No iepriekšējo instanču anonimizētajiem lietas spriedumiem ir noprotams, ka prasītājs lietā uzskata, ka iela ir nosaukta par godu kādam Kārlim Afeldam, kurš, prasītāja ieskatā, starpkaru posmā ir Latvijā spiegojis Krievijas labā.
Apgabaltiesa attiecīgo pieteicēja iebildumu atteicās vērtēt, uzsverot, ka no tiesību normām neizriet personas subjektīvās tiesības uz piemērotāko, labskanīgāko vai patīkamāko ielas nosaukumu. AT savukārt norādīja, ka apsvērumi, ka adrese neatbilst demokrātiskai valsts iekārtai, liecina, ka pieteicējs lūdz pārbaudīt lēmuma par adreses piešķiršanu atbilstību tiesību normām, nevis vienkārši iebilst pret to, ka piešķirtā adrese, viņa ieskatā, nav gana labskanīga, subjektīvi patīkama vai piemērota.
AT spriedumā norādīts, ka apelācijas instances tiesa nav nodrošinājusi pilnvērtīgu pārsūdzētā lēmuma tiesiskuma kontroli, jo vispār nav izvērtējusi un pārbaudījusi būtisku pieteicēja iebildumu - strīdus adreses iespējamu neatbilstību demokrātiskai valsts iekārtai.
AT spriedumā uzsvēra, ka no Latvijas tiesiskās sistēmas pamatnormas, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska valsts, izriet vairāki fundamentāli tiesību principi, kas veido Latvijas konstitucionālo tiesību kodolu, tostarp demokrātiskas valsts princips. Demokrātiskas valsts princips arī prasa, lai valsts ar savu rīcību stiprina demokrātiskās vērtības, tostarp neveic darbības, kas sabiedrībai liek apšaubīt, vai valsts atzīst un godina šādas vērtības. Tāpēc nav pieļaujams, ka valsts veido tādus vietvārdus, kas simbolizē, primāri saistās vai godina kaut ko tādu, kas nav saderīgs ar demokrātisku valsts iekārtu, neatkarību un demokrātiskajām vērtībām, skaidroja AT.
AT arī norādīja, ka līdz ar to tas, vai piešķirtā adrese atbilst demokrātiskai valsts iekārtai, ir lēmuma par adreses piešķiršanu (maiņu) tiesiskuma jautājums. Līdz ar to, ja konkrētai personai ir tiesības prasīt lēmuma par adreses maiņu tiesiskuma kontroli, tiesai ir jāpārbauda arī šīs personas iebildumi par iespējamu adreses neatbilstību demokrātiskai valsts iekārtai.