Satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ik gadu pārsniedz to cilvēku skaitu, kas dzīvību zaudējuši vai nu ugunsgrēkos, vai arī noslīkuši. Šogad satiksmes negadījumos bojā gājuši jau četri cilvēki, liecina portāla "Delfi" apkopotā statistika.
Arī ugunsgrēkos šogad bojā gājuši četri cilvēki, bet ūdens prasījis divu cilvēku dzīvības.
Viena no pēdējā laika smagākajām avārijām notika 12. janvārī, kad uz Bauskas šosejas kravas automašīnas un vieglā auto sadursmē bojā dzīvību zaudēja divi vīrieši, bet trešais vieglā auto pasažieris nogādāts slimnīcā. Savukārt 9. janvārī Aizputes novada Kazdangas pagastā, uz autoceļa Skrunda-Aizpute, "Ford" un "Peugeot" avārijā gāja bojā 2014. gadā dzimis zēns.
Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un cietušo personu reģistrācijas uzskaites noteikumi gan paredz, ka par bojāgājušo uzskata personu, kas mirusi notikuma vietā vai 30 dienu laikā pēc negadījuma. Tāpēc pastāv iespēja, ka gada sākumā bojāgājušo skaits vēl var pieaugt.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvades priekšnieks Normunds Krapsis iepriekš informēja, ka pagājušā gadā avārijās dzīvību zaudējuši 157 cilvēki. Tas ir zemākais bojāgājušo skaits kopš 2012. gada, kad satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 177 cilvēki. Viņš arī skaidroja, ka pēc 1. februāra būs zināmi precīzi skaitļi, pieļaujot, ka krasas izmaiņas skaitļos par pērno gadu nav gaidāmas.
Salīdzinājumā ar 2000. gadu, kad satiksmes negadījumos bojā gājuši 635 cilvēki, pērn bojāgājušo skaits samazinājies vairāk nekā trīs reizes.
Līdzīga situācija ir arī ar ugunsgrēkiem. Pēdējo 16 gadu laikā visvairāk bojāgājušo ugunsnelaimēs bija 2003. gadā – 260 cilvēki. Savukārt pērn ugunsgrēkos dzīvības zaudējuši 88 cilvēki. Sākotnēji Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ziņoja, ka 2016. gadā uguns prasījusi 90 cilvēku dzīvības, bet nule VUGD secinājis, ka divi no viņu atklātajiem nāves gadījumiem ir nododami Valsts policijai, portālam "Delfi" pastāstīja VUGD preses pārstāve Inta Šaboha.
Pēdējos gados noslīkušo cilvēku skaitam ir tendence pieaugt, liecina ugunsdzēsēju un Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. 16 gados visvairāk dzīvību ūdenstilpnēs cilvēki zaudējuši 2001. gadā, kad to skaits sasniedza 315 personas. Vismazākais noslīkušo cilvēku skaits reģistrēts 2009. gadā un 2011. gadā, kad noslīkuši 98 cilvēki. 2014. gadā VUGD satrauca augtais slīkoņu skaits – 154 – un glābēji aktīvi brīdināja cilvēkus, atgādinot par drošības pasākumiem uz ūdens. Togad Iekšlietu ministrija saistībā ar pieaugošo noslīkušo skaitu skaidroja, ka drošības jautājumus nevar atrisināt kampaņveidīgi, tie ir jārisina ilgstošā periodā, sadarbojoties dažādām nozarēm.
Ministrija toreiz kā vienu no risinājumiem pieļāva drošības mācības ieviešanu skolās, apsverot līdz 2018. gadam skolās ieviest mācību "Cilvēkdrošība". Zināšanas par drošību un rīcību dažādos negadījumos cilvēkam ir jāiemāca jau kopš bērnības, lai sevis pasargāšanu ikviens iedzīvotājs uztvertu kā pašsaprotamu, stāstīja atbildīgā ministrija. Nākamajā gadā noslīkušo skaits gan saruka līdz 109 cilvēkiem, bet pērn bija 110 cilvēki.
Nosalušo skaits Latvijā, tāpat kā ugunsgrēkos, avārijās un ūdenstilpnēs bojāgājušo skaits, pēdējos gadus sarucis. Savukārt laikā no 2000. gada līdz 2006. gadam, izņemot 2003. gadu, šis skaits diezgan strauji pieaudzis, sasniedzot 344 cilvēkus, kas miruši no sala. Togad faktiskā minimālā gaisa temperatūra vietām Latvijā sasniedza pat -31,6 grādus pēc Celsija, liecina CSP dati. Pēc 2006. gada situācija šajā jomā uzlabojusies un nosalušo skaits sācis palēnām kristies līdz 2015. gadā sals bija prasījis vien 91 personas dzīvību, liecina Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra informācija.