saistībā ar 1991.gada notikumiem omoniešiem izvirzītas apsūdzības pēc Kriminālkodeksa 59.panta, kas par pretvalstisku darbību paredz brīvības atņemšanu no desmit līdz 15 gadiem un mantas konfiskāciju. Bijušos milicijas darbiniekus apsūdz par to, ka viņi piedalījušies darbībās, lai gāztu Latvijas likumīgo valsts varu un kuras izraisīja cilvēku upurus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!